Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde cer, ka Grieķijas valdība būs stabila un kādu dienu Eiropa novērtēs fonda darbu, kas patlaban saskāries ar plašu kritiku.

Sarunā ar aģentūru AFP K. Lagarde norādīja - tikai laiks ļaus novērtēt un saprast SVF lomu reģionā, kur fonds piedalījies jau četru eirozonas valstu starptautiskajos aizdevumos. «Ir dabiski, ja SVF savas darbības laikā tiek uztverta negatīvi – kontrolējoša un savus noteikumus diktējoša. Fonds vienmēr iesaistās krīzes situācijās,» sacīja K. Lagarde.

K. Lagarde atzina, ka fonds piemērojis «sāpīgu medicīnu», tomēr vienlaikus arī uzsvēra, ka fonda finansiālo programmu rezultāti jāanalizē ilgā laika posmā. Par piemēru viņa minēja SVF darbību Āzijas krīzes laikā aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados.

«Āzijas valstis, kas savulaik kritizēja SVF, patlaban ir pateicīgas par to, ka viņām nācās īstenot reformas. Es ceru, ka kādu dienu SVF darbības Eiropā arī tiks novērtētas,» sacīja K. Lagarde.

Pasaules ekonomikai ir izdevies spert soli atpakaļ no bezdibeņa malas, kā arī parādās stabilizācijas signāli eirozonā un ASV, tomēr attīstīto valstu parādu apjomi, kā arī augošās naftas cenas, joprojām sagādā vērā ņemamus riskus, sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktore Kristīne Lagarde.

«Pasaules ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa, tomēr nav daudz iespēju manevriem un politiskām kļūdām,» runājot Ķīnas Attīstības forumā, sacīja K. Lagarde.

Stabilizācijas pazīmes arī apliecinot, ka globālās finanšu krīzes risināšanai izmantotie pasākumi sākot atmaksāties – ASV ekonomikas indikatori uzlabojoties, bet Eiropai ir izdevies spert nozīmīgu soli krīzes atrisināšanās, veicot pasākumus, kas saistīti ar Grieķijas situācijas normalizēšanu.

«Pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas, un pašlaik mums ir iemesls būt daudz optimistiskākiem. Tomēr optimismam mūs nevajadzētu ievilināt nepatiesas drošības sajūtā. Joprojām ir lielas ekonomiskās un finanšu ievainojamības iespējas, kuras mums jāatrisina,» klāstīja K. Lagarde.

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Paredzams, ka pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīva būs mazāka par 3,5%, kā tika prognozēts šā gada aprīlī, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Es jums varu atklāt, ka globālās ekonomikas izaugsme būs zemāka nekā SVF lēsa pirms trim mēnešiem,» citējot K. Lagardes teikto ekonomikas simpozijā Tokijā, vēsta BBC.

Tāpat savā runā K. Lagarde uzslavēja ES līderu centienus eirozonas parādu krīzes risināšanā. «Patlaban ir sperti nozīmīgi soļi, bet vēl aizvien ir nepieciešamas reformas un stingra to īstenošana,» viņa norādīja.

Runājot par lēmumiem, ko ES valstu līderi pagājušajā nedēļā pieņēma samitā Briselē, K. Lagarde pauda, ka «no SVF skatupunkta raugoties, ir jādara ļoti daudz, lai pabeigtu reformu».

«Ļoti svarīgi ir tas, kā reforma tiks ieviesta – tai jābūt ieviestai stingri, ar lielu centību un stabilitāti,» norādīja SVF vadītāja. Sevišķi viņa uzslavēja pieņemtos lēmumus par ciešāku banku apvienošanos.

Eiropai ir nepieciešams rekapitalizēt, pārstrukturēt vai slēgt bankas, tādējādi veicot būtisku nozares sakārtošanu, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, raksta telegraph.co.uk. Viņa arī brīdinājusi, ka draudi, ko rada pasaules lielākie aizdevēji, ir bīstamāki nekā jebkad agrāk.

Runājot Ņujorkā pirms nākamajā nedēļā plānotās SVF pavasara sanāksmes, SVF vadītāja pārmetusi finanšu pakalpojumu nozarei pretošanos steidzamām reformām.

«Pārāk daudzos gadījumos - no Amerikas Savienotajām Valstīm 2008. gadā līdz Kiprai šobrīd - mēs esam pieredzējuši, kas notiek tad, kad banku sektors priekšroku dod ātrai naudai, nevis ilgstošam labumam, atbalstot biznesa modeli, kas galu galā destabilizē ekonomiku,» viņa sacījusi un akcentējusi: «Mums ir nepieciešamas reformas.»

Neskatoties uz pasaules ekonomikas trauslo atveseļošanos, joprojām pastāv iespēja, ka Eiropā no jauna uzliesmos parādu krīze, kas ir galvenais globālās ekonomikas apdraudējums, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir skaidrs, ka lielākais risks ir saistīts ar to, ka suverēnais un finanšu risks Eiropā atgriezīsies ar jaunu sparu,» sacīja K. Lagarde. Viņa arī uzsvēra, ka nopietnu apdraudējumu rada naftas cenu kāpums, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

SVF vadītāja atzīmēja, ka Eiropas līderu nesen panāktā vienošanās par finanšu «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem ASV dolāru ir tikai daļa no nepieciešamā krīzes risinājuma.

«Iespējams, ka riski vairs nav tik lieli, kādi bija gada sākumā. Taču tie joprojām ir vērā ņemami un būtu ļoti neapdomīgi tos ignorēt,» sacīja K. Lagarde.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.

«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.

«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja ekonomistu sniegtā informācija, ka ēnu ekonomika Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājusies, turklāt vairāk par cerēto 1%. Neraugoties uz to, Valsts prezidents ir norādījis, ka līdzšinējā ēnu ekonomikas apkarošanas politika nav devusi vajadzīgo rezultātu.

Ar kādām metodēm ir panākts samazinājums? Vai tas ir pietiekams, ņemot vērā kopējos ekonomikas attīstības tempus? Vai samazinājums gaidāms arī ilgtermiņā?

Pozitīvām prognozēm par agru

SSE Riga pētījumā atspoguļojas, ka visas trīs Baltijas valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu kopš 2009. gada, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā, lēšot, ka 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomika ir samazinājusies par 2,2 procentpunktiem.

Ēnu ekonomiku Latvijā veido vairākas komponentes – neuzrādītie ienākumi, aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki u.c. Pētījumā atspoguļotās izmaiņas patiesībā jau nav tik lielas, tāpēc arī Valsts prezidenta komentārs ir saprotams. Mēs vēl ne tuvu nevaram priecāties, ka šajā jautājumā viss ir sakārtojies. Domāju, ka vēl ir par agru pozitīvām prognozēm, nākamā gada rādītāji būs daudz būtiskāki, jo šobrīd visas aplēses liecina, ka nākamajā gadā varam saskarties ar ēnu ekonomikas rādītāju pieaugumu.

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Grieķijas kreditori – Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienības pārstāvji – varētu no jauna samazināt Atēnu parādu kalnu apjomus, lai tādējādi valsts ekonomika spētu atgūties.

SVF vadītāja Kristīne Lagarde atzinusi, ka Atēnu parādsaistību lielais apmērs, kas saskaņā ar prognozēm šogad sasniegs 185% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), arī nākamajā desmitgadē saglabāsies augsts. «Grieķijas Eiropas partneru sniegtās garantijas, ka tiks apsvērti turpmāki palīdzības pasākumi un, ja nepieciešams, arī parādu apmēra samazināšana zem 110% no IKP līdz 2022. gadam, ir laipni gaidītas,» sacīja K. Lagarde.

Iespējai, ka daļa Grieķijas parādu varētu tikt «norakstīta», līdz šim pretojusies Vācija. Tomēr Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars atzinis, ka šāda iespēja tikusi pārrunāta ar Eirogrupas prezidentu Jerūnu Diselblūmu. «Mūsu mērķis ir panākt [budžeta] pārpalikumu jau šā gada beigās. Mēs to vēlamies, lai varētu lūgt Eirogrupai piemērot noteiktus pasākumus, kuriem jāsamazina parādu slogs,» sacījis Grieķijas finanšu ministrs.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde brīdinājusi, ka globālā ekonomiskā krīze sākusi ievainot attīstības ekonomiku izaugsmi, ziņo BBC.

Viņa sacījusi, ka nenoteiktība, kas apvij globālo ekonomiku, traucē politikas veidotāju spējai veikt pasākumus, lai veicinātu izaugsmi.

Šīs nedēļas sākumā SVF brīdināja, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās kļūst vājāka. Fonds arī samazinājis globālās izaugsmes prognozi, kas saistīts ar pašreizējo krīzi.

Arī Pasaules Banka ir samazinājusi savu prognozi attiecībā uz lielajām Āzijas ekonomikām, ieskaitot Ķīnu un Indiju, atsaucoties uz globālajiem riskiem.

«Neraugoties uz to, vai skatāties uz Eiropu, Amerikas Savienotajām Valstīm, vai citām vietām, pastāv nenoteiktības līmenis, kas kavē lēmumu pieņēmējus investēt, radīt darbavietas,» teikusi K. Lagarde.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nolēmis piešķirt Ukrainai 15,5 miljardus eiro, lai palīdzētu atbalstīt ekonomikas reformu veikšanu, raksta Associated Press.

SVF vadītāja Kristīne Lagarde skaidrojusi, ka jaunā programma piedāvā Ukrainai būtisku iespēju virzīt ekonomiku uz priekšu šajā kritiskajā momentā.

