DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Attiecībā uz ļaunprātīgiem aplokšņu algu maksātājiem VID noteikti ir jādarbojas pēc stingras pātagas principa, jo tās negatīvi grauj godīgo uzņēmēju konkurētspēju, tāpat būtiski pazemina to darbinieku sociālo garantiju līmeni. Turklāt nebūtu pareizi apgalvot, ka aplokšņu algas nabaga uzņēmēji maksā aiz nabadzības un tāpēc, ka nav citas izejas. Par to liecina tas, ka lielākais aplokšņu algu īpatsvars ir tieši Rīgas reģionā, kas pēc teju visiem ekonomiskajiem rādītājiem apsteidz citus valsts reģionus. Tā kā tiek skatīts aplokšņu algu īpatsvars, nevis absolūtie skaitļi, tad Rīgas reģiona izvirzīšanos negatīvos līderos nevar norakstīt tikai uz augstāku ekonomisko aktivitāti.

Domājot par aplokšņu algu izskaušanas pasākumiem, viens no efektīvākajiem variantiem noteikti būtu likvidēt nelegālos skaidras naudas avotus, no kuriem aploksnes tiek maksātas. Tas saistīts gan ar kases aparātu reformu, lai tie strādātu tiešsaistes režīmā, gan ar PVN karuseļshēmu apkarošanu. Nodokļu eksperts Jānis Taukačs pavisam nesen tvītoja: «Ar 1.maiju Polija ievieš online kases aparātus. Kad mēs LV beigsim mākslīgi elpināt kases aparātu pārdošanas un sertificēšanas industriju? Vajadzīgs vien printeris (vai epasts), jo katrs darījums uzreiz - @vid_gov. LV budžets peldēsies naudā. Čeku loterija (virs 100k gadā) arī būs lieka.» Būtu tikai saprātīgi, ja šādu sistēmu ieviestu arī Latvijā.

Tāpat J. Taukačs norāda, ka līdz ar grozījumiem ES PVN direktīvā Latvijai ir iespējas ieviest vispārējo reverso PVN visiem darījumiem. Jautājums tikai, vai būs politiskā griba. Ja ir vēlme cīnīties ar aplokšņu algu, tad svarīgāk par to maksātāju sodīšanu, bez kā, protams, arī neiztikt, ir likvidēt nelegālas skaidras naudas plūsmas, no kurām šīs algas tiek maksātas. Tāpat cīņa pret aplokšņu algām būs efektīvāka tad, ja tajā iesaistīsies pašas nozares. Šajā ziņā jāuzteic būvnieki, tā ir vienīgā nozare, kas šā gada sākumā noslēgusi ģenerālvienošanos par minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru