Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija aicinās 14.Saeimu un jauno valdību atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada.
Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (ZZS) otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka enerģētiskās kūdras piejaukšana šķeldai var būtiski samazināt apkures izmaksas. Tāpat tas garantētu lielāku energoneatkarību krīžu laikā.
Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere informēja, ka pērn Latvijā tika iegūta enerģētiskā kūdra 6000 tonnu apmērā, kas veido 0,04% no kopējās energobilances.
Vienlaikus viņa norādīja, ka gatavību piegādāt enerģētisko kūdru ir izteikuši kopumā septiņi uzņēmumi. Šie uzņēmumi varētu piegādāt apmēram 150 000 tonnu enerģētiskās kūdras gadā. Tomēr nav zināms katlumāju skaits, kuras vēlētos izmantot šo resursu.
Tāpat Krīgere atzīmēja, ka pašlaik lielākā daļa Latvijā iegūtās kūdras tiek pārstrādāta par substrātu, ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Turklāt kūdra ir produkts ar augstu pievienoto vērtību, kas plaši tiek eksportēts uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - 31% no ES dārzniecībā izmantojamās kūdras tiek ražota Latvijā.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvijā kūdra pašlaik tik pat kā netiek izmantota kā kurināmais, taču nepieciešamības gadījumā varētu tikt izmantota arī šādiem nolūkiem, ja Latvijai rastos tāda nepieciešamība.
Kūdras ieguves uzņēmuma "Pindstrup Latvija" pārstāvis Edijs Ločmelis sacīja, ka nav jūtama katlumāju ieinteresētība samazināt tarifus un vairums katlumāju darbojas pēc principa "neskatoties uz to, cik augsts ir tarifs, iedzīvotāji samaksās".
Savukārt kūdras ieguves uzņēmuma "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks pauda, ka Latvijā kopumā ir pieejams 1,1 miljards tonnu enerģētiskās kūdras, un tās ieguvei nebūtu jāatver jaunas platības - šo apjomu varētu iegūt esošo licenču laukumos.
Vienlaikus Ameriks piebilda, ka būtu jāveic izmaiņas regulējumā, un kūdra jāatzīst par biomasu.
Tāpat viņš minēja, ka kūdras un kurināmās šķeldas sajaukums proporcijā 30 pret 70 ir optimālākais risinājums enerģētikā.
Savukārt Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve Ilze Ozola informēja, ka kūdra ir atjaunojamais resurss, piemēram, Teiču purvā kūdras slānis pieaug par četriem milimetriem gadā, pretēji vispārpieņemtajam ātrumam viens milimetrs gadā.
Tāpat Ozola skaidroja, ka enerģētiskās kūdras ieguvei nebūtu jāizmanto jauni un jau apauguši purvi, bet to visizdevīgāk iegūt jau esošajos kūdras purvos, kuros ir izstrādāts augšējais gaišās kūdras slānis. Savukārt, pēc enerģētiskās kūdras iegūšanas, purvi būtu piemēroti rekultivācijai.
Jau ziņots, ka šogad 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā no 2030.gada.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norādīja, ka minētais jautājums skar Latvijas apņemšanos sasniegt stratēģisko mērķi par klimatneitralitāti 2050.gadā, jo viena no siltumnīcefekta gāzu ietilpīgākajām nozarēm zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā Latvijā ir kūdras nozare. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido aptuveni 13% no kopējām emisijām. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā.
Latvija ir viena no sešām ES valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā, radot oglekļa dioksīda emisijas un atstājot ietekmi uz vidi.
