Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.

Aigas Dreimanes un Aivja Siliņa portāls sendletter.me apsveikuma kartiņu cienītājiem izturējis pirmās ugunskristības. Pakalpojums ir noderīgs tiem, kuriem steidzīgais dzīves ritms vai nepietiekamas iemaņas liedz pašrocīgi izgatavot apsveikuma kartiņu, taču ir vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus tieši ar šādu rokdarbu.

Pakalpojumu jaunieši piedāvā kopš 2012.gada oktobra, un aizvadītie Ziemassvētki bija gan pārbaudījums, gan apliecinājums idejas dzīvotspējai. Projekta ideja – pakalpojums ir vien trīs soļu attālumā – cilvēks izvēlas piemērotāko dizainu, ieraksta novēlējumu un adresātu, veic apmaksu internetbankā.

Lapā tiek norādīts esošo kartiņu skaits, izvēlēties var tikai no krājumā «noliktavā» esošajām – arī tas atvieglojot dzīvi Aigai, jo viņai nav visu nakti jālīmē trūkstošās. Pavisam individuāli pasūtījumi iespējami, savlaicīgi sazinoties un korporatīviem mērķiem (t.i., kartiņas tiek pasūtītas vairumā). Ikdienā klients var izvēlēties no tā, kas mājaslapā tiek piedāvāts, individuālas variācijas iespējamas kartiņu foniem, pamata papīra izvēlei (krāsai un faktūrai) un šleifes krāsai.

Ieviešot Latvijā subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), politiķi izrādīja rūpes par lauksaimniekiem, kuri bija nobažījušies, ka, maksājot SEN 10% vai 15% apmērā, viņiem nekam citam naudas varētu arī nepietikt.

Proti, tika nolemts, ka minētās nozares pārstāvjiem attiecīgā nodokļa veidā būs jāmaksā vien 5%, taču šī pretimnākšana vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Te jāatceras slavenais latviešu teiciens, kas vēsta, ka solīts makā nekrīt.

Redz, enerģētikas sfēra, kā zināms, ir Daniela Pavļuta vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautībā, savukārt, tā kā rūpes šajā gadījumā tika izrādītas par lauksaimniekiem, attiecības ar EK svinīgi apņēmās sakārtot Zemkopības ministrija (ZM), kuru joprojām kūrē Laimdota Straujuma. Un dalīta atbildība ir bezatbildība! Pašreiz ZM ir pārliecināta, ka ar attiecīgo lūgumu EK jāvēršas EM, kā jau atbildīgajai ministrijai, savukārt EM ne mirkli nešaubās, ka tas jādara ZM, kas ir par atbildīga par lauksaimniecību. Rodas iespaids, ka Straujumai un Pavļutam sazvanīties savā starpā un izrunāt, kurš par ko tad īsti ir atbildīgs, nekādi neizdodas, tāpēc minētais jautājums palicis, kā mēdz teikt, karājoties gaisā. Problēma gan ir apstāklī, ka SEN Latvijā tiek ieviests jau no nākamā gada 1. janvārā, tātad faktiski tūlīt, bet EK par mūsu valsts lauksaimnieku likstām šajā jomā pat nenojauš. Lūk, šeit savukārt sākas stāsts par to, kāpēc Latvijai ar savu interešu aizstāvību Eiropā diez ko nevedas. Nevar izslēgt iespēju, ka atbildīgās EK amatpersonas ļoti labi izprot mazo valstu lauksaimnieku situāciju, un ir gatavas viņiem palīdzēt. Tāpat nav izslēgts, ka šīm amatpersonām ir pilnīgi vienalga, kādas nodokļu atlaides katra konkrētā ES dalībvalsts savā iekšējā tirgū vēlas ieviest, un viņu attieksme ir visnotaļ formāla. Respektīvi, ja juridiski pareizi noformēts dokuments tiek iesniegts, tas tiek akceptēts, īpaši neuzdodot liekus jautājumus.

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:

Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.

Lai arī tuvojas Ziemassvētki, Ogres apkaimes mežā aizvadītajā nedēļas nogalē varēja salasīt gailenes, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kāda ogrēniete atsūtījusi gaileņu fotogrāfijas un pastāstījusi, ka sēnes atradusi mežā Zilo kalnu apkaimē, netālu no pagrieziena uz Kalnājiem. Viņa pat apsvērusi domu vilkt ārā savu, pagrabā ziemas guļai nolikto, sēņu grozu un Ziemassvētku galdam salasīt svaigas gailenes.

Gailenes decembrī daudzviet bija atrodamas arī 2001. gadā, bet 2007. gadā tās varēja lasīt pat janvārī, atgādina medijs.

Latvijā reģistrētais lietuviešu personālvadības projekts Pulsetip ražo skārienjutīgus ekrānus, kuros atbildēt uz dažādiem jautājumiem, tādējādi papildinot vai aizstājot ikgadējās darbinieku apmierinātības aptaujas

Biroju darbiniekiem ir datori un viedtālruņi, ko visbiežāk tiem ir piešķīris darba devējs, un viņus ir viegli aptaujāt. SIA Pulsetip līdzīpašnieks Gītenis Galkis (Gytenis Galkis) uzsver, ka uzņēmums vēlas dot iespēju izteikties arī darbiniekiem ražošanas uzņēmumos, jo viņi visbiežāk tiek atstāti novārtā. Ražotņu darbinieki un personāla nodaļa bieži vien atrodas dažādās ēkās un dzīvo teju uz divām dažādām planētām. «Starp viņiem ir liela aiza,» viņš saka.

