Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

ASV investīciju banka "Goldman Sachs" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā, kļūstot par pirmo Volstrītas institūciju, kas distancējas no Maskavas pēc tās īstenotā iebrukuma Ukrainā.

""Goldman Sachs" pārtrauc savu darbību Krievijā atbilstoši normatīvajām un licencēšanas prasībām," norāda banka.

Jaunākais gada pārskats liecina, ka bankas saistības Krievijā pērnā gada beigās veidoja 650 miljonus dolāru.

"Goldman Sachs" nesniedz informāciju par Krievijā nodarbināto cilvēku skaitu.

Tikmēr ASV banka "Citigroup", kuras saistības Krievijā decembra beigās veidoja 9,8 miljardus dolāru, pavēstījusi, ka izvērtē savas darbības iespējas valstī.

Uzņēmumi Volstrītā prognozē ekonomikas lejupslīdi un kapitāla atdeves kritumu 2019.gadā, raksta Business Insider.

Šie divi faktori apgrūtinās dzīvi investoriem, taču Goldman Sachs eksperti iesaka meklēt augstas kvalitātes uzņēmumu akcijas, kuras spētu izturēt notikumus finanšu tirgos. Kompānija izveidojusi sarakstu ar 18 uzņēmumiem, kuri arī nākamajā gadā spēs uzrādīt labus rezultātus.

Kādi uzņēmumi ietilpst augstas kvalitātes kategorijā? Goldman Sachs īsumā skaidro, ka tie ņemti vērā pieci būtiskākie faktori: spēcīga bilance, stabila pārdošanas apjomu izaugsme, zema operatīvo ienākumu nobīde, zems akciju samazināšanās risks un kapitāla atdeve, kas pārsniedz konkurentus.

Šos faktorus Goldman Sachs apvieno kvalitātes rādītājā. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir perspektīvākās akcijas!

Alumīnija cena pirmdienas rītā sasniegusi tieši 3000 dolāru (2533,57 eiro) par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 13 gados.

Alumīnija cenas kāpumu izraisījis valsts apvērsums Gvinejā, kas ir nozīmīga alumīnija ražošanā izmantotā boksīta ieguvējvalsts.

Boksīta rūda tiek izmantota alumīnija ražošanā.

Alumīnija cenas virsotnes 

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā...

Alumīnija cenai pieaugums bijis novērojams jau kopš apvērsuma Gvinejā mēneša sākumā, un tā kopš janvāra palielinājusies par aptuveni 40%, ņemot vērā globālās ekonomikas atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tāpat kāpumu veicina elektroenerģijas cenu pieaugums Ķīnā, kura dēļ samazinājusies ražošana vairākās lietuvēs valsts Siņdzjanas reģionā.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā uz pārējo fona izceļas, piemēram, alumīnijs, kura vērtība Londonas Metālu biržā šogad vien ir palielinājusies par 36% līdz 2754 ASV dolāriem par tonnu.

Alumīnijs šobrīd tādējādi ir visdārgākais vairāk nekā 10 gados, un pandēmijas rēķins tam sāk izskatīties matemātiski visai vienkāršs – tā cena šajā periodā jau ir gandrīz dubultojusies.

Metālu cenai pieaugt palīdz straujā ekonomiku atgūšanās. Tāpat visās pasaules malās uz Covid-19 valdību stimulu fona sasolīti milzīgi infrastruktūra uzlabošanas un izbūves darbi. Tas liek domāt, ka pieprasījums pēc alumīnija būs ļoti spēcīgs, lai gan pārliecība par pietiekamām šī metāla piegādēm jau ir krietni mazāka.

Alumīnijam mūsdienās ir ļoti plašs patēriņš. Tāpat milzīgi metālu kalni nepieciešami daudzviet izsludinātajam ekonomiku zaļināšanas procesam.

Pēdējos mēnešos Eiropā krietni pieaugusi enerģijas cena, kur jaunus rekordus šajā ziņā sasniegusi gan gāzes, gan elektrības vērtība. Turklāt nebūt nav izslēgts, ka šīs cenas vēl kādu laiku noturēsies ļoti augstas.

Brīdinājumi par Eiropas situāciju enerģijas frontē nākuši pat no ASV puses. Proti, ASV Valsts departamenta (analogs citās valstīs šādam departamentam ir ārlietu ministrija) pārstāvji izpaudušies, ka Eiropa, pie tās durvīm klauvējot apkures sezonai, nedara pietiekami, lai sagatavotos potenciāli ļoti drūmai ziemai. Tie teic, ka vecajā kontinentā gāzes krājumi nav pietiekami un turklāt tie arī netiek papildināti pietiekami strauji.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka gāzes uzkrājumi Eiropā šajā gada daļā ir sarukuši līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 10 gados. Šajā pašā laikā pieprasījums pēc enerģijas Eiropā un visā pasaulē, ekonomikām strauji izlecot ārā no pandēmijas bedres, ir spēji audzis. Attiecīgi uz deficīta sajūtas fona pieaug dažādu izejvielu cena.

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Šā gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm, informē Ārlietu ministrija.

Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū.

Tādējādi sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%, sarūkot izredzēm uz vienošanos ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un samazinoties ASV valsts obligāciju ienesīgumam.

Pirmdien kritās arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un negatīvs katalizators šai ziņā bija arī politiskā krīze Honkongā.

Analītiķi sacīja, ka jaunākā eskalācija ASV-Ķīnas tirdzniecības karā ietekmējusi investoru noskaņojumu, veicinot atbrīvošanos no riskantiem aktīviem un pievēršoties zeltam un citiem tradicionāli drošiem ieguldījumiem.

«Goldman Sachs» paziņoja, ka pagājušās nedēļas notikumi vedina uzskatīt, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības cīņa «izrādās eskalējusies par pilnīgi izvērstu konfliktu» un ka tirdzniecības vienošanās starp Pekinu un Vašingtonu vairs nav gaidāma pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2020.gadā.

«Goldman Sachs» prognozēja, ka zemāki kapitāla tēriņi šī tirdzniecības kara dēļ var samazināt ASV ekonomikas izaugsmi par 0,1 līdz 0,2%.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.