Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.
Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.
MK sēde, kurā notiks konceptuāla izšķiršanās – par kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu vai kūdras izmantošanu Latvijas enerģētikā – paredzēta 14. jūlijā.
Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.
Latvijas nacionālajās interesēs ir atteikties no TPF finansējuma 184 milj. apjomā, kas ir mazāks kā desmit gados kūdras industrijas tiešajos nodokļu maksājumos samaksātais apjoms, pat nevērtējot būtisko industrijas ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem. Latvijas Nacionālā kūdras biedrība uzskata, ka nav pieļaujams šāds aizliegums, kurš iznīcinātu enerģētiskajai neatkarībai un drošībai nozīmīgu tautsaimniecības sektoru.
Pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, TPF teritoriālā plāna izstrādes gaitā iestājās arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Ekonomikas ministrija, Stādu un kūdras inovāciju fonds, Latvijas Pašvaldību savienība.
Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā, labvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ kūdras apjoms ik gadu pieaug – tādējādi kūdra nav fosils, bet lēni atjaunīgs resurss. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkst. t kūdras - no tām 29 tūkst. t jeb 2,7% - enerģētiskā kūdra, kuras ieguvi iespējams ievērojami palielināt. Palielinoties kūdras izmantojumam enerģētikā, pieaugs arī radītās SEG emisijas – tās efektīvi iespējams līdzsvarot ar kompensējošiem pasākumiem un ar atbalstu emisiju mazināšanai tehnoloģiskajos procesos vai īstenojamās labākās ieguves praksēs. Piemēram, veicinot un atbalstot esošo katlu māju modernizāciju, lai tās spētu samazināt CO2 emisijas, kuras pēc 2030.gada tiks uzskaitītas arī pārejai biomasai.
TPF plāns sagatavots nekvalitatīvi
Divu gadu garumā VARAM vadībā izstrādātais TPF teritoriālais plāns ir nekvalitatīvs un ietver būtiskas problēmas. Īstenojot plānu šādā redakcijā tiks panākts pretējs efekts - palielināsies emisiju apjoms, kā arī indikācijas norāda, ka kūdras nozares komersanti aptur investīcijas modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kuras samazina emisijas no saimnieciskās darbības. VARAM plāna izstrādes gaitā norādījis, ka “atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030. gada 31. decembrim ir vienīgais Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna priekšnosacījums, lai Latvija saņemtu 184,2 milj.eiro Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu”.
Tomēr aktivitātēm saistītām ar kūdras nozari atvēlēta neliela daļa finansējuma – faktiski tikai valsts īpašumā esošu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai. Zīmīgi, ka privātie zemes īpašnieki, kas atteiktos no enerģētiskās kūdras ieguves, nesaņemtu pat nekādu kompensāciju un pretēji EK vadmotīvam Zaļā kursa ieviešanā tiktu atstāti novārtā. Turklāt enerģētiskās kūdras ieguves aizliegums privātīpašumā nepamatoti ierobežo privātīpašuma izmantošanas tiesības.
Tā vietā, ja tomēr konceptuāli pieņem lēmumu par enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas samazināšanu, būtu jāizstrādā risinājums komersantiem un zemes īpašniekiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un jārada brīvprātīgās shēmas šī sektora uzņēmumu pārprofilēšanās darbību veikšanai. Tāpat TPF plāns paredz ievērojamu emisiju samazinājumu kūdras nozarē kopumā - gan enerģētiskās, gan dārzkopības kūdras sektorā, tomēr līdzekļi tam netiek paredzēti. Emisiju samazinājumu var dot kūdras nozares modernizācija, kūdras produktu pētījumi un attīstība, kūdras vietējā patēriņa palielināšana, piemēram, veidojot stādaudzētavas pārtikas un koku stādu audzēšanai.
Svarīgākais, ka TPF plānā netiek skaidri definēts, ka slēgšana attiecas tikai uz enerģētiskās kūdras sektoru, un ka netiks ierobežota kūdras ieguve dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām. Netiek atbildēts jautājums, kas notiek ar dārzkopības kūdras sektoru, kad to pēc 2030.gada vairs neaizsargās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020-2030. Latvijas Nacionālā kūdras biedrība aizstāv nacionālo zemes un resursu īpašnieku un kūdras ieguvēju intereses ilgtspējīgai kūdras ieguvei ilgtermiņā. Biedrības mērķi ir veicināt kūdras kā lēni atjaunīga dabas resursa iekļaušanos Zaļajā kursā, kas ietver gan enerģētiskās kūdras, gan dārzkopības kūdras sektoru modernizāciju un emisiju samazināšanu, kūdras vietējā patēriņa veicināšanu, inovatīvu kūdras produktu ar pievienoto vērtību attīstību.