SVF paziņojums sekoja, reaģējot uz vairāku valstu līderu tikšanos saistībā ar konfliktu Ukrainā.

K. Lagarde uzsvēra, ka reformu plāns ir ambicioza programma, smaga programma un tā nav bez riska. Tomēr tā ir reāla programma un efektīva tās ieviešana var ļaut Ukrainai piedzīvot pagrieziena punktu.

Db.lv jau rakstīja, ka četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

Lai izvairītos no eirozonas sabrukšanas, ir jāpastiprina taupības pasākumi, uzskata Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Oli Rēns (Olli Rehn). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) uzsver, ka pašreizējā eirozonas uzbūve nav ilgtspējīga.

«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.

Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.

Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.

Eiro valūtai ir nākotne, Boao forumā norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristine Lagarde, izsakot cerības, ka vairs nevienai Eiropas Savienības valstij nebūs nepieciešama finansiāla palīdzība.

Viņa pauda uzskatu, ka kopējā reģiona politika sargās monetāro zonu, un patlaban tā ir pamatīgi nenovērtēta. «Eiro valūtai ir nākotne, turklāt ilgtermiņa,» uzsvēra SVF vadītāja.

Uz jautājumu par tālāko krīzes attīstību, K. Lagarde atbildējusi, ka viņai nav kristāla bumbas. «Mana lielākā cerība ir, ka vairs nebūs neviena valsts, kurai vajadzētu lūgt palīdzību no Eiropas partneriem un SVF,» sacīja fonda pārstāve.

Tāpat viņa piebilda, ka Kipra atspoguļo unikālu situāciju un atgādināja, ka valsts ekonomika veido 0,2% no Eiropas ekonomikas. «Es nevēlos noniecināt šo valsti,» viņa piebilda, uzsverot valsts lomu Eiropā un SVF. «Tomēr tas bija ļoti specifisks gadījums vairākos aspektos,» norādīja SFV vadītāja, atsaucoties uz tādu rādītāju, kā piemēram, banku sektora lielums attiecībā pret Kipras ekonomiku.

Rīgā norisināsies starptautiska konference, kurā tiks apspriesta politika, kas Baltijas valstīm palīdzēja pārvarēt krīzi, atjaunot ekonomisko izaugsmi un Igaunijas gadījumā - sasniegt eiro ieviešanas mērķi.

Konferenci atklās Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarde (Christine Lagarde) un Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Tajā piedalīsies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Referentu vidū būs Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas politikas veidotāji, Eiropas un starptautisko institūciju, Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Konferencē Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze tiks aplūkots plašs jautājumu loks, tai skaitā tik vērtēts, kādi politiskie, ekonomiskie vai sociāie faktori noteica to, ka korekcijas Baltijas valstīs bija iespējamas, to, kā novērst neaizsargātības atkārtošanās iespēju šajās valstis, kāda bija Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas loma, atbalstot korekciju centienus Latvijā un Baltijā. Tāpat tiks skatīts jautājums, vai Latvijā un Baltijā īstenotās korekcijas var uzskatīt par paraugu eiro zonas valstīm un kādu pieredzi eiro zonas krīze sniedz valstīm, kas līdzīgi kā Latvija un Lietuva, vēlas ieviest eiro, teikts konferences satura aprakstā Starptautiskā Valūtas fonda oficiālajā mājas lapā.

Grieķijas Nacionālā banka (National Bank of Greece) otrdien brīdināja, ka vidējie Grieķijas pilsoņa ienākumi, gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu, varētu samazināties par 55% un būt mazāki nekā Horvātijas, Polijas vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi, vēsta euobserver.com.

Banka norādīja, ka, izstājoties no eirozonas, inflācija Grieķijā sasniegtu 32%, kas novestu pie sociāliem nemieriem un panikas, raksta Grieķijas laikraksts Ekathimerini.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts. «Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.

Ukrainas valsts pārstāvji ceturtdien, 27. februārī, vērsušies pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lūdzot finansiālu palīdzību, apstprina SVF vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), vēsta Bloomberg.

«Mēs esam gatavi rīkoties, un tuvākajās dienās uz Kijevu dosies SVF pārstāvji, lai veiktu sākotnējo dialogu ar Ukrainas varas iestādēm,» sacīja Lagarde, skaidrojot, ka tas ļaus fondam veikt tā ierasto vērtējumu par ekonomisko situāciju valstī, kā arī vienlaicīgi apspriest ar valsts pārstāvjiem iespējamās reformas, kas varētu kalpot par pamatu SVF atbalstītai starptautiskā aizdevuma programmai.

Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments ceturtdien premjerministra amatā apstiprināja līdz šim opozīcijā bijušās partijas Batkivščina (Tēvzeme) parlamenta frakcijas līderi Arsēniju Jaceņuku.