«Uzskatu, ka investīcijas citu tirgus dalībnieku - mazo provaideru – pārpirkšanā, ko pēdējos gados realizēja gan Baltkom, gan IZZI, bija kļūdaina biznesa stratēģija, un īpatnēji, ka Baltkom šādā veidā grasās arī turpināt, jo bez dažādiem biznesa riskiem pastāv tāds vienkāršs fakts, ka infrastruktūras ir pārāk dažādas, un klientiem nav iespējams nodrošināt vienotu standartu,» DB pārdomās dalās Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Lattelecom pēdējos trīs gadus šajā laikā ieguldīja investīcijas optiskā tīkla izbūvē, televīzijas pakalpojuma attīstībā un klientu servisā, tādēļ mūsu klientu skaits aug dabiski, tiem pašiem izvēloties pakalpojuma sniedzēju, nevis nonākot kāda operatora «īpašumā» tāpēc, ka iepriekšējais provaideris ir pārdevies ar visiem klientiem. Pēdējā gadījumā, klientam vienmēr ir iespēja nomainīt operatoru, un tad visas investīcijas ir veltas, skaidroja J. Gulbis.
Lattelecom šobrīd ir tirgus līderis gan televīzijas, gan interneta pakalpojumu jomā - platjoslas interneta pieslēgumu nodrošinām 242 tūkst. klientu, bet Lattelecom televīziju skatās katra ceturtā Latvijas mājsaimniecība, uzskaitīja J. Gulbis.
Jau vēstīts, ka Baltcom attīstībā ieguldīs 50 miljonus eiro. Telekomunikāciju tirgus Latvijā ir fragmentāls, atzīmēja investoru pārstāvis un Baltcom valdes loceklis Ross Ņūens (Ross Newens), vēršot uzmanību, ka kopumā ir divi veidi kā augt un attīstīties. Pirmais ir organiskā augšana – klientu skaita palielināšana, bet otrs ir citu tirgus dalībnieku pārņemšana. «Uzņēmumu skaits ir ne mazāk par 15,» tā uz jautājumu, ar cik operatoriem šobrīd norisinās sarunas par iegādi, atbildēja Baltcom valdes loceklis Pēteris Šmidre.