Šoreiz tā ir tiesneša maiņa, kas velk garumā tiesvedību par vairāk nekā desmit gadus maksātnespējīgās a/s RAF neatdoto parādu.
Kā Db uzzināja Zemgales apgabaltiesā, tikai 9. oktobrī tiesa pievērsīsies padomju laiku autobūves giganta neatdotajam parādam tagadējai Latvijas valstij – 3.4 milj. USD (apm. 3 milj. Ls). Valsts kreditora intereses pārstāv Finanšu ministrija (FM), bet īsteno Valsts kase (VK).
Db nesen rakstīja: no RAF tiešā veidā vairs nevar piedzīt neko, jo uzņēmuma bijusī maksātnespējas administratore Lidija Skreija pārdeva visus RAF īpašumus, un ne tikai: pie rūpnīcas vērtīgajām iekārtām 2002. gadā tika vairākos skandālos ierautās tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas vīrs Andrejs Čepjolkins. Viņš tās pārdeva SIA Merkūrs, bet kompānija iekārtas pārdeva Irānas kompānijai Ghaem Machin. Akceptu rūpnīcas izpārdošanai deva L. Skreija. Viņu vainoja vairākos pārkāpumos saistībā ar RAF administrēšanu, tika ierosināta krimināllieta. L. Skreiju no administratores pienākumu pildīšanas atcēla. Tagad viņas vietā iecelts Kaspars Baltcers.
RAF mantas izpārdošana ir sarežģījusi veidu, kādā valstij atgūstams zaudētais. Pirms pāris Augstākā tiesa atzina FM nodrošinātā kreditora tiesības, un tūlīt Zemgales apgabaltiesā tika iesniegtas divas prasības. Abās FM lūdz atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža darījumus, ar kuriem atsavināja RAF kustamo un nekustamo īpašumu, tostarp ražotni Jelgavā. Viena prasība vērsta pret SIA NP Jelgavas biznesa parks (bij. SIA Baltiva), valstij apstrīdot trīs pirkuma līgumus, ar kuriem L. Skreija atsavināja RAF piederošos īpašumus, kas ieķīlāti Starptautiskā valūtas fonda kredīta nodrošināšanai. Šo lietu bija plānots skatīt šodien.
Otra prasība vērsta pret SIA Baltkan, lai atzītu par spēkā neesošu RAF kādreizējā nekustamā īpašuma Stirnas Dobeles rajonā pārdošanu. Pērn tiesa apmierināja prasību, bet Balkan iesniedza apelācijas sūdzību. Tikmēr jebkādām darbībām ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem uzlikts liegums, Db uzzināja no VK Juridiskā departamenta direktores vietnieka Ralfa Zariņa. Viņš arī apgalvo, ka jaunais RAF administrators valsts prasības uzskata par pamatotām. Db jau rakstīja, ka RAF parādi sāka veidoties 1994. gadā, kad starp uzņēmumu un Banku Baltija tika noslēgts aizdevuma līgums par kredīta piešķiršanu no Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļiem. RAF joprojām ir Valsts ieņēmumu dienesta lielāko parādnieku vidū ar 2004. gadā konstatētu nodokļu parādu 2,3 milj. Ls apmērā.