Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

#«Tas ir vēl viens solis, lai radītu platformu, kura piedāvā vairāk, nekā tradicionālās bankas.»

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut sācis piedāvāt arī ceļojumu apdrošināšanu

Revolut šodien iepazīstina ar savu ceļojumu apdrošināšanas pakalpojumu Pay-per-Day un tagad mobilajā lietotnē lietotājiem būs iespējams automātiski apdrošināties, izmantojot ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju, kura fiksē, ja lietotājs devies uz citu valsti. Izvēloties atbilstošus iestatījumus, apdrošināšana tiks aktivizēta automātiski, ieslēdzot tālruni ārvalstīs. Tāpat apdrošināšanas plānā būs iespēja iekļaut arī citas kopā ceļojošās personas.

«Tas ir vēl viens solis, lai radītu platformu, kura piedāvā vairāk, nekā tradicionālās bankas,» norāda Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs. Kompānijas sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė) piebilst, ka viedtālruņu un ceļojumu apdrošināšana tieši atspoguļo klientu vajadzības un to, ka kompānija tiecas tiem piedāvāt visu vienā mobilajā lietotnē. Revolut aizsākās kā ceļojuma karte un to joprojām lielākoties izmanto, esot ārzemēs. «Tāpēc mums šķita, ka mēs varētu piedāvāt saviem lietotājiem tajā pašā mobilajā aplikācijā saņemt arī apdrošināšanu, neuztraucoties par apdrošināšanas polises iegādi vai atcelšanu. Abas šīs darbības turpina pozicionēt Revolut kā alternatīvu tradicionālajai banku sistēmai. Mūsu mērķis ir, lai vismaz 50% no mūsu Latvijas lietotājiem izmantotu Pay-Per-Day apdrošināšanu ceļojuma laikā,» viņa norāda.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

"Veselības un dzīvības apdrošināšana pēc būtības ir lielākie apdrošināšanas nozares segmenti, to apgrozījums Covid laikā ir audzis. Līdz ar vakcīnu parādīšanos nenoliedzami tām ir liela nozīme, tomēr īpaši apdrošināšanas produkti, kas šķirotu vakcinētos un nevakcinētos, cik zinu, pagaidām nav radīti".

Tā Dienas Biznesam saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākās negatīvās apgrozījuma izmaiņas apdrošināšanas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. gada pavasara līdz šodienai piedzīvojusi transportlīdzekļu un ceļojumu jomās, bet apgrozījuma pieaugums bijis dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Dzīvības apdraudējums tiek vērtēts augstāk

Atbilstoši LAA statistikai par 2020. gadu un 2021. gada pirmo pusgadu, veselības un dzīvības apdrošināšana izaugsmi piedzīvojusi tieši 2020. gadā, līdz ar Covid-19 pirmajiem viļņiem dzīvības apdrošināšanas parakstītās prēmijas augušas kopumā par 8,4%, bet veselības apdrošināšanā par 4,2% pret 2019. gadu. Savukārt jau 2021. gada pirmajā pusgadā izaugsmi saglabā tikai dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšanas parakstītām prēmijām nokrītot aptuveni 2019. gada līmenī.

Apdrošināšanas nozarei bažas rada transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas Garantijas fonds, kurš šogad sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, paslīdot zem 15 miljonu eiro apjoma, kā dēļ automātiski dubultojās apdrošinātāju obligātie atskaitījumi Garantiju fondam, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka nozares ieskatā ar paaugstinātām iemaksām nevar labot to, kas ir sabojāts sistēmiski, jo Garantijas fondam kā vienīgajam Eiropā ir uzliktas neatbilstošas funkcijas, kas būtu jādara sociālam budžetam vai citiem valsts instrumentiem.

Bažas par Garantijas fonda nākotni rada arī 2021.gadā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) direktīva. Tā paredz, ka no 2023.gada Garantijas fondam būs jāuzņemas arī saistības, kas radušās no Latvijā reģistrēto apdrošinātāju darbības citās Eiropas valstīs to maksātnespējas gadījumā. Tādēļ šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jauna fonda finansēšanas modeļa, cerot arī uz valsts atbalstu šajā jautājumā.

Abāšins skaidroja, ka būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir arī ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" vietā. Kopējais saistību apmērs ir 5,6 miljoni eiro.

