Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi noteikt morālā kaitējuma atlīdzības izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu AAS Gjensidige Baltic par negadījumu, kad Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss notrieca bērnu un viņa māti.

Traģiskais satiksmes negadījums, notika Rīgā 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Abas cietušās no gūtajiem ievainojumiem mira.

Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kura ir apdrošinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme civiltiesisko atbildību ar apdrošināšanas līgumu, kurš tika noslēgts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. Gjensidige sedza arī materiālos zaudējumus – bēru izdevumus.

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību Gjensidige akadēmija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā akadēmija ir liels solis pretim vēl apmierinātākam klientam un, redzot mērķtiecību, ar kādu personāla apmācības projekts tiek īstenots, ticu – viņiem viss izdosies, norāda kompānijas Personāla attīstības vadītājs Norvēģijā Martens Skjostads (Mårten Skjøstad).

Projekta realizāciju Gjensidige Latvijā sāka pirms diviem gadiem, iepazīstot savas mātes kompānijas Norvēģijā pieredzi personāla vadībā.

«Pakāpeniski to sākām ieviest arī Latvijā un šobrīd esam pirmais Gjensidige grupas uzņēmums Baltijā, kas var lepoties ar savu akadēmiju. Pie paveiktā gan neapstāsimies un ticam, ka klienti no mūsu centieniem tikai iegūs,» stāsta AAS Gjensidige Baltic Personāla apmācību vadītājs Imants Podiņš.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

«Būtisks valsts un pašvaldību pasūtījuma sarukums būvniecības nozarē ievērojamai daļai būvnieku šajā gadā liek savilkt jostas un kļūt radošiem jaunu pasūtījumu meklēšanā ārpus Latvijas robežām. Tomēr vairums būvnieku šogad strādā ar mazāku peļņas procentu vai vispār bez tā,» vērojot datus par apdrošināšanas tendencēm būvniecības nozarē atzīst AAS Gjensidige Baltic produktu, cenu un risku parakstīšanas daļas galvenais risku parakstītājs Baltijā Kārlis Uzuliņš.

Pēc būtiska darījumu skaita sarukuma 2014. gadā, kad kopējais līgumu skaits būvniecības jomā AAS Gjensidige Baltic saruka līdz 298 līgumiem, kas ir par simtu mazāk nekā 2013. gadā, šogad apdrošinātājs uz kopējo tirgus situāciju raugās cerīgi, kaut arī ir jūtams, ka būvniekiem pietrūkst valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecības segmentā.

«Tā dēļ būvnieku vidū saasinājusies konkurence, tiek samazināts arī peļņas procents. Taču ir arī būvnieki, kas laužas ārā no Latvijas tirgus, sekmīgi startējot konkursos par projektiem Lietuvā un Igaunijā,» tendences būvniecības nozarē raksturo Gjensidige eksperts.

Pašreiz vēl turpinās datu apkopošana un precīzu informāciju par apdrošināšanas portfeli būvniecības jomā nav pieejami. Taču sākotnējie aprēķini liecina, ka 2015. gadā kopējais būvniecībā parakstīto prēmiju apjomus AAS Gjensidige Baltic būs palielinājies par 5 %, sasniedzot 197 100 eiro apmēru. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī šā gada pirmajos mēnešos.

Rīgas Apgabaltiesa Anša Priedes prasībā pret apdrošinātāju Gjensidige lēmusi par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Apdrošinātājs lems par tālāko rīcību.

«Izvērtējot katru slēdzamo apdrošināšanas līgumu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, vadāmies pēc valstī spēkā esošiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kuri apdrošinātājam tāpat kā jebkurai cita personai Latvijā ir saistoši. Apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības Tiesā, kura ir izskaidrojusi, kā būtu jāinterpretē ar to saistītās direktīvas. Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu. Šodienas tiesas lēmums par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā apliecina, ka mūsu valstī tiesību normu piemērošanas jautājumos saistībā ar apdrošināšanu ir daudz problēmu. Tādēļ ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi,» skaidro ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija.

