Foto: Metropoleoptika.lv / Metropole

Sasniedzot 40 gadu slieksni, redzes problēmas vairs nav retums, turklāt redzi bieži vien vajag koriģēt gan tālumā, gan tuvumā. Šādā gadījumā ierasts risinājums ir vairākas brilles, vienas no tām izmantojot lasīšanai, citas – lai labi redzētu tālumā, un dažkārt vajadzīgs arī trešais briļļu modelis darbam pie datora. Nemitīga briļļu nomaiņa var būt visai nogurdinoša, tāpēc ir vērts iepazīt alternatīvu – progresīvās jeb multifokālās brilles, par kurām pastāstīsim raksta turpinājumā!

Kas ir progresīvās brilles?

Atšķirībā no brillēm, kurām lēcas viscaur ir ar vienādām dioptrijām jeb lēcu stiprumu, progresīvajām brillēm optiskais stiprums pakāpeniski mainās, tādējādi sniedzot iespēju izmantot vienas brilles, lai nodrošinātu optimālu redzamību ikvienā attālumā. Proti, briļļu augšējā daļa ļauj skaidri saskatīt tālumā esošus objektus, bet, acis nedaudz nolaižot, ass attēls būs vidējā zonā. Savukārt lēcas apakšējā daļa ļaus strādāt tuvumā un lasīt.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Kontaktlēcu lietošana nozīmē kustību brīvību, komfortu un nemainīgi skaidru redzi visas dienas garumā. Taču, ko vēl ir svarīgi par tām zināt un kādas ir to galvenās priekšrocības? Uzzini raksta turpinājumā!

Vispirms – vizīte pie optometrista

Ja esi izlēmis par labu kontaktlēcām, pirmkārt, būs nepieciešama optometrista konsultācija. Šis pakalpojums ir pieejams visos METROPOLE optikas salonos Latvijā. Speciālists veiks redzes pārbaudi, kā arī Tev būs iespēja pielaikot kontaktlēcas, lai pārliecinātos par to saderību ar Tavām acīm. Tāpat vizītes laikā tiks izstāstīts viss par kontaktlēcu pareizu kopšanu un uzglabāšanu, kā arī optometrists iemācīs tās pareizi ielikt un izņemt no acīm. Noslēgumā Tev tiks izrakstīta kontaktlēcu recepte.

Kontatklēcu priekšorcības

Acu lēcas ir lieliska alternatīva brillēm, piedāvājot ērtu un nepamanāmu veidu, kā uzlabot redzi. Tomēr, lai izvēlētos piemērotākās lēcas acīm, ir svarīgi zināt dažus būtiskus faktorus un nianses. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties lēcas, ņemot vērā individuālās vajadzības un acu veselību.

Acu lēcu veidi

Laika gaitā tika izveidotas lēcas acīm dažādu vajadzību apmierināšanai.

• Mīkstās lēcas - populārākais lēcu veids. Tās ir izgatavotas no elastīga materiāla, kas ļauj tām pielāgoties acs formai. Mīkstās acu lēcas ir ērtas un viegli lietojamas, un tās ir piemērotas gan ikdienas, gan ilgstošai lietošanai;

• Cietās lēcas - pazīstamas arī kā gāzes caurlaidīgās lēcas, ir izgatavotas no stingra materiāla, kas ļauj acīm elpot. Šīs lēcas acīm piedāvā asāku redzi un ir izturīgākas, taču tās var būt mazāk ērtas sākotnēji, līdz acis pierod;

• Toriskās lēcas - īpaši izstrādātas astigmātisma korekcijai. Tās nodrošina skaidru redzi, pateicoties to specifiskajai formai un dizainam. Toriskās lēcas ir pieejamas gan mīkstajā, gan cietajā versijā;

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju jūtas pilnībā droši, glabājot skaidru naudu vai to pārnēsājot makā un 70 % nejūtas droši, liecina SEB grupas Latvijā un E-spy veiktā interneta aptauja.

49 % respondentu jūtas daļēji droši, savukārt 21 % nejūtas droši, glabājot skaidru naudu vai pārnēsājot to makā.

Aptaujas dati liecina, ka sievietes jūtas mazāk drošas par skaidru naudu savā naudas makā nekā vīrieši – 15 % vīriešu un 23 % sieviešu jūtas nedroši par skaidro naudu savā naudas makā. Cittautieši ir daudz nedrošāki, glabājot skaidru naudu, nekā latvieši – nedrošību izjūt attiecīgi 30 % cittautiešu un 18 % latviešu.

32 % respondentu ikdienā nenēsā līdzi skaidru naudu. 33 % aptaujas dalībnieku nēsā līdzi summu, kas nav lielāka par 10 latiem, savukārt 19 % nēsā līdzi ne vairāk kā 20 latu.

Sievietes skaidru naudu līdzi nēsā mazāk nekā vīrieši, jo aptaujas dati rāda, ka 36 % sieviešu un 25 % vīriešu skaidru naudu nenēsā līdzi. Cittautieši ir piesardzīgāki un mazāk nēsā līdzi skaidru naudu – 42 % cittautiešu atzina, ka nenēsā skaidru naudu līdzi, tai pat laikā to pašu atzina tikai 30 % latviešu.

Google atklājusi vairāk informācijas par paplašinātās realitātes brillēm Project Glass, kuras patlaban attīsta kompānija.

Sociālajā portālā Google+ ievietotajos attēlos redzamas brilles ar minimālistisku dizainu, kas aprīkotas ar mikrofonu un daļēji caurspīdīgu video ekrānu, kas atrodas virs briļļu nēsātāja labās acs.

Līdz šim šis projekts ir ticis nodēvēts par «atklātu noslēpumu», tomēr patlaban Google ir laidusi klajā video, kurā redzams, kā nākotnē šādas brilles varētu darboties.

Kā noprotams no portālā Google+ ievietotā video, briļļu lietotājs varēs tajās redzēt informāciju par laikapstākļiem, lasīt saņemtos ziņojumus, Google Maps uzzināt tuvāko ceļu nokļūšanai no punkta A uz punktu B, tāpat «paplašinātās realitātes brilles» atgādinās par veicamiem darbiem, respektīvi, pildīs plānotāja funkcijas, kā arī varēs uzņemt attēlus.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā, no 2021.gada 1.janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz trešdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Foto: AdobeStock

Skropstas vai smilšu grauda nokļūšana acī spēj izraisīt tūlītēju diskomfortu – sāpes, asarošanu, redzes miglošanos un citas nepatīkamas sajūtas, radot vēlmi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no kairinātāja. Tādā gadījumā noder acu pilieni. Tomēr, kā izrādās, daļa cilvēku nemaz nezina, kā tos pareizi lietot un uzglabāt. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās vērtīgos padomos, lai Tu, lietojot acu pilienus, nekaitētu savai veselībai.

Kā neapjukt plašajā acu pilienu piedāvājumā?

Ieejot optikas veikalos vai aptiekās, redzams, ka to plaukti ir pārbagāti ar dažāda veida pilieniem. Ir acu pilieni nogurušām acīm, acu pilieni sarkanām acīm un vēl dažādi citi, tomēr, kā zināt, kuri būtu vispiemērotākie? Būtībā tie iedalās 2 grupās: ir mākslīgās asaras un acu pilieni. Mākslīgās asaras tiek lietotas tikai profilakses nolūkos, – ja no acīm ir nepieciešams izskalot svešķermeni. Savukārt pilieni ir paredzēti acu slimību ārstēšanai. Piemēram, acu pilieni sausām acīm ir domāti to mitrināšanai, tādējādi mazinot sausās acss sindroma simptomātiku. Vēl ir arī šādi pilieni:

Samsung jaunākās paaudzes virtuālās realitātes iekārtu Gear VR papildinājis ar plaukstā turamu vadības pulti

Aizritējis pusotrs gads, kopš pasaulē lielākais mobilo viedierīču ražotājs Samsung laida tautās pirmās masu tirdzniecībai paredzētās pašu izgatavotās virtuālās realitātes brilles. Tolaik tirgū bija manāms optimistisks satraukums, ka salīdzinoši lētās Gear VR varētu iedot pamatīgu spērienu snaudošajai daudzsološajai izklaides sfērai. Lai arī zināms progress ir novērojams, kopumā ar virtuālās realitātes iedzīvināšanu masās nav veicies tik labi, kā varētu vēlēties. Tādēļ Samsung atkal mēģina uzkurināt patērētāju interesi, laižot klajā Gear VR 2 jeb virtuālās realitātes briļļu otro paaudzi.

Dizains

Uzreiz jāapbēdina visi, kuri gaidīja kaut ko jaunu, neredzētu un revolucionāru. Gear VR 2 pamatvilcienos ir priekšgājēja klons. Tāda pat ar elastīgām saitēm uz galvas uzliekama plastmasas kastīte, kurā var ievietot kādu no pēdējo trīs gadu Samsung flagmaņu sēriju telefoniem. Brilles joprojām ir diezgan masīvas. 20 centimetrus platas, gandrīz 10 augstas un 12 centimetrus izvirzītas uz priekšu. Vienas pašas tās sver 345 gramus, bet ar ievietotu tālruni svars pārsniedz puskilogramu. Lai korpuss turētos pie sejas pietiekami stingri, siksnas jāpievelk diezgan cieši. Te glābj apmaļu mīkstā auduma apdare, kas pasargā no plastmasas iespiešanās ādā. Tomēr pat ar visu to brilles nav gluži tik ērtas, lai skraidītu pa istabu un fiziski līdzdarbotos virtuālās pasaules izklaidēs. Taisnības labad jāsaka, ka pagaidām pieejamais saturs paredz minimālas lietotāja kustības – grozīt visapkārt galvu, sasvērties, ietupties, pastiepties. Tas arī viss. Sapņi par īstu virtuālo realitāti, kurā var jozt pa tukšu laukumu un mānīt sevi ar domu, ka apkārt ir pasaules sporta zvaigznes, visādi mošķi vai citi spēļu varoņi, jāatliek uz tālāku nākotni.

Latvijas starpplatformu web biznesa risinājumu izstrādātājs - uzņēmums Arcana Digital Group, ir izveidojis demonstratīvu versiju vietnei arcanaglobal.com, paredzētu Google Glass ierīcēm. Tā esot pirmā interneta mājaslapa Eiropā, kas speciāli paredzēta jaunās tehnoloģijas platformai, stāstīja uzņēmuma pārstāvis Andris Merkulovs.

Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties, un ASV un Lielbritānijā laists klajā jauns augsto tehnoloģiju «sīkrīks» - Google Glass.

Jaunā platforma pieprasa principiāli citādāku pieeju no web izstrādāju puses. Ir nepieciešams apgūt informācijas atspoguļošanas īpatnības uz caurspīdīga displeja, kas izvietots uz Google Glass brillēm, skaidroja A. Merkulovs.

Vietnes arhitektūru nācies ievērojami vienkāršot un pielāgot Google Glass lietošanas īpatnībām. Lapas teksta informāciju tika nolemts pārveidot audio formātā. Šāda pieeja tika paredzēta, lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu ar Google Glass brillēm, nesamazinot lietošanas efektivitāti. Kā rezultātā, skatoties uz lapu arcanaglobal.com, izmantojot Google Glass, ir viegli pārvietoties starp lapas sadaļām, apskatīt portfolio un iegūt pamatinformāciju audio formātā.

Pēdējos gados daudz apspriesta digitalizācija, kurai komplektā nāk dažādu maksājumu veikšana ar interneta palīdzību. Bieži vien tādējādi spriests, ka nemaz tik tālu varētu nebūt situācija, kad notiek atteikšanās no skaidras naudas.

Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Zinātnieki izstrādājuši kontaktlēcas, kuras, izmantojot kopā ar speciālām brillēm, to valkātājiem nodrošinās «teleskopisku redzi» jeb sniegs iespējas palielināt attēlu, vēsta BBC.

Speciālā kontaktlēcu un briļļu kombinācija spēs pietuvināt attēlu 2,8 reizes. Tāpat lēcu valkātājiem būs iespēja pārslēgties no «teleskopiskā režīma» uz parasto un otrādi.

Šī redzi uzlabojošā sistēma radīta speciāli tiem cilvēkiem, kas cieš no redzes traucējumiem, kuri rodas novecojot, vēsta medijs. Tāpat pastāv iespēja, ka kontaktlēcas un speciālais aprīkojums noderēs arī kareivjiem.

Kontaktlēcu prototipa diametrs ir astoņi milimetri, biezums – viens milimetrs lēcas centrā.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) virtuālā vidē piedāvā ikvienam uzkonstruēt savu sapņu velosipēdu. Labākā dizaina autors saņems pilnībā aprīkotu velosipēdu, kas taps pēc izveidotā dizaina parauga.

Velokonstruktors bez maksas pieejams visiem Facebook reģistrētiem lietotājiem, kuri seko CSDD lapai. Lai piedalītos konkursā, sociālā tīkla lietotājiem jāsaliek savs sapņu velosipēds, izvēloties tā rāmi, sēdekli, aksesuārus, krāsu, saslēdzējatslēgu, kā arī savu atstarojošo vesti un ķiveri.

Pabeidzot velosipēda konstruēšanu, tas jāsaglabā nospiežot pogu «saglabāt». Saglabātie velosipēdi piedalās Facebook lietotāju balsojumā. Piecus vislielāko balsu skaitu ieguvušos velosipēdus vērtēs žūrija, kurā būs eksperti no velodarbnīcas Miit, CSDD un SIA McCann Rīga.

Labākā velosipēda dizaina autors balvā saņems velosipēdu, ko pēc uzvarētāja konstruētā parauga un dizaina izgatavos velodarbnīca Miit, bet pārējie četru paškonstruēto braucamo autori saņems CSDD velo drošības komplektu, kurā ir velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste.

Janvāra pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās aprites periods, un šajā laikā veikalos norēķini ar skaidru naudu var rindas pie kasēm pat vairāk nekā divkāršot.

To apliecināja šodien veikalā Stockmann rīkots eksperiments - 12 minūšu laikā kasē, kur eksperimenta dalībnieki norēķinājās ar maksājumu kartēm, tika veikti 23 pirkumi, kamēr kasē, kur varēja maksāt tikai ar skaidru naudu, tika veikti desmit pirkumi. Tātad stundas laikā ar maksājumu kartēm varētu veikt aptuveni 115 pirkumus, kamēr ar skaidru naudu - ap 50.

Eksperimentā iesaistītajiem dalībniekiem bija salīdzināmi pērkamo preču grozi, taču atšķīrās maksājumu līdzeklis - kamēr vienā rindā visi klienti maksāja ar karti, tikmēr otrā norēķini notika ar skaidru naudu, turklāt pircēji bija dažādi - maksāja gan ar skaidru naudu latos, gan eiro, gan ar naudaszīmēm, gan bija arī «neapzinīgais pircējs», kam makā kopā sajauktas latu un eiro monētas.

Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gados aizvien retāk izmanto skaidru naudu, turklāt lielākā daļa skaidru naudu lieto tikai dažas reizes mēnesī, liecina aptauja, ko pēc Igaunijas bankas LHV pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor".

58% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī, bet 18% to lieto vienu vai divas reizes nedēļā.

Skaidrās naudas lietošanas biežums Igaunijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados samazinājies - ja 2018.gadā 16% iedzīvotāju skaidru naudu lietoja katru dienu, tad 2024.gadā šis rādītājs ir 10%. Tāda pati tendence vērojama arī to iedzīvotāju vidū, kuri skaidru naudu izmanto reizi vai divas reizes nedēļā, - ja 2018.gadā to darīja 36% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 18%.

Tomēr palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī: ja 2018. gadā tie bija 41% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars ir jau 58%.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju uzsāk satiksmes drošības kampaņu Redzi jostu – sprādzējies!. Tās mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka drošības josta ir vienkāršākais, bet vienlaikus arī efektīvākais līdzeklis, kā satiksmes negadījumā ne vien pasargāties no ievainojumiem, bet pat nosargāt dzīvību. Tādēļ josta ir obligāta kā vadītājiem, tā arī priekšā un aizmugurē sēdošajiem pasažieriem.

Lai uzskatāmi parādītu kādu ļaunumu var nodarīt nepiesprādzēti automašīnas aizmugurē sēdoši pasažieri preses pārstavjiem Spilves lidostā tika uzrīkota imitēta autoavārija. Drošības jostu lietošanas problēma vēl aizvien ir ļoti aktuāla. Pētījums liecina, ka, ja autovadītāji un blakussēdētāji 90% gadījumos lieto drošības jostas, tad tikai 60 - 70% aizmugurē sēdošo pasažieru ir piesprādzējušies. Kā galvenie nepiesprādzēšanās iemesli tiek minēti, ka tas nav bīstami un ka drošības josta aizmugurē sēdošajiem nav obligāta.

Papildus informācija:

Sods par drošības jostas nelietošanu autovadītājam ir 1 pārkāpuma uzskaites punkts un brīdinājums vai naudas sods Ls 20, pasažieriem – brīdinājums vai Ls 10, bet, ja nav piesprādzēts bērns, tad autovadītājam tiek noteikts sods – 2 pārkāpuma uzskaites punkti un Ls 20 .