Visu trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus pērn ir audzis līdzīgos tempos, taču Lietuvas tirgus apjoma ziņā divkārt pārsniedz Latvijas un Igaunijas apdrošināšanas tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Visstraujākais parakstīto prēmiju pieaugums 2022.gadā ir bijis Lietuvā - 19%, sasniedzot 1,23 miljardu eiro prēmijās, tad seko Latvija ar 16% tirgus pieaugumu un 681 miljonu eiro prēmijām un Igaunija ar 13% tirgus izaugsmi un 551 miljona eiro prēmijām.

Pagājušajā gadā izmaksāto atlīdzību jomā situācija Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgāka - ja Latvijā un Lietuvā atlīdzību pieaugums bijis līdzīgs, attiecīgi 23% un 25%, tad Igaunijā atlīdzības augušas tikai par 8%. Savukārt eiro izteiksmē atlīdzību apjoms visās trīs valstīs bijis līdzīgās proporcijās kā prēmijās - Lietuvā atlīdzībās klientiem pērn izmaksāti 682 miljoni eiro, Latvijā - 435 miljoni eiro, Igaunijā - 383 miljoni eiro.

Mobilo sakaru operators BITE sācis piedāvāt nepārtraukto ceļojuma apdrošināšanu no «Compensa Vienna Insurance Group ADB» («Compensa»), kuru var pieslēgt ar īsziņu.

«Tā sniedz iespēju parūpēties par savu un savas ģimenes aizsardzību ārzemju braucienos visa gada garumā, turklāt visā pasaulē – kā tuvējās kaimiņvalstīs, tā arī eksotiskās valstīs, piemēram, Austrālijā, Brazīlijā, Taizemē,» skaidro BITES pārstāve Diāna Šmite.

Viņa norāda, ka šis piedāvājums būtiski atšķiras no standarta ceļojumu apdrošināšanas. Nepārtrauktā ceļojumu apdrošināšana attiecas uz visiem ģimenes locekļiem, ar kuriem apdrošinātā persona ceļo – vīru, sievu, nepilngadīgiem bērniem.

Pieslēdzot to pirmo reizi, abonēšanas maksa ir 1,50 eiro mēnesī, attiecīgi – gadā ceļojumu apdrošināšana izmaksā 18 eiro. Šī maksa attiecas uz neierobežotu ceļojumu skaitu (lielākā daļa tirgū pieejamo pakalpojumu attiecas tikai uz vienu ceļojumu), kā arī uz jebkāda veida ceļojumiem – arī slēpošanu kalnos.

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Trīs ceturkšņu apdrošināšanas nozares rezultāti jau diezgan skaidri iezīmē šā gada kopējās tendences – liela izaugsme bijusi īpašuma apdrošināšanas jomā, palēnām atgūstas dzīvības apdrošināšana, pieaug interese par ceļojumu apdrošināšanu, raksturojot šā gada tirgus tendences, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Savukārt veselības apdrošināšanas jomā atlīdzības joprojām aug straujāk nekā prēmijas, kas liecina, ka cilvēki ļoti aktīvi izmanto privāti apmaksātus pakalpojumus. Kopumā nozares pieauguma temps ir pat augstāks par prognozēto.

Šā gada deviņu mēnešu laikā Latvijas apdrošinātāju klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 278 miljonu eiro, un tas ir par 29% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms audzis mērenāk, sasniedzot 409 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn.

Lielākā apdrošināšanas veida pozīcijas pēc saņemto prēmiju apjoma atguvusi dzīvības apdrošināšana ar 20,6% tirgus daļu (84,4 miljoni eiro prēmiju; 55 miljoni eiro atlīdzību), palēnām atgūstoties no nodokļu reformas negatīvās ietekmes.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Iepriekšējos divos gados apdrošināšanas nozarē bija vērojama ļoti strauja, ar divciparu skaitļiem raksturojama attīstība. 2019. gadā izaugsme prognozējama ar viencipara skaitli, tirgus pieaugums Latvijā bijis aptuveni 7%.

Mazāku pieaugumu nosaka galvenokārt dažādi transporta apdrošināšanas veidi. Salīdzinājumā ar citiem apdrošināšanas veidiem te konkurence ir ļoti liela, un Latvijas tirgū katrs apdrošinātājs cīnās par klientu. Otrs aspekts, kas ietekmē pieauguma samazinājumu, ir lēnākie būvniecības tempi, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu finansējuma otrās kārtas noslēgumu nākamajos divos gados. Šai jomā ir nedaudz paradoksāla situācija: Latvijā trūkst darbaspēka, bet vietējie lielie būvniecības uzņēmumi aktīvi eksportē darbiniekus uz citām valstīm, galvenokārt Skandināviju un Vāciju.

