Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Valsts varētu segt Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu Latvijas Basketbola savienībai (LBS) 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas.

Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde izskatījusi jūnijā Rīgā paredzētā 2019. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta sagatavošanas gaitu un brīdina par riskiem.

Ņemot vērā Nacionālās sporta padomes (NSP) 28. marta sēdes lēmumu nepiešķirt līdzekļus Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai, kā arī Rīgas domes lēmumu sacensību rīkošanu līdzfinansēt tikai 25% apmērā no tāmē paredzētās summas, valde rosina sasaukt LBS padomes ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai, kā arī informēt Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) par apdraudējumiem čempionāta norisei Latvijā.

2017. gadā LBS likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un NSP pieteica ieceri rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātu basketbolā, kas vienlaikus ir nozīmīgs posms cīņā par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Provizoriskajā tāmē bija paredzēts valsts līdzfinansējums 600 000 eiro apmērā.

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Jūrmalā, Raiņa ielā 55, atklāta jaunuzceltā sporta zāle, kas šobrīd ir lielākais un sporta iespējām bagātākais sporta objekts kūrortpilsētā. Sporta zāle veidota, ņemot vērā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) prasības un paredzēta arī Baltijas līmeņa basketbola sacensībām, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Zāle izbūvēta divos stāvos, un telpu kopējā platība pārsniedz 3000 kvadrātmetru. Tā piemērota basketbola, handbola un volejbola spēlēm. Ikdienā sporta zālē notiks sporta stundas, zāle arī paredzēta Jūrmalas Sporta skolas audzēkņu un Jūrmalas sporta klubu treniņu vajadzībām. