«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.
«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.
«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.
Pēc viņa domām, ilgtermiņā valdībai ir divi varianti, vai nu atrast veidu, kā padarīt nodokļu maksāšanu par katra iedzīvotāja un uzņēmēja goda lietu, vai arī ātri atrast veidu, kā papildināt valsts budžeta ienākumu daļu lielas ēnu ekonomikas apstākļos.
«Nav jau uzņēmējiem īpašs prieks naktīs negulēt, prātojot, kā apiet nodokļu maksājumus. Daudzi uzņēmēji gan medijiem, gan pētniekiem teiks, ka viņi labprāt maksātu nodokļus, un tā viņi arī domā. Bet Latvijā nodokļu nemaksāšana ir izplatīta, sociāli pieņemama norma, tāpēc uzņēmēji saka: «Kāpēc man jāmaksā nodokļi, ja citi to nedara?» Turklāt, ja nodokļus apiet daudzi, tad veidot biznesu, maksājot visus nodokļus, ir gandrīz neiespējami, jo nodokļi paaugstinās visas izmaksas, neļaujot konkurēt tirgū. Ir dzirdēts par ārvalstu uzņēmumiem ar senām tradīcijām, kuri nekad neatļaujas savā mātes uzņēmuma valstī to, ko atļaujas Latvijā,» stāstījis ekonomists.
Viņš arī uzskata, ka mazajiem un ļoti lielajiem uzņēmumiem vieglāk apiet nodokļus: «Mazajiem uzņēmumiem tāpēc, ka viņu ir ļoti daudz un visus nevar izkontrolēt, tas nav iespējams. Savukārt, ļoti lielajiem uzņēmumiem ir resursi, lai nodarbotos ar lobēšanu un panāktu izdevīgu attieksmi pret izvēlēto nodokļu politiku. Negribu teikt, ka visi lielie uzņēmumi ar lobēšanu slēpj nodokļus, bet tāda tendence ir. Vidējiem uzņēmumiem apiet nodokļu maksājumus ir daudz sarežģītāk, jo vidējie uzņēmumi darbojas gluži kā uz skatuves. Esmu dzirdējis, ka tāpēc bieži uzņēmums, izaugot līdz vidējam mērogam, sadalās vairākos mazos uzņēmumos. Uzņēmēji ir racionāli domājoši cilvēki, jo bez racionālā prāta nemaz nevar veidot biznesu, un, ja iespējams ietaupīt, tad uzņēmējs arī centīsies ietaupīt.»
