Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Zemesgabalu pie Ozolnieku ezera nomājošā SIA Ozolnieku bode informējusi pašvaldību, ka drīzumā tiks sākta veikala ēkas un stāvlaukuma izbūve, ko plāno pabeigt līdz 2016.gada martam. Pašvaldība lūgusi VAS Latvijas Valsts ceļi aktualizēt projektu par apļveida krustojumu Ozolnieku centrā, aģentūra LETA uzzināja Ozolnieku novada pašvaldībā.

Uzņēmuma SIA Ozolnieku bode, kam ir netieša vēsturiska saistība ar veikalu tīkla zīmolu Elvi', pārstāvji informējuši pašvaldību, ka par veikala ēkas un stāvlaukuma izbūvi ir noslēgts līgums ar būvniecības firmu SIA Konsors, kas iepriekš bijusi šā zemesgabala iznomātāja un SIA Ozolnieku bode īpašniece. Būvnieks plāno objekta nodošanu ekspluatācijā līdz 2016.gada marta sākumam, bet būvdarbu vadītājs būs Arturs Circenis.

Pašvaldība sola, ka veikala izvietojums neskars ezera pludmales zonu, jo iznomātā zemesgabala robeža uz ezera pusi sakrīt ar stāvlaukuma robežu, un ēkas būvniecība paredzēta aptuveni tai pašā vietā, kur atradās vecā kafejnīca Vilnītis. Plānojot teritorijas Ozolnieku ezers attīstību, pašvaldība ievērojusi to, lai lielveikals netraucētu atpūtas vietai, saglabājot gan volejbola laukumus, gan atpūtas zonu.

Liepājnieces Kristas Kalnarājas izveidotā radošā telpa Ideju bode mākslinieku vietā atrod pircējus viņu darbiem.

Mākslas darbu tirdzniecība notiek lielākoties internetā, taču tas nebūt nav vienīgais Ideju bodes uzdevums. Plašākā nozīmē tā ir misija, lai uzturētu radošo garu Liepājā un atvieglotu māksliniekiem dzīvi, viņu vietā lauzot galvu par dzīves materiālo pusi. Sadarbībā ar citiem komersantiem un radošajām organizācijām Ideju bode organizē gan koncertus, gan izstādes, gan mākslas akcijas, popularizējot māksliniekus un izmantojot šos sarīkojumus kā mārketinga instrumentu.

Pirms sešiem gadiem Krista Kalnarāja reģistrējās kā individuālā komersante ar ļoti konkrētu mērķi – izmantot uzkrāto pieredzi projektu sagatavošanā un sabiedrisko attiecību aktivitāšu organizēšanā paralēli algotajam darbam Liepājas pašvaldības Kultūras pārvaldē. Līdz pērnā gada nogalei, kad tapa Ideju bode, aktivitāšu nebija daudz – apgrozījums gadā turējās ap 500 latiem.

Darbu sācis radošās telpas Ideju bode izveidots starptautisks interneta veikals shop.idejubode.lv.

Tajā vienuviet pārdod liepājnieku un kurzemnieku radītos mākslas, dizaina un amatniecības darbus, tādējādi atbalstot vietējos talantīgos cilvēkus un parādot citu valstu iedzīvotājiem, cik interesantas lietas top Liepājā un Kurzemē, informēja Ideju bode īpašniece Krista Kalnarāja.

Ideju bode interneta veikala saturu pakāpeniski papildinās ar jaunām precēm, nodrošinās to sūtīšanu uz ārvalstīm, veicot samaksu māksliniekiem par pārdotajiem mākslas, dizaina un amatniecības izstrādājumiem.

Novembrī aprit trīs gadi, kopš tika izveidota radošā telpa Ideju bode.

No šodienas līdz 20. decembrim Liepājas Mākslas vidusskolas zālē pirmo reizi notiks mākslas tirdziņš Timbaka Taibaka.

Timbaka Taibaka radusies, sadarbojoties Liepājas Mākslas vidusskolai, radošai telpai Ideju bode un Liepājas Kultūras pārvaldei.

Tirdziņā varēs iegādāties vairāk nekā divus simtus dažādu mākslas darbu, kurus darinājuši skolas audzēkņi, radoši kurzemnieki un profesionāli mākslinieki. Tirdziņā ir gan gleznojumi, gan zīmējumi, gan keramikas izstrādājumi, gan rotas.

Ar iniciatīvu organizēt šādu mākslas darbu tirdziņu nāca klajā Liepājas Mākslas vidusskola, informē Liepājas Kultūras pārvalde. Iecere ir radīt tradicionālu sarīkojumu, līdzīgi, kā tiek rīkota Latvijas Mākslas akadēmijas Jarmarka. Liepājas Mākslas vidusskolas audzēkņi iegūst kvalitatīvu un profesionālu izglītību, mācību procesā tiek radīti daudzi dizaina, interjera un apģērba mākslas darbi, kurus tagad būs iespēja arī iegādāties, norāda skolas vadība.

Liepājnieces Kristas Lapiņas izlolotā radošā telpa Ideju bode piecos gados attīstījusi trīs darbības virzienus – mākslas un amatniecības izstrādājumu tirdzniecību, radošu projektu īstenošanu un veselīgo ēdienu kafejnīcu.

Visus Ideju bodes darbības virzienus vada pati uzņēmēja, kuras nerimstošā enerģija un izdoma agrāk mazaktīvo Jaunliepājas kvartālu pārvērtusi radošu aktivitāšu centrā. Telpās, kur izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tiek rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino Bize bez maksas tiek demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. Ideju bodē notiek arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tiek izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

«Saprotu, ka tas nav vieglākais ceļš, ko esmu izvēlējusies,» par veselīgās ēdināšanas biznesu saka Krista. Taču pati ideja – atvērt kafejnīcu – bijusi laba, jo pēc tās atvēršanas pērn maijā ieņēmumi no 19,6 tūkst. eiro 2015. gadā pieauguši līdz gandrīz 50 tūkst. eiro pērn. Lai juridiski nodalītu darbības virzienus, šā gada janvārī Kristas dzīvesbiedrs un atbalstītājs Māris Lapiņš reģistrējis IK Veselīgie projekti, kura paspārnē tagad darbojas pērn atvērtā kafejnīca un tiek tirgoti bioloģiskie pārtikas produkti. «Man vienmēr bijusi motivācija darīt kaut ko jēgpilnu, paliekošu, to, kas kādam ir noderīgs,» savu izvēli veidot izteiktu nišas piedāvājumu pamato uzņēmēja.

Mākslu ieliek biznesa rāmītī – šādi var raksturot radošās telpas Ideju bode darbību. Veikala īpašniece Krista Kalnarāja cenšas atspēkot šādu raksturojumu par uzņēmumu. Taču visa saruna liecina, ka viņa zina, ko sagaida no māksliniekiem un amatniekiem, kuru darbus pieņem tirgošanai: darbiem ir jāpatīk viņai pašai. Tas nozīmē, ka patiks vēl kādam. Ideja par biznesa rāmi viņai īsti nepatīk, jo pircēji pirmkārt tiek aicināti uz Liepājas radošo telpu Ideju bode apskatīt pārdošanai izliktos darbus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vēl K. Kalnarājai ir skaidrs, ka mūsdienās pircējs pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas «aiz tā visa stāv».

«Viss obligāti nav jāpārdod. Es varu ieteikt, ko var labāk pārdot, ko grūtāk. Esmu starpnieks starp mākslas darba radītāju un potenciālo īpašnieku. Es abām pusēm mācu saprast vienai otru. Ja mākslinieks grib no sava talanta izdzīvot, ir jāatrod balanss un kompromiss ar pircēja vēlmēm. Ne vienmēr pietiek apmierināt savas ambīcijas. Jārēķinās, ka darbs ne vienmēr būs pārdodams,» pauž K. Kalnarāja. Ja mākslinieks nerēķinās ar pircēju, tad bieži vien nonāk uz nabadzības sliekšņa. Nodeva mākslai ir radīt arī tādus darbus, kurus varēs pārdot.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Radošā telpa Ideju bode ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Liepājā organizē starptautisku un publisku tēlniecības rezidenci, kuras mērķis ir vismaz divus metrus augstas metāla skulptūras radīšana.

Izejmateriālu – melno metālu - nodrošinās metāllūžņu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmums SIA Tolmets.

Tēlniecības rezidences ietvaros Liepājā no 1. augusta līdz 14. septembrim būs iespēja strādāt vienam konkursa kārtībā izraudzītam tēlniekam no ārvalstīm. Mākslinieka uzdevums būs radīt Liepājai raksturīgu vismaz divus metrus augstu skulptūru no metāla.

Rezidencei var pieteikties līdz 26. jūlijam atbilstoši konkursa izsludinātajam nolikumam.

Māksliniekam būs nodrošinātas naktsmītnes Fontaine viesnīcā, darba videi atbilstoša infrastruktūra un tehniskais nodrošinājums, kā arī tiek segti ceļa izdevumi.

Savu trīs gadu jubileju februārī Liepājā svinēja veikals ar lakonisku, bet precīzu nosaukumu – Rotu bode. Tā vadītāja un īpašniece Zane Kūla atzīst, ka pērlīšu un krellīšu veikalu veidojusi, jo sapratusi, ka ar rotām var nodarboties daudz augstākā kvalitātē nekā tikai hobija līmenī, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pēc šo gadu darbošanās Zanei un viņas palīdzei Agnesei nekas vairs nav par grūtu un no pērlēm iemācījušās izveidot daudz un dažādas skaistas lietas.

Zane ar gudru ziņu savu veikalu atvēra pašā Liepājas sirdī, tirdzniecības centrā Kurzeme, jo vēlējusies, lai veikals būtu cilvēkiem pieejams un viegli atrodams. «Sākumā bija pāris kastītes ar materiāliem, tagad ir ļoti daudz – ap 200 dažādiem pērlīšu veidiem. Kolēģe Agnese Paspārne mani informē par to, kas nepieciešams, un es pati braucu uz Rīgu, uz vairumtirdzniecības bāzēm, meklēju vai sūtu internetā,» par sagatavošanas procesu stāsta Zane.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ilmāra Miķelsona darinātās koka lampas no Sibīrijas ciedru bluķiem pārsteidzoši ātri guvušas atzinību dizaina pasaulē .

Gada laikā, kopš Kurzemes biznesa inkubatorā iestājās jau pieredzējuša galdnieka I.Miķelsona jaundibinātais uzņēmums SIA Brik, dizaina lampas no masīviem, veciem Sibīrijas ciedra bluķiem jau labi novērtētas vairākās izstādēs. Kā Latvijas dizaina paraugs tās aizceļojušas uz Latvijas vēstniecību ASV, Vašingtonā, lai tur papildinātu Latvijas dizaina lietu kolekciju. Tikko radīts arī komercprojekts – sadarbībā ar SIA CasaDiVanna tapis mākslinieciska stila vannas istabas interjers. Oriģinālās lampas izstādītas un arī nopērkamas Rīgā nesen atklātajā mākslas telpā Look at Riga, Liepājā tās popularizē divi citi mazie uzņēmumi – kafejnīca Darbnīca un radošā telpa Ideju bode. Oktobrī uzņēmējs ar savu produkciju dosies uz gadatirgu Vācijā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

«Ja es būtu uzgleznojusi Elvisu Presliju, vai kādam būtu jautājumi?» jautā māksliniece, gleznas Melnā avs autore Ivonna Kalita. Viņas veikums atzīts par šā gada visizcilāko Liepājas mākslinieku radīto darbu. Tomēr, kad ļaudis internetā pamanīja, ka iedvesma gleznai rasta no fotoattēla, dažādos sociālajos tīklos tiek apspriests jautājums – vai mākslinieks drīkst savu darbu balstīt uz cita autora radīto un to noklusēt?, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Es nevēlos taisnoties, jo nejūtos vainīga – es gleznoju no sirds un dvēseles. «Ģimenes melnā avs» ir ļoti slavena fotogrāfija, nemaz nebiju domājusi kaut ko slēpt. Bildes attēlojumu pārdod uz suvenīriem, tas ir ļoti populārs darbs. Es tiešām nenojautu, ka cilvēkiem tas būs tāds atklājums. Šobrīd šī melnā avs ir atdzīvojusies,» ažiotāžu ap viņas radīto gleznu komentē māksliniece. I. Kalita vēlreiz uzsver, ka nebija gaidījusi šādu iznākumu, tomēr novērtē, ka katrs skandāls māksliniekam nāk par labu.

«Tas muzejam un žūrijai bija pārsteigums. Tikai pēc ziņām internetā uzzinājām, ka darbs ir kopija,» Kursas Laikam atzīst Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. «Mēs, žūrijas locekļi, to nezinājām,» apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš. Muzeja vadītāja uzskata, ka māksliniecei tas noteikti bija jānorāda kopā ar nedaudz plašāku skaidrojumu par to, kā rasta iedvesma.

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Rīgā, Merķeļa ielā 11 durvis vērusi Mūziķu Telpa – radoša vieta, kas izveidota, lai veicinātu jauno, kā arī pieredzējušo mūziķu attīstību un savstarpēju sadarbību.

Jaunatvērtajā Mūziķu Telpā regulāri norisināsies meistarklases, nodarbības, prezentācijas, kā arī atradīsies viss nepieciešamais aprīkojums, lai mūziķi varētu sanākt uz mēģinājumiem, ierakstīt video un īstenot citas radošās ieceres. Jau šobrīd ir iespējams iznomāt telpu privātiem vai akustiskiem treniņiem, nesen tur notikusi lekcija par mūziķu reģistrēšanos VID un nodokļu maksāšanu, kā arī drīzumā plānots sarunu vakars ar DJ Rudd, kurā viņš ar jaunajiem mūziķiem dalīsies savā pieredzē un ieteikumos par darbošanos Latvijas mūzikas industrijā.

Telpa radīta pateicoties jauno mūziķu aprindās zināmajai vokālajai trenerei Annijai Oueija, jau ilgu laiku klausoties studentu ilgās pēc mājīgas vietas, kurā viņi varētu netraucēti trenēt vokālu, rakstīt jaunas dziesmas, nākt uz meistarklasēm, kursiem un brīvā, pozitīvā gaisotnē sapazīties ar saviem kolēģiem un līdzīgi domājošiem.

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Liela daļa uzņēmējdarbības mūsdienās norisinās globālajā tīmeklī, tomēr amatniekiem ir svarīgi būt sasniedzamiem.

Tāpēc kopš šī gada februāra Lotte’s Papery (SIA LTF 1) ir salonveikals Rīgas centrā. Uzņēmuma vadītāja Liene Ligere bija iecerējusi, ka šī būs atvērtā tipa darbnīca, un sākumā tā arī bija – dienas lielākā daļa tika aizvadīta pie telpas centrālā objekta – liela darba galda, izpildot pasūtījumus klientiem. Ar laiku gūta atziņa, ka cilvēki Latvijā vēl nav gatavi šāda veida pieejai, kas tiek plaši praktizēta Rietumeiropā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Cilvēki vēl nedaudz bīstas nākt cita radošajā telpā un procesā, tāpēc tika mainīta darbības koncepcija un izveidotas arī atsevišķas veikala telpas,» stāsta Liene. Savā salonā viņa sapratusi, – lai arī lielākā daļa biznesa notiek internetā, ir svarīga sasniedzamība. Te ienāk cilvēki, kuri nekad nav dzirdējuši par viņu. Šī ir arī laba tūrisma taciņa gar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Daudzi veikalu pamana garāmejot, kā arī, sēžot mašīnā sastrēgumā Kalpaka bulvārī. «Lai arī aizvien neesmu aktīvi pievērsusies mārketingam, jūtu, ka, tikai nomainot vietu, ir sperts liels solis uz priekšu,» norāda Liene.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Tiek pārdotas radošā digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" telpas, liecina uzņēmuma vadītāja Artura Medņa ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Darījuma cena 294 600 eiro.

"Baigi negribam pārdot, taču, pa diviem gadiem esam izauguši, un nu vairs tajā nepietiek vietas jauniem kolēģiem," sociālajā tīklā "Facebook" raksta A.Mednis.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka norādītajā vietā šāda veida birojs ir samērā unikāls piedāvājums. Pēc A.Medņa domām, līdzīgu tirgū nav. Tiek pārdota atsevišķa ēka ar savu ieeju, augstiem griestiem un plašiem logiem visā augstumā.

"New Black" birojs atrodas Miera ielā, Rīgā. "Ērta satiksme kā ar sabiedrisko, tā privāto. Blakus dažādi restorāni un pusdienu kafejnīcas, veikali, sporta zāles, baseini, skolas un bērnudārzi," raksta A.Mednis.

Birojs ir pilnībā mēbelēts ar pēc pasūtījuma Latvijā ražotām mēbelēm - iebūvēts skapis drēbēm, skapis dokumentiem, WC, ergonomiska virtuve, pārrunu telpas un galdi - viss veidots no metāla un koka.

