Latvijā publiskajai pārvaldei būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu uzticēšanos, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka galvenie ēnu ekonomiku veicinošie faktori ir nodokļu slogs, nodokļu nomaksas sarežģītībā, kā arī nodokļu nomaksas morāle un kopējā uzticēšanās valdībai.

Gorkšs akcentēja, ka, pēc OECD datiem, Latvijā uzticēšanās valdībai līmenis ir otrs zemākais, taču uzticēšanās valsts pārvaldei ir cieši saistīta ar normatīvu izmaiņām un to izpildi.

"Ja analizē šīs valdības darbu, tad kavēšanās un sasteigta normatīvu virzīšana ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti," sacīja Gorkšs, uzsverot, ka šādam valdības darbam ir tieša saistība ar to, cik kvalitatīvs ir regulējums, kas tieši ietekmē vēlmi pildīt tajā noteikto.

Vienlaikus, runājot par paredzētajām nodokļu izmaiņām, Gorkšs atzīmēja, ka ieņēmumu sadaļa, salīdzinot ar pagājušo gadu, visos nodokļos, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir pildījusies labāk. Ieņēmumu palielināšana nav lielākā problēma, problēma ir izdevumu samazināšana.

Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, paceļot algas, mēs neesam spiesti atkal pacelt cenas un līdz ar to nokļūt tādā apburtajā lokā, no kura ir grūti pēc tam tikt ārā, intervijā atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka kopējais inflācijas rādītājs Eiropā ir ar tendenci samazināties. Tomēr Latvijā inflācijas līmenis tik un tā ir viens no augstākajiem Eiropā šobrīd. Ir jābūt arī ļoti precīzam izvērtējumam, kāpēc mēs esam nokļuvuši šādā situācijā.

Vienlaikus valstij viennozīmīgi ir jāmeklē veids, kā rast kompensācijas iedzīvotājiem, jo "pretējā gadījumā riskējam saskarties ar lielu, neapmierinātu cilvēku daudzumu. Turklāt šajā brīdī valsts patiesībā "pelna" uz inflācijas rēķina, jo tās dēļ ieņēmumu sadaļa budžetā ir krietni pieaugusi - tieši tādēļ ir jāmeklē veidi, kā arī saviem iedzīvotājiem palīdzēt," sacīja Gorkšs.

Savukārt runājot par darbaspēka pieejamību Gorkšs sacīja, ka tad, kad analizējam kādu no jautājumiem, svarīgi ir paskatīties, kas notiek Eiropas kontekstā. Redzam, ka darbaspēka trūkums ir daudzās Eiropas valstīs un nekas cits neatliek, kā risināt darbaspēka pieejamību ar darbiniekiem, kuri nāk no citām valstīm.

Nodokļu reformas neīstenošana būtu bezatbildība, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš atzīmēja, ka LDDK no nodokļu reformas sagaidīja konkurētspējas uzlabošanu un birokrātijas mazināšanu, taču tas netiek piedāvāts. "Nevienā no pasākumiem nesaskatījām uzlabojumus - tieši otrādi," teica Gorkšs, piebilstot, ka piedāvājums ietver virkni jaunu pasākumu, kas visdrīzāk apgrūtinās vēl vairāk vienu vai otru procesu.

Tāpat Gorkšs atzīmēja, ka Finanšu ministrijas un koalīcijas partneru prezentētais piedāvājums "drīzāk atgādina pensiju fondu slēptu ielikšanu kabatās, lai spētu palielināt budžeta tēriņus".

LDDK ģenerāldirektors minēja, ka šīs reformas atstāšana bez rezultāta būtu bezatbildīgs solis. "Pabeigt šo procesu bez rezultāta būtu ļoti liela bezatbildība un tuvredzība, jo ir skaidrs, ka mēs atrodamies recesijas vai stagnācijas brīdī un, ja mēs šobrīd nerīkosimies, pēc gada jau varam atpalikt vēl vairāk," sacīja Gorkšs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts Kaspars Gorkšs, informē LDDK pārstāvji.

Sapulcē LDDK biedri balsojumā apstiprināja organizācijas 2022.gada pārskatu, budžetu, LDDK statūtu jauno redakciju, kā arī lēma par Gorkša kandidatūru kā LDDK ģenerāldirektoru. LDDK biedri uzklausīja Gorkša redzējumu par LDDK darba virzieniem un pēc diskusijas ar amata kandidātu balsojumā apstiprināja viņu amatā. Gorkšs darbu LDDK plāno sākt šā gada 10.aprīlī.