Dažu dienu laikā AAS Gjensidige Baltic izskatījusi un pieņēmusi lēmumu trešdaļā atlīdzības pieteikumu par negaisa radītajiem postījumiem. Kopējais pieteikto atlīdzību apmērs ir 27000 eiro, informē apdrošinātājs.

AAS Gjensidige Baltic Īpašumu atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs informē, ka kopumā saņemti 36 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par dabas stihiju nodarītajiem postījumiem.

Vairums apdrošināšanas pieteikumu saņemts no klientiem Rīgā un Rīgas rajonā. Kopumā gan vēja radītie postījumi nav bijuši lieli un finansiāli apjomīgi.

Lielākoties negaisā bojāti žogi, sētas, nojumes un ēku jumti. Informācija par būtiskiem postījumiem vai apjomīgiem zaudējumiem, ko negaiss būtu radījis nav saņemti, informē A.Kozirs.

Viņš gan atzīst, ka saņemto pieteikumu specifika mudina Gjensidige arī izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus, jo ne visi postījumi, ko klienti piesaka, ir paredzēti esošajā risku sarakstā.

Laikā, kad Latvijā norisinājās Eiropas čempionāta basketbola spēles, nozagtas 90 bumbas, kas bija izvietotas LV zīmē – Kaļķu ielā, netālu no Brīvības pieminekļa un galvenās publiskās spēļu skatīšanās zonas, informē AAS Gjensidige Baltic.

Reklāmas instalācija LV tika veidota ar mērķi, lai popularizētu valsti, kurā norisinās šīs spēles. To kā foto objektu bija iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan Rīgas tūristi.

AAS Gjensidige Baltic, kas bija šo bumbu apdrošinātājs, atlīdzības pieteikumu par šo gadījumu saņēma 5.septembra rītā. Šo lietu šobrīd izmeklē arī Valsts policija.

Aleksejs Kozirs, AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs: «Šobrīd apdrošinātājam nav precīzas informācijas, kā tika izpostīts reklāmas objekts, cik bumbas katrs cilvēks paņēma, bet, iespējams, kāda no videokamerām to ir fiksējusi. Redzam, ka metāla ietvars ir saliekts, atvieglojot bumbu paņemšanu. Šis ir nestandarta gadījums – zagļi ir tikuši pie īpašām Molten zīmola bumbām, bet organizatori priecājas, ka ir nodrošinājušies pret zaudējumiem, bumbas apdrošinot.»

Kā ik gadu, arī šogad 15.septembrī tiek veikta OCTA apdrošināšanas risku jeb BONUS-MALUS klašu pārrēķināšana.

Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, BONUS-MALUS klase šogad uzlabojusies 356 985 autoīpašniekiem, kas ir par 0,65% mazāk nekā pērn, bet pasliktinājusies 171 240 autoīpašniekiem, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu ir par 2,12% vairāk. BONUS-MALUS klase nav mainījusies 796 240 autoīpašniekiem, bet sākumklase piešķirta 40 573 jaunajiem autoīpašniekiem.

«Lai arī kopumā to autoīpašnieku skaits, kam BONUS-MALUS klase uzlabojusies, ir nedaudz samazinājies, iepriecina pieauguma rādītāji augstākajās/labajās klasēs. Tā, piemēram, ja salīdzina zemāko un augstāko klasi, tad labākajā jeb 17. BONUS-MALUS klasē autoīpašnieku skaits ir pieaudzis par 11081, tikmēr sliktajās klasēs pieaugums ir nebūtisks,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Mainījies Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes sastāvs No pirmdienas, 30.maija LTAB valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Jānis Abāšins.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, kurš LTAB vadījis kopš 2004.gada oktobra, turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste savu amatu atstājusi.

J. Abāšins kopš 2013. gada pildīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidenta pienākumus un līdztekus LTAB valdes priekšsēdētāja pienākumiem šo amatu saglabās arī turpmāk. Līdzdarbošanās dažādos projektos un vēlme padarīt darbu efektīvāku ir būtiski nostiprinājušas abu organizāciju sadarbību, tādēļ izmaiņas LTAB vadībā ir vēl viens solis funkciju un kompetenču konsolidācijā, lai sasniegtu LTAB un LAA mērķus, skaidro J. Abāšins.

Katerina Pavlidi, kura pēdējos gadus vadīja apdrošināšanas sabiedrības AAS Gjensidige Baltic Lietuvas filiāli, kļuvusi par apdrošināšanas brokeru sabiedrības BALTO LINK valdes priekšsēdētāju un pildīs arī biznesa attīstības direktores amata pienākumus Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

K. Pavlidi karjera apdrošināšanas tirgū sākās 2006. gadā, kad viņa kļuva par Nordicia Draudimas vadītāju. Kad šo uzņēmumu iegādājās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige, jaunie īpašnieki Katerinai Pavlidi uzticēja Gjensidige Baltic Lietuvas filiāles ģenerāldirektores amatu.

Kad 2015. gadā rudenī Gjensidige iegādājās apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un sākās uzņēmumu reorganizācija, Katerina Pavlidi pieņēma piedāvājumu pievienoties apdrošināšanas brokera BALTO LINK kolektīvam.

«Iespējams, šādas karjeras izmaiņas kaut kādā ziņā varētu saukt par pāriešanu barikāžu otrā pusē. Lai gan apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas brokeru pārdodamie produkti ir vienādi, tomēr darbības raksturs ievērojami atšķiras. Turklāt man radusies iespēja tuvāk iepazīties ar Latvijas apdrošināšanas tirgu, iesaistīties pārvaldes procesos visās Baltijas valstīs. Tas man ir liels izaicinājums,» saka K. Pavlidi.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Liepājas viesnīcas Promenade Hotel īpašniekam SIA Promenade Hotel ceturtdien, 9.augustā, pievienots tā meitas uzņēmums SIA HT invest, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA HT invest reģistrēts 2011.gadā, tā pamatkapitāls bija 152 600 eiro un darbības nozare - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Uzņēmumu apvienošanas rezultātā SIA HT invest nodeva visu savu mantu SIA Promenade Hotel. Pēc reorganizācijas SIA Promenade Hotel pamatkapitāls palicis līdzšinējā apmērā - 802 845 eiro. Arī uzņēmuma īpašnieks palicis tas pats - 100% SIA Promenade Hotel kapitāldaļu pieder AS ALPS Investments, kuras patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds.

2017.gadā SIA Promenade hotel apgrozījums bija 1,573 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 66 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 315 tūkstošus eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

AAS Gjensidige Baltic izmaksājusi divas apdrošināšanas atlīdzības 17 000EUR un 12 000EUR apmērā par sadursmēs ar meža dzīvniekiem bojātiem auto. Negadījumi notikuši laikā no 4. līdz 7.janvārim. Tik lieli bojājumi kravas automašīnai pēc sadursmes ar dzīvnieku esot samērā reta parādība.

2013. gada izlaiduma kravas auto sliktu laika apstākļu dēļ Krievijā, veicot darba pienākumus netālu no Samāras, sadūrās ar lielu meža dzīvnieku, iespējams alni. Autovadītājs nepaguva nobremzēt sliktas redzamības un apledojoša ceļa dēļ, kā rezultātā automašīna guva smagus bojājumus kabīnes priekšējā daļā, tika sabojāts arī vējstikls. Negadījums notika plkst. 10:30 no rīta un meža dzīvnieks no notikuma vietas aizbēga.

Savukārt tepat Latvijā 4. janvāra vakarā uz ceļa Liepāja – Rīga, netālu no Bikstiem, uz ceļa braucamās daļas pēkšņi izskrēja meža dzīvnieks, no sadursmes izvairīties nebija iespējams. Automašīnai, arī 2013.gada, smagi bojāta visa priekšējā daļa.

Velobraucēji un kājāmgājēji rada vairāk un nopietnākus negadījumus, kuros cieš paši un nodara zaudējumus citiem satiksmes dalībniekiem, šodien izplatītā paziņojumā uzsver AAS Gjensidige Baltic.

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošinātājam jau nācies vērsties ar regresa prasību pret četriem riteņbraucējiem un pieciem kājāmgājējiem. Kopējo zaudējumu summa sasniedza teju 10 000 eiro.

Aleksandrs Rjabovs, AAS Gjensidige Baltic ģenerāldirektors, skaidro: «Apdrošinātājiem nereti nav citas iespējas, kā vērsties ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja viņa radītie zaudējumi ir nesamērīgi lieli. Neapšaubāmi, velosipēdisti un gājēji ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, taču viņu izraisītie ceļu satiksmes negadījumi mēdz būt ar ļoti nopietnām finansiālajām sekām. Diemžēl savā praksē esam novērojuši, ka gājēji un velosipēdisti vieglprātīgi izturas pret ceļu satiksmes noteikumiem, rīkojoties pārgalvīgi, kā rezultātā cieš paši un rada zaudējumus citiem. Ņemot vērā, ka esam KASKO apdrošinātājs, mums jāvēršas ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja mūsu klients cietis zaudējumus trešās personas rīcības dēļ un pats nav bijis vainīgs. Jāpiebilst, ka autovadītāji lielākos zaudējumus gadījumos, kad iesaistīts velosipēdists vai gājējs, cieš tieši, izvairoties no sadursmes.»

Ceļojumu apdrošināšana bieži ir spontāns, pēdējā brīža pirkums, kas lielākoties tiek izdarīts darba dienu vakaros, īsi pirms plānotā brauciena, liecina AAS Gjensidige Baltic apkopotie dati.

Apmēram trešā daļa no tiem Latvijas ceļotājiem, kas savus atpūtas braucienus uz ārzemēm plāno paši, neizmantojot tūrisma kompāniju pakalpojumus, par apdrošināšanas polises nepieciešamību atminas vien brīdī, kad ir notikusi kāda nelaime.

«Īpaši bieži bez ceļojumu apdrošināšanas iedzīvotāji dodas braucienos uz tuvējām kaimiņzemēm – Lietuvu un Igauniju. To saistām ar faktu, ka daudzi ceļojumi ir organizēti spontāni un, ja atminēties par viesnīcu vai transporta nomu šķiet būtiski, apdrošināšanas polisi var aizmirst,» informē AAS Gjensidige Baltic Atbalsta speciāliste personu apdrošināšanas veidos Krista Buļa.

AAS Gjensidige Baltic izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 100 000 EUR apmērā par pērn septembrī Murmastienē avārijā bojā gājušo traktoru un par piekabes/mucas remontu – 4642.81 EUR. Uzņēmums atlīdzību ir saņēmis un plāno iegādāties jaunu traktortehniku.

Veicot pārbraucienu no lauka, nenoskaidrotos apstākļos apgāzās SIA Otaņķu Dzirnavnieks piederošais traktors MASSEY FERGUSON 8690 (2012. izlaiduma gads), bojājot arī 2014.gadā iegādāto piekabi – mucu SAMSON PG25. Šis ir specifisks gadījums, jo, ņemot vērā bojājumu apmēru, nebija iespējams noskaidrot negadījuma cēloni, lai spriestu par to, kāda kļūme izraisīja tik nopietnu negadījumu. Traktora vadītājs negadījuma vietā nebija cietis.

Ričards Riepšs, SIA Otaņķu dzirnavnieks valdes loceklis, komentē: «Negadījums notika tam visnepiemērotākajā laikā – ziemāju sējas laikā, kad ar šo traktoru nodrošinājām šķidrummēslu iestrādi lauksaimniecības zemēs. Līdzvērtīgas tehnikas šim mums nebija, lai veiktu plānotos darbus un nepieviltu savus klientus, nolīgām apakšuzņēmējus. Protams, šajā situācijā zaudējām daudz – darbinieku dīkstāve, tehnikas neizmantošana, kas ir ar kredītsaistībām, kuras jāsedz, neapmierināti klienti. Pēc atlīdzības saņemšanas esam seguši atlikušo kredīta summu, un lūkojamies pēc jaunas traktortehnikas.»

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.