SIA "Zeltlejas" Jelgavas novada Platones pagastā šā gada augustā plāno vērt durvis "Smiltsērkšķu namam". Tā būs vieta,kur uzņemt viesus, gatavot ēst, iegūt iedvesmu un zināšanas.

Plānots, ka būvniecības darbi tiks uzsākti šā gada martā. Investīcijas projektā būs aptuveni 200 tūkstoši eiro, kas ietver gan nama būvniecību, gan aprīkojuma iegādi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar "Altum", kā arī projekts guvis atbalstu vietējās rīcības grupas Lauku partnerība "Lielupe" izsludinātajā LEADER konkursā, saņemot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 35 000 eiro.

"Smiltsērkšķu nams" paredzēts meistarklasēm, semināriem un kalpos kā tūristu uzņemšanas vieta. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks vēlas izglītot cilvēkus par smiltsērkšķu labajām īpašībām un attīstīt izzinošo tūrismu.

Uzņēmēji stāsta, ka SIA "Zeltlejas" 2019. gada tūrisma sezona bija ļoti veiksmīga un uzņēmuma izaugsmes turpinājums. Veiksmīgi tika noslēgta sezona, kopumā sagaidot 2000 viesu un plānojot tūrisma piedāvājuma dažādošanu, kā arī "ZELT Smiltsērkšķu nama" maksimālu izmantošanu visu gadu, bez noteiktas sezonalitātes.

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Programmas Brigāde konkursā Cēsīs no astoņiem saņemtajiem projektu pieteikumiem finansiālu atbalstu 2500 latu apmērā sava radošā uzņēmuma izveidošanai un attīstīšanai ir saņēmušas četras iniciatīvas – vasaras skola Local Shift, mākslas telpa Mala, dizaina darbnīca Piine un kultūras terase Zaļā zāle.

Ideja par mākslas galeriju, kas apvienota ar dizaina preču veikaliņu un kafejnīcu, mākslas telpas Mala īpašniecei Līvai Graudiņai bija jau kādu laiku. Šo ieceri viņa bija paredzējusi realizēt nākamajā pavasarī, bet, tā kā bija konkurss par iespēju iegūt programmas Brigāde finansiālo atbalstu, viņa saprata, ka ir jāriskē un jāpiedalās konkursā.

Mala ir mākslas galerija un Latvijā ražotu dizaina preču veikals, kā arī vieta dažādiem pasākumiem. Mala vēlas piedāvāt tūristiem alternatīvus suvenīrus, kaut ko tiešām interesantu – gan vietējo darinājumus, gan tādus zīmolus, kas Rīgā jau ir zināmi, bet reģionos vēl ne. Pēc mēneša paredzēts atvērt kafejnīcu-lasītavu. «Kultūra ir tā, uz ko savā attīstībā Cēsu pilsētai un novadam būtu jābalstās, un pamazām Cēsu vadošās personas to sāk saprast. Mēs neesam vienīgie, kas no Rīgas pārcēlušies uz Cēsīm. Tādu nav daudz, bet ir,» saka L. Graudiņa.

Citadele Lietuvā kopā ar Caffeine izveidojusi jau otro bankas un kafejnīcas apvienoto filiāli; līdzšinējie rezultāti pozitīvi

Jaunā koncepcija Lietuvā apvieno šķietami neapvienojamo - bankas pakalpojumus un kafejnīcu. «Mūsdienu dinamiskajā pasaulē mēs esam spiesti visu laiku steigties, cenšoties padarīt vairākas lietas vienlaicīgi. Tāpēc vēlējāmies radīt saviem klientiem vietu, kur viņi var ne tikai veikt savas finanšu operācijas, bet arī veltīt nedaudz laika sev – izdzert tasi kafijas vai vienkārši atvilkt elpu. Redzam, ka mūsu vēlme pilnībā atbilst iedzīvotāju vajadzībām, jo klientu skaits jaunajā nodaļā Viļņas centrā pirmā gada laikā ir audzis par 20%, attiecīgi palielinājies arī klientu izmantoto bankas pakalpojumu apjoms. Piemēram, jauno kredītu apjoms bankas un kafejnīcas kopējā filiālē ir pieaudzis par 20%, noguldījumu apjoms – par 60%, taču visvairāk ir audzis jauno izsniegto karšu skaits – par vairākiem simtiem procentu,» stāsta Dace Priede, bankas Citadele meitas uzņēmuma Lietuvā valdes priekšsēdētāja.