Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja ekonomistu sniegtā informācija, ka ēnu ekonomika Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājusies, turklāt vairāk par cerēto 1%. Neraugoties uz to, Valsts prezidents ir norādījis, ka līdzšinējā ēnu ekonomikas apkarošanas politika nav devusi vajadzīgo rezultātu.
Ar kādām metodēm ir panākts samazinājums? Vai tas ir pietiekams, ņemot vērā kopējos ekonomikas attīstības tempus? Vai samazinājums gaidāms arī ilgtermiņā?
Pozitīvām prognozēm par agru
SSE Riga pētījumā atspoguļojas, ka visas trīs Baltijas valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu kopš 2009. gada, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā, lēšot, ka 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomika ir samazinājusies par 2,2 procentpunktiem.
Ēnu ekonomiku Latvijā veido vairākas komponentes – neuzrādītie ienākumi, aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki u.c. Pētījumā atspoguļotās izmaiņas patiesībā jau nav tik lielas, tāpēc arī Valsts prezidenta komentārs ir saprotams. Mēs vēl ne tuvu nevaram priecāties, ka šajā jautājumā viss ir sakārtojies. Domāju, ka vēl ir par agru pozitīvām prognozēm, nākamā gada rādītāji būs daudz būtiskāki, jo šobrīd visas aplēses liecina, ka nākamajā gadā varam saskarties ar ēnu ekonomikas rādītāju pieaugumu.
Ja līdz šim bija vērojama ekonomikas attīstība, kas veicināja arī lielākus ienākumus, un sabiedrība bija vairāk tendēta pārdomāt savu nodokļu politiku pozitīvā virzienā, tad šobrīd atkal vērojama ekonomikas attīstības tempu samazināšanās, kas var pamudināt daļu cilvēku aizdomāties, kā noslēpt daļu ienākumu, lai samazinātu nodokļu apjomu.
Samazinājums, pateicoties soda sankcijām
Ēnu ekonomikas rādītāju samazinājums lielā mērā ir panākts, pateicoties soda sankcijām. Lielāka VID kontrole ir darījusi savu, taču tas nenozīmē, ka liela daļa uzņēmēju ir gatavi godprātīgi maksāt tos nodokļus, kurus viņi varētu nemaksāt. Samazinājumam, kas panākts ar soda sankcijām, nebūs ilgtermiņa efekta. Izvēršot aktīvāku un stingrāku VID kontroli, mūsu sabiedrība, kas radusi pielāgoties, atradīs veidus, kā to apiet. Lai panāktu ilgtermiņa risinājumu, jāmaina domāšana un attieksme pret nodokļiem, to nevar panākt ar sodiem.
Sabiedrība nav gatava maksāt nodokļus
Aplokšņu algas un neuzrādītie darbinieki rada lielāko daļu ēnu ekonomikas, tāpēc, lai panāktu uzlabojumus, jārunā par sabiedrības gatavību maksāt nodokļus. Kā panākt sabiedrības gatavību? Pirmkārt, ir jārūpējas par sabiedrības informētību, proti, skaidrojot, ko īsti nozīmē nodokļu nemaksāšana, kādas sekas tā atstāj uz sociālo jomu u.tml. Panākt pilnvērtīgu izpratni ir ļoti grūti, bet rezultāts būtu ievērojams un pastāvētu ilgtermiņā.
Trūkst izpratnes par to, kāpēc jāmaksā nodokļi
Daļā sabiedrības trūkst izpratnes par lietas būtību – turklāt, izpratnes trūkums vērojams ne tikai jauniešu vai uzņēmēju vidū, bet, kā noskaidrojās 6. ikgadējā Ēnu ekonomikas konferencē, arī dažās Latvijas pašvaldībās trūkst izpratnes par to, kāpēc būtu jāmaksā nodokļi. Stāsts par nodokļu nemaksāšanu patiesībā ir stāsts par mūsu sabiedrības vērtībām.
Ar ēnu ekonomiku ir saskāries gandrīz ikviens no mums – nepaprasot čeku par kādu pakalpojumu, samaksājot skaidrā naudā u.tml. Ja mēs gribam, lai valsts pilda savas funkcijas, nodokļi ir jāmaksā. Taču tajā pašā laikā ir loģiski, ja cilvēki ar zemiem ienākumiem, meklē visdažādākos veidus, kā ietaupīt un samaksāt mazāk.
Jāstrādā ar tiem nodokļu nemaksātājiem, kuri ir pelēkajā zonā
Nodokļu nemaksāšana Latvijā sakņojas sabiedrības psiholoģijā – tieši tāpēc arī Ēnu ekonomikas mazināšanas plāns 2016.-2020.gadam ir orientēts ir to sabiedrības daļu, kas ir t.s. pelēkajā zonā, proti, nemaksā daļu nodokļu, bet daļu – maksā. Jāsaka, ka izstrādātais plāns ir ļoti pārdomāts, taču būtiskākais jautājums – kā veiksies ar tā realizāciju, kas mūsu valstī vienmēr ir bijis klupšanas akmens. Plānu iedzīvināt var tikai tad, ja vienkopus sadarbojas gan uzņēmēji, gan valsts institūcijas.
Ņemot vērā vēsturisko fonu, Latvijas sabiedrībā ir izcila pielāgošanās spēja, liela daļa sabiedrības jebkurā situācijā spēj atrast veidu, kā apiet kontroli, t.sk. arī izvairīties no nodokļiem. Pat uzņēmumi, kuri darbojas ar lielu peļņu, skatās pelēkās zonas virzienā, kas spilgti parāda mūsu sabiedrības vērtības.