Tirgi gaida nākamo cēlienu - grieķu drāma liek domāt par skaidras naudas palielināšanu portfelī.
Grieķijas iedzīvotāji referendumā lēmuši pret taupību, kur šo notikumu gluži vai simboliski pavadījusi kārtīga uzdzīves ballīte Atēnu ielās. Līdz ar pašreizējo situāciju nav iedomājams, ka šai valstij no starptautisko aizdevēju puses «tāpat vien» tiks piešķirts vēl vairāk naudas, kas Grieķijas defoltu padara par visai ticamu parādību. Kase šai valstij ir tukša, bet maksāt par iepriekšējās uzdzīves rēķinu tā negrib un drīzumā nevarēs nodrošināt saistības pret saviem iedzīvotājiem. Kraha priekšvakarā ir arī šīs valsts banku sektors, kur jau ir ieviestas ievērojama kapitāla kustības kontrole. Nav izslēgts, ka jau drīzumā grieķi būs spiesti emitēt kādu pagaidu naudu vai ieviest talonu sistēmu.
Pagaidām Eiropas finanšu tirgi uz Grieķijas scenāriju reaģējuši nosacīti mierīgi. Akciju cenas lielākajos tirgos sarūk, lai gan brīvais kritiens vērojams nav. Pagaidām, šķiet, dominē cerība –tiks pieļauts, ka Grieķija varēs prezentēt savu jauno budžeta plānu. Alternatīvas katrā ziņā, iespējams, visiem varētu būt vēl nevēlamākas. Lielas cerības tiek saistītas arī ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) spēju ierobežot krīzi.
«Grieķijas krīzes strauja saasināšanās jūnija beigās un jūlija sākumā tikai nedaudz ietekmējusi «ne-Eiropas» finanšu tirgus. Vairums no pasaulē vadošajiem finanšu tirgiem tik tiešām pēdējās divas nedēļas uzrāda kritumu, bet tas, visticamāk, skaidrojams ar nobriedušo korekciju pēc iepriekšējā pieauguma. Protams, kaut kādu daļu negatīvisma šiem tirgiem pievienojusi arī grieķu tēma, uz ko daudz sāpīgāk reaģējuši Eiropas akciju tirgi. Tomēr arī šeit krituma apjoms liecina, ka šīs tēmas ietekme uz tirgiem ir samērā neliela. Rādītājs tam bija arī eiro uzvedība, kurš pret dolāru kļuva tikai nedaudz vājāks gan pirms, gan arī pēc referenduma Grieķijā. Šobrīd gan eiro joprojām tirgojas par 5% augstāk nekā gada martā sasniegtie minimumi. Tas viss norāda uz to, ka grieķu ekonomikas un finanšu tirgus apjoms pasaules mērogā ir nenozīmīgs, kā arī uz to, ka grieķu krīze investoriem jau apnikusi. Protams, ja krīze pastiprināsies un būs runas par reālu Grieķijas iziešanu no eirozonas (kas, manuprāt, pagaidām ir mazticams), tad negatīvā ietekme uz Eiropas tirgiem var būt lielāka,» spriež ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Plašāk lasiet rakstā Tirgi gaida nākamo cēlienu trešdienas, 8.jūlija laikrakstā Dienas Bizness (9.lpp)!