Eiropā ir lieli ražotāji ar vairākiem tūkstošiem darbinieku, kurus personāla nodaļa aptaujā reizi gadā vai divos, izmantojot papīra aptaujas ar 60 jautājumiem. Nereti cilvēkiem šķiet, ka šim procesam nav jēgas, un viņi netic, ka kaut kas mainīsies. Un savā ziņā tā ir tiesa, jo, lai apstrādātu desmit tūkstošus atbilžu, paiet vairāki mēneši. Šādas aptaujas parasti tiek veiktas septembrī vai oktobrī un, kad to rezultāti tiek apkopoti, ir pienākuši Ziemassvētki, un saistībā ar visiem svētku pasākumiem kaut kas reāli tiek darīts vien pēc Jaunā gada. Tipiski tad tiek secināts, ka ir trīs visaktuālākie jautājumi, kuru risināšanai tiek sasaukta darba grupa vai tamlīdzīgi. Reālās izmaiņas tiek ieviestas labi ja pavasarī, bet tas ir par vēlu – daļa jau ir aizgājuši no darba, bet citi jautājumi ir atrisinājušies paši no sevis. «Ikgadējās aptaujas var salīdzināt ar medicīnu. Ja pacientam, kurš sūdzas par sāpēm sirdī, analīžu rezultātus paziņotu pēc mēneša, bet to izklāstu vēl pēc mēneša, pa šo laiku cilvēks var nomirt,» spriež Gītenis.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Daudzu gadu garumā Latvija bijusi zināma kā Ziemassvētku eglīšu importētāja, taču jau šogad lielākais šo kociņu audzētājs Latvijā SIA MGLS plāno eksportēt vismaz 10 000 eglīšu.

Kāpēc Latvija Ziemassvētku eglīšu tirgū aktīvi iesaistās tikai tagad un kādi faktori ietekmē šo kociņu audzēšanas biznesu, skaties jau šovakar, 10.decembrī, plkst.22.00 laikraksta Dienas Bizness kopīgi ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži tapušajā pētījumā LTV1 raidījuma Viss notiek ietvaros.

Lai arī Ziemassvētki ir vieni no Latvijā visvairāk atzīmētajiem svētkiem, īpašo svētku eglīšu audzēšana ir salīdzinoši jauns mūsu valsts mežsaimniecības virziens – tas prasa visai ievērojamus kapitālieguldījumus, taču tajā pašā laikā sola pietiekami ātru atdevi un plašas eksporta tirgu iespējas, petījumā atklāj Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Par darba trūkumu audio reklāmas lauciņā nav jābaidās – tās būs nepieciešamas tikpat ilgi, cik ilgi pastāvēs radio .

Pēc reklāmu daudzuma, kas dzirdamas radio, varot spriest, ka Valmierā un Latvijā cilvēki uzticas audio reklāmām un tās varot dzirdēt diezgan bieži. «Te ir radio Valmiera, kas vietējiem uzņēmumiem dod iespēju izvietot savas reklāmas, un viņi skaidri zina, ka viņus sadzirdēs tieši šajā reģionā,» norāda Toms Bergs, audio reklāmu studijas 80art vadītājs.

Protams, radio mainās un piemērojas mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, par neatņemamu radio sastāvdaļu ir kļuvusi saziņa Twitter, ir web kameras u.tml., bet pašos pamatos radio nav mainījies – vadītāju sarunas, dziesmas un reklāmas. Savukārt, runājot par reklāmas tirgus tendencēm, Toms norāda, ka audio reklāmas joprojām esot gana populāras, lai gan straujākā izaugsme ir reklāmām internetā. «Radio reklāma ir 30 sekunžu gara, un neviens nejaucas pa vidu,» tās priekšrocības uzsver Toms.

No maksātnespējīgā Liepājas metalurga atbrīvotie darbinieki gaida uz rūpnīcas darbības atjaunošanu nākamā gada pavasarī, līdz ar to kūtri meklē darbu citos uzņēmumos, intervijā Rietumu Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.

Viņa arī norāda, ka nereti citi uzņēmumi piedāvā arī mazāku atalgojumu, nekā tas bija Liepājas metalurgā, taču viena daļa cilvēku arī ļoti atklāti paziņo, ka gaida pavasari, kad dosies strādāt atpakaļ vecajā darbavietā.

«Mēs gan sakām, ka nekas netraucē meklēt darbu un, kamēr rūpnīca ir slēgta, pastrādāt kur citur,» sacīja Baumane, uzsverot, ka arī rūpnīcas darbības atjaunošanas gadījumā tik daudz darbinieku vairs nebūs vajadzīgs, un tas arī sabiedrībai netiek slēpts. Vienlaikus daudzi cilvēki darbu arī aktīvi meklē, daudzi ir arī atraduši, bet citi izmanto Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos kvalifikācijas celšanas kursus.

Kravas automašīnu šoferu deficīts Lielbritānijā draud ar sūtījumu aizkavēšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vismaz dāvaniņu ziņā Ziemassvētki Apvienotajā Karalistē šogad varētu pienākt pa daļām, jo esošais kravas auto vadītāju daudzums diez vai tiks galā ar paredzamo pirmssvētku e-komercijas darījumu apjomu. Briti, kā ierasts, savās problēmās vaino Eiropas Savienību (ES).

Pieminot Rūdolfu

Senākos laikos, kad dāvanas piegādāja Salavecis ar Sniegbaltīti, šāda problēma atkrita, bet nu, paredzot rekordaugstu iepirkšanās kāpumu internetā, tiek paredzētas pirkumu piegādes problēmas. «Ziemassvētkiem var tikt nospiestas bremzes,» Financial Times (FT) radušos situāciju komentē loģistikas darbinieku rekrutēšanas kompānijas 24-7 Staffing vadītājs Džulians Tompsons.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.