Lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc ekonomistu aplēsēm pārsniedz četrus miljardus latu, precīza skaidrojuma par to, kur īsti rodas un kur tiek tērēti šie miljardi, nav ne valsts iestādēm, ne arī ekonomikas analītiķiem, raksta laikraksts Diena.
To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprinot gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji. Tomēr ekonomistu pētījumi liecinot, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krietni pārsniedz summu, kas tiek samaksāta strādājošajiem, apejot nodokļus. Ekonomists Arnis Sauka, kurš analizējis ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kopā ar finanšu analītiķi Tāli Putniņu izstrādājis pētījumu Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011, laikrakstam pieļāvis, ka lielu daļu no strādājošajiem nesamaksātās pelēkās naudas uzņēmēji iegulda biznesa attīstībā.
Vidējā neto alga (t. i., alga pēc nodokļu nomaksas) Latvijā ir 298,3 lati, liecina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Bičevskas veiktais pētījums par darba samaksu Rīgā un Latvijas reģionos, informē Diena.
Vidēji viena ceturtā daļa no neto algas jeb 74,6 lati ir summa, ko strādājošie Latvijas iedzīvotāji papildus oficiālajai algai saņem aploksnē, norādījusi A. Bičevska. (Līdzīgu aprēķina formulu piedāvā arī Centrālā statistikas pārvalde.) Šāds aprēķins ļaujot secināt, ka gadā vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs aploksnē saņem 895,2 latus, bet kopumā visi mūsu valsts strādājošie cilvēki, kuru skaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 3. ceturksnī bija 905 100, - apmēram 810,2 miljonus.
Savukārt pētījuma Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011 autors ekonomists Arnis Sauka uzskatot, ka aploksnēs iedzīvotāji saņem vairāk - klāt pie oficiālās samaksas vēl nevis ceturtdaļu, bet gan trešdaļu jeb aptuveni 33% no neto algas. Tas nozīmējot, ka mēnesī vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs saņem 98,4 latus aploksnē, bet gadā šī summa ir 1180,8 lati. Arņa Saukas piedāvātā formula ļaujot secināt, ka kopumā Latvijā strādājošajiem aploksnēs tiek samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljards latu. «Tādu darba devēju, kas vispār neslēdz līgumus ar strādājošajiem un veicina nereģistrēto nodarbinātību, nav daudz. Savukārt tādu darba devēju, kas slēdz līgumus ar strādājošajiem par minimālo algu vai mazliet lielāku summu, bet vēl vairākus simtus latu katru mēnesi maksā aploksnē, ir ievērojams skaits. Pētījums parādīja, ka ir pat tādi uzņēmumi, kur oficiāli un neoficiāli maksāto algu apjoms ir 1 pret 6, piemēram, 250 latu neto oficiāli un vēl 1500 latu neoficiāli,» laikrakstam skaidrojis A. Sauka.
Valsts uzņēmumos ieviest aplokšņu algas ir sarežģīti, bet par riska grupu uzskatāmi gan vērienīgie uzņēmumi, gan arī mazie uzņēmumi, norādījis A. Sauka un skaidrojis: «Lielajiem uzņēmumiem plašāk pieejami mehānismi, kā naudu slēpt, savukārt mazos uzņēmumus atbildīgajām institūcijām grūtāk kontrolēt, vidēja mēroga uzņēmumos aplokšņu algu izplatība varētu būt vismazākā.»