Ar Liepājas tiesas lēmumu ir apstiprināti AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2017.gada 3.augustā tika parakstīts jauns Finansēšanas līgums ar Kanādas izsoļu namu NAFA par kažokzvēru mazuļu avansa maksājumiem un kažokādu avansa maksājumiem 2017/2018.gada audzēšanas sezonā. Līdz ar to 2017.gadā faktiski mainījās gan finansējuma sniedzējs, gan finansējuma apmērs un tā izmaksas kārtība.

2017.gada novembrī AS «Grobiņa» vadība pieņēma lēmumu vienoties ar NAFA par sadarbību arī turpmākās audzēšanas sezonas, tai skaitā saņemot finansējumu ūdeļu mazuļu nobarošanai turpmākajās sezonās, kas līdz 2020.gadam ļautu pakāpeniski palielināt vaislas ganāmpulku līdz 55 000 mātēm un ražošanas apjomus līdz 230 000 ādām gadā, tādejādi samazinot ādu pašizmaksu. Pie šiem apstākļiem bija nepieciešams veikt grozījumus AS «Grobiņa» TAP plānā, pagarinot tiesiskās aizsardzības procesa termiņu vēl par 2 gadiem, attiecīgi grozot un izsakot jaunā redakcijā naudas plūsmas prognozi 2017., 2018., 2019. un līdz 2020.gada 30.jūnijam, kā arī grozot noteikto nenodrošināto un nodrošināto kreditoru, līzingu un nodokļu samaksas grafikus, kā arī izsakot vairākas tiesiskās aizsardzības procesa plāna nodaļas jaunā redakcijā.

AS Grobiņa 1. ceturkšņa neto apgrozījums sasniedzis 349 050 eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā laikā Kanādas izsoļu namā NAFA realizētas tikai 14 307 ūdeļādas par vidējo cenu 24,28 eiro, kā rezultātā 2018.gada 1.ceturkšņa apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 83%, jo 2017. gada 3 mēnešos tika realizētas 68 977 ūdeļu ādas par vidējo cenu 30,16 EUR/gb.

2017.gadā AS Grobiņa vadība vienojās ar Kanādas izsoļu namu NAFA par finansējuma piešķiršanu kažokzvēru nobarošanai 2017.gadā, kas ļāva sabiedrībai nodrošināt normālu saimniecisko darbību atbilstoši Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

Ar 2018.gada 29.marta Liepājas tiesas lēmumu apstiprināti grozījumi AS Grobiņa Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, pagarinot tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa termiņu līdz 2020.gada 30.jūnijam.

Kažokzvēru audzētājs «Grobiņa» iesniedzis Kurzemes rajona tiesā maksātnespējas pieteikumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesa par «Grobiņas» maksātnespēju plāno lemt rakstveida procesā ceturtdien, 31.oktobrī.

Vienlaikus oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» minēts, ka, ņemot vērā ieilgušo krīzi kažokādu realizācijas tirgos, «Grobiņas» 2017.gada 23.novembrī tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumos prognozētās pārdošanas cenas netika sasniegtas, tādējādi «Grobiņa» 2019.gada 17.septembrī izstrādāja grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa plānā, bet, tā kā netika saņemta nepieciešamā piekrišana, šie grozījumi nebija realizējami.

Reaģējot uz attiecīgo situāciju, «Grobiņas» valde iesniegusi tiesā kompānijas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot tiesu izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, jo «Grobiņa» nespēj nokārtot šobrīd spēkā esošajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot AS Grobiņa soda naudu 500 eiro apmērā, informē FKTK.

Sods piemērots par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas prasību pārkāpumu. Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza korektu 2016. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu. AS «Grobiņa» ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības.

FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS «Grobiņa» sadarbošanos ar FKTK, kā arī AS «Grobiņa» finanšu situāciju.

FKTK piemērotā soda nauda AS «Grobiņa» ir jāieskaita valsts budžetā.

AS «Grobiņa» ikgadējā akcionāru sapulcē ievēlēta jauna sabiedrības padome, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Jau ilggadējiem padomes locekļiem Argitai Jaunsleinei un Evijai Jaunsleinei pievienojās trīs jauni padomes locekļi- Liene Žvagule, Aija Blūma un Dace Obodovska.

Liene Žvagule vairāk nekā trīs gadus ir SIA «Gitana tehniskais nodrošinājums» valdes locekle. Lienei Žvagulei nepieder AS «Grobiņa» akcijas.

Aija Blūma kopš 2013.gada ir praktizējoša juriste IK «A.Jaunsleines juridiskais birojs». Aijai Blūmai nepieder AS «Grobiņa» akcijas.

Dace Obodovska no 2016.gada marta līdz 2018.maijam aktīvi darbojās Ventspils pilsētas domes Kultūras centrā, ieņemot Ventspils pilsētas stratēģisko kultūras projektu vadītājas amatu. No 2018.gada maija līdz šim brīdim Dace Obodovska ir Talsu Tautas nama direktore. Dacei Obodovskai nepieder AS «Grobiņa» akcijas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot akciju sabiedrībai Grobiņa soda naudu 1000 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas prasību pārkāpumu, informē FKTK.

Likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza 2017. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu.

Šāds sods tiek piemērots, jo AS Grobiņa ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības. FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS Grobiņa sadarbošanos ar FKTK, kā arī AS Grobiņa finanšu situāciju. Piemērotā soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam par iesaistīšanos pārtikas apritē bez reģistrēšanās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) piemērots 300 eiro sods, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa piebilda, ka lēmums attiecīgajā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts piektdien.

Meistere atgādināja, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskajām - no 400 līdz 700 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, sods ir lielāks.

Vienlaikus viņa arī atzina, ka atkārtotu pārbaudi Grobiņā uzietajā nelegālajā gaļas produktu ražotne PVD neplāno veikt, taču objekts paliks dienesta uzraudzības lokā.

AILE grupa projektē un ražo stiklotās konstrukcijas. AILE grupa dibināta 1994. gadā un tās ražotnes atrodas Liepājā.

Stiklu Centrs ražotnes specializācija ir stikla pakešu un struktūrstiklojuma ražošana – stikli siltumizolācijai, aizsardzībai no saules enerģijas, stikli drošībai un aizsardzībai, skaņas izolācijai, dekoratīvie stikli, liektie stikli, ugunsdrošie stikli.

Alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un citi fasādes risinājumi ar alumīnija profiliem. Šie produkti izceļas ar arhitektoniskajām iespējām, jo tos var realizēt plašos laukumos. Viens no pašlaik pieprasītākajiem produktiem AILE grupa ir elementu jeb šūnu fasādes, kur fasādes elementi pilnībā tiek sagatavoti rūpnīcā uz vietas un objektā tiek tikai piestiprināti pie ēkas karkasa, tādējādi objektā nav jāveic sarežģīti montāžas vai metināšanas darbi.

Jaunajai AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijai Ventspilī nosvinēti spāru svētki. Jau augusta beigās Ventspils ostā kravas kuģis no Vācijas piegādās pašas iekārtas – vairāk nekā 390 tonnas smago kompensatoru un tā spara ratu.

Kopumā Latvijā tiks uzstādītas trīs Vācijas uzņēmuma "Siemens energy" ražotās sinhronā kompensatora iekārtas – līdzās Ventspilij arī Grobiņā un Līksnā, un tās kalpos stabilas frekvences uzturēšanai energosistēmā pēc Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu. Grobiņā sinhronā kompensatora iekārtas jau ir uzstādītas. Sinhrono kompensatoru staciju izbūvi un pieslēgšanu pārvades tīklam AST īsteno sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense".

Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un tā nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās investīcijas trīs staciju izbūvē ir 114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" mašīnbūves struktūrvienības "RK Machinery" ražotnes modernizācijā Grobiņā šogad investēts vairāk nekā viens miljons eiro, informē "UPB" pārstāvji.

Lielākā daļa līdzekļu jeb vairāk nekā 900 000 eiro novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, lai uzlabotu automatizācijas līmeni un ļautu realizēt vēl sarežģītākus projektus ar augstu precizitātes līmeni un ātrumu.

"RK Machinery" tehniskais direktors Ritvars Višs skaidro, ka ir pieprasījums pēc tehnoloģiski arvien sarežģītākiem un lielākiem mašīnbūves projektiem, īpaši no pasūtītājiem lauksaimniecības, industriālās rūpniecības un militārajās nozarēs. Jaunā iekārta ļaus "RK Machinery" pielāgoties šīm tirgus tendencēm.

Ar mašīnbūves projektiem "UPB" grupa strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā "RK Machinery" ir pakāpeniski audzis, sasniedzot stabilu ikgadējo apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro gadā. Katru gadu ražotnes modernizācijā veikti ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā - paplašināta ražošanas platība ar jauniem nerūsējošā tērauda montāžas un apstrādes cehiem, iegādāts metināšanas robots un citas tehnoloģiskās iekārtas.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Jaunajā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijā Ventspilī uzstādīts sinhronais kompensators Latvijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

Šis ir jau otrais Vācijas kompānijā "Siemens Energy" ražotais sinhronais kompensators Latvijai – pirmais ir uzstādīts AST apakšstacijā Grobiņā, bet trešo kompensatoru Līksnā paredzēts uzstādīt līdz gada beigām.

“Pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam sagatavošanās darbi norit saskaņā ar plānu. Faktiski mēs apsteidzam pašu nosprausto grafiku, tomēr būtiskākais, kas paliek aiz priekškara, ir tas apjomīgais darbs, kas daudzu gadu garumā notiek visas Baltijas mērogā, lai mēs nākamā gada sākumā varētu tehniski atslēgties no BRELL tīkla. Paldies visiem ekspertiem, kuri ik dienas strādā pie tā, lai pārslēgšanās noritētu bez aizķeršanās,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.