Straujo attīstību tāpat bremzē norises banku sfērā un ne tikai saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijā, bet arī ikdienas biznesa operācijās – bankas ir no viena grāvja iebraukušas otrā grāvī. Regulējums ir tik strikts, ka to izjūtam arī mēs kā apdrošinātāji, tātad – finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem bieži jāveic, piemēram, ceļojumu apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas atlīdzību maksājumi uz ārvalstu kontiem, kas atrodas sankciju skartajos reģionos, tostarp Krievijā, Krimā, Turcijā. Šobrīd to praktiski nav iespējams izdarīt bez papildu skaidrojuma sniegšanas bankā, un tas attiecas uz visiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar šīm valstīm.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Turpmāk Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) ombudā var vērsties arī ar sūdzībām par veselības apdrošināšanas atlīdzībām. Līdz šim asociācijas ombudā tika izskatītas fizisku personu sūdzības par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt nelaimes gadījumu, ceļojumu, dzīvības, īpašuma, KASKO un vispārējās civiltiesiskās atbildības (CTA) apdrošināšanā.

«Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem ar ļoti plašu risku un polises segumu spektru, tāpēc neatkarīgu speciālistu piesaiste un citu priekšnoteikumu īstenošana, lai to pievienotu ombuda pakalpojumu klāstam, bija liels izaicinājums un laikietilpīgs process,» skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

LAA ombuda darbības mērķis ir panākt, lai apdrošināšanas sabiedrību klientu – fizisku personu – sūdzības par atlīdzību izmaksām tiktu efektīvi izskatītas ārpustiesas procedūrā. Tā ir iespēja klienta sūdzību izskatīt ātrāk un lētāk nekā tiesā, savukārt apdrošinātājiem tā ir iespēja atrast nepilnības vai neskaidrības savos noteikumos un produktu aprakstos un labot tās.

2018. gads bija pirmais, kas OCTA segmentā apdrošinātājiem nesa peļņu.

Sagaidāms, ka tā tas būs arī šogad, intervijā DB stāsta akciju sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas

Kāds ir bijis pērnais gads un kādu prognozējat šo?

Pagājušais gads apdrošināšanas nozarei kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs – jūtam, ka mainās klientu vērtības un pieaug vēlme pēc stabilitātes, tātad arī apdrošināšanas. Baltas apgrozījums audzis par 18%, turklāt pieaugums bija vērojams gan privātpersonu, gan juridiskajā segmentā.

Ja skatāmies no apdrošināšanas pakalpojumu viedokļa, strauja izaugsme ir bijusi visos būtiskākajos apdrošināšanas veidos – gan OCTA un KASKO segmentos, gan veselības un ceļojumu apdrošināšanas veidos, gan privātā īpašuma apdrošināšanā. Relatīvi mazāka izaugsme bija vērojama juridiskā īpašuma segmentā, kur ēku un mantas pieauguma tempi ievērojami atpaliek no celtniecības nozares inflācijas, kas saskaņā ar lielo būvnieku aptauju 2018. gadā veidoja 15%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” parakstīto prēmiju summa pērn sasniegusi 120 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma izaugsme Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniegusi Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi (+23%).

2023. gadā grupas līmenī “Balcia” biznesa izaugsme mērojama ar 48 % pieaugumu, savukārt Latvijā biznesa rezultāti tika četrkāršoti, salīdzinot ar 2022. gadu. Parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 120 miljonus eiro, un atlīdzībās izmaksāti 72 miljoni eiro pretstatā 42 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā parakstīto prēmiju summa pērn sasniedza 25 miljonus eiro, savukārt atlīdzību izdevumi 13 miljonus eiro (sešas reizes vairāk kā gadu iepriekš).

Biznesa attīstībā “Balcia” pērn kopumā ir veikusi stratēģiskās investīcijas 4,1 miljonu eiro apmērā. No tiem 0,5 miljoni eiro tika ieguldīti uzņēmuma paplašināšanā, 90 dienu laikā veiksmīgi startējot Igaunijas tirgū. Papildus 0,3 miljoni eiro tika investēti digitālo kanālu izveidē, stiprinot uzņēmuma tehnoloģisko infrastruktūru. Savukārt 0,3 miljoni eiro tika novirzīti cilvēkresursiem, nodrošinot un uzlabojot darbinieku labumu programmu, apmācības un karjeras izaugsmes iespējas. Investīcijas zīmola attīstībā sasniedza 3 miljonus eiro, radot jaunu zīmola identitāti un izglītojošas aktivitātes, un iniciatīvas par apdrošināšanas jautājumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.