LDDK biedru sapulcē apstiprinātā LDDK statūtu jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 9.martā. Saskaņā ar jauno LDDK statūtu redakciju turpmāk LDDK padomes sastāvā būs 15 padomes locekļi (LDDK biedri) - prezidents un 14 padomes locekļi. Turpmāk LDDK valdē būs divi locekļi - valdes priekšsēdētājs (ģenerāldirektors) un valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl uz pieciem gadiem un atsauc LDDK padome.

Pēc savstarpējas vienošanās amatu atstās Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, informē LFF.

Pēc federācijā nostrādātiem 12 gadiem, no tiem gadu – ģenerālsekretāra amatā, Pukinsks nolēmis vairāk laika veltīt ģimenei.

«Finanšu vadība, administratīvo un organizatorisko jautājumu risināšana no LFF ģenerālsekretāra prasa ļoti daudz: gan laiku, gan zināšanas, gan lielu pašatdevi. Tādēļ izprotu vēlmi vairāk uzmanības veltīt ģimenei,» sacīja LFF prezidents Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka Latvijas futbolā šobrīd notiek lielas pārmaiņas. Lai LFF kļūtu par mūsdienīgi pārvaldītu sporta organizāciju, ir uzsākts aktīvs pārmaiņu process, tostarp ir sākta caurspīdīga finanšu un administratīvās pārvaldības modeļa ieviešana.

«Ģenerālsekretāra amatā aizvadītais gads ir bijis patiešām spraigs. Esmu priecīgs par to, ka ir izdevies īstenot vairākus veiksmīgus projektus, tostarp - ieviest jaunu finanšu vadības sistēmu. Tas ir labs sākums, lai reformētu un sakārtotu visas futbola saimniecības jomas. Taču pārmaiņas no LFF administrācijas, valdes un ģenerālsekretāra prasa 120 procentu iesaisti, tādēļ, apzinoties savas iespējas un atbildību pret iesāktajām reformām, esmu nolēmis amatu atstāt,» komentēja E.Pukinsks.

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

Virspeļņas nodokļa ideja bankām un vēl jo vairāk tāda ieviešana Lietuvā palielinās diskusiju temperatūru par to, vai šāds nodoklis ir vajadzīgs arī Latvijā; vienlaikus gan jāizvērtē un jāsamēra šāda risinājuma potenciālie ieguvumi un zaudējumi.

Pēc vairāku aptaujāto domām, pašlaik tiek runāts par virspeļņas nodokļa ideju, bet nekur nav minēta ne šī nodokļa likme, nedz arī aprēķina formula, tāpēc ir neiespējami novērtēt, cik liels bankām varētu būt papildu maksājums šāda nodokļa ieviešanas gadījumā un arī cik lielus tad gūtu papildu ienākumus valsts budžetā.

Bankas izmanto situāciju 

Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk...

Tāpat neesot skaidrs, kā rīkosies bankas, kurām šāds nodokļa maksājums kļūs obligāts, jo nebūt neesot izslēgts, ka šo papildu maksājumu tās vienkārši iekļaus savu pakalpojumu cenrādī, kā rezultātā to apmaksās bankas pakalpojumu izmantotāji, arī kredītu ņēmēji, taču jautājums esot, vai tas ir tas, kas pie paaugstinātām kredītprocentu likmēm patiešām ir vajadzīgs tautsaimniecībai — uzņēmējiem un arī privātpersonām, jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Pretrunīgie dati

To, ka situācija nebūt nav ļoti vienkārša, 13. jūnija Dienas Biznesa numurā skaidroja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš norādīja, ka ir saprotams uzņēmēju viedoklis par banku kreditēšanas politiku Latvijā. Uzņēmumu kreditēšana Latvijā veido 14% no IKP, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Izsniegto kredītu apjoms 10 gadu laikā ir krities no 7,5 miljardiem uz 5,3 miljardiem eiro (tātad par 2 miljardiem eiro gadā). „Tā ir interešu sadursme - bankas dod mazāk kredītu par augstākām procentu likmēm, un uzņēmēji nav ar to mierā,” secināja K. Gorkšs.

Visu rakstu lasiet 20.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies 20 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāvji.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 5.oktobrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kam ir augsta sabiedrības uzticēšanās, īpašu uzmanību pievēršot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt 7 pretendentus.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pavisam kopā savu dalību atklātajā konkursā bija pieteikuši 20 pretendenti.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā komisija pārbaudīs tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus.

Konkursa otrajā kārtā tās dalībnieki komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029. gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Trešajā kārtā tiks pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

No saules paneļu parka līdz Baltijā modernākajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un jaunām ražošanas līnijām – daļa no AS “Olainfarm” vairāk nekā 31,75 miljona eiro vērienīgajiem investīciju projektiem tuvākajos gados.

Lai uzzinātu par jaunu produktu izstrādes, ražošanas un eksporta attīstības projektiem, kā arī iepazītos ar inovatīvo zāļu ražošanas procesu Baltijā vadošajā farmācijas uzņēmumā “Olainfarm” viesojās ekonomikas ministre Ilze Indriksone, Latvijas Darba devēju konfederācijas direktors Kaspars Gorkšs, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, farmācijas un veselības nozares eksperti, kā arī uzņēmēju organizāciju un ārvalstu vēstniecību Latvijā pārstāvji. Aicinām ieskatīties, kā top medikamenti Latvijā un kādi ir AS “Olainfarm” attīstības projekti.

Jau šobrīd AS “Olainfarm” produktu klāstā ir vairāk nekā 100 dažādu produktu, aktīvo farmaceitisko vielu un starpproduktu, mērķis ir tuvākajos gados ražošanā ieviest vismaz 10 jaunus produktus, izvietot jaunas ražošanas līnijas un ražošanas jaudas kāpināt par vismaz 20%, gandrīz divkāršojot arī eksporta apjomu. Tāpat Olainē tiks radītas vismaz 65 augsti kvalificētas darba vietas, no kurām teju puse - pētniecības un attīstības jomā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Latvijas Futbola federācija uzsākusi sadarbību ar KONAMI, kā rezultātā Latvijas futbola izlasi varēs redzēt jaunajā futbola videospēlē eFootball PES 2020.

Šis līgums nozīmē, ka videospēlē eFootball PES 2020 tiks oficiāli iekļauti Latvijas futbola izlases spēlētāji, spēļu forma un emblēma, kas ļaus visdedzīgākajiem futbola faniem gatavoties gaidāmajam UEFA EURO 2020 turnīram, kas sāksies nākamā gada jūnijā. Tāpat pavisam drīz tiks izziņota pieteikšanās Latvijas līdzjutējiem dalībai eUEFA 2020 kvalifikācijas e-futbola turnīram.

Kaspars Gorkšs, LFF prezidents: «LFF ir pagodināta noslēgt līgumu ar pasaules videospēļu celmlauzi un piedalīties KONAMI un UEFA izsludinātajā, jaunajā turnīrā UEFA eUEFA 2020 kopā ar 50 citām futbola federācijām. Tas būs pilnīgi jauns UEFA turnīrs, kas ekskluzīvi tiks aizvadīts eFootball PES 2020 platformā un dos iespēju e-sporta faniem pierādīt savas digitālās prasmes un ļaut Latvijas un savu vārdu nest pasaulē. Ar šo e-sporta sadarbību, mēs visi ceram, ka tā ļaus Latvijas faniem un e-sporta cienītājiem pievienoties strauji augošajai e-sporta pasaulei un ļaus paplašināt e-futbola mīļotāju skaitu arī šeit Latvijā. Pats ar bērniem pa retam uzspēlēju digitālo futbolu un varu pateikt, ka vienmēr ir bijis nedaudz žēl, ka Latvija nav starp spēlē iekļautajām valstīm. Tagad šis mazais sapnis sāk piepildīties.»

No trīs konkursa pretendentiem, kas sacentās otrajā kārtā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata pretendentu vērtēšanas komisija uz nākamo kārtu nolēmusi virzīt divus pretendentus.

Pavisam kopā konkursā pieteicās 18 amata pretendenti.

Atlases otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt LIAA direktora amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par LIAA prioritārajiem attīstības virzieniem, tostarp par to, vai ir nepieciešams atteikties no kādiem esošajiem attīstības virzieniem.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts ekonomikas ministram iecelšanai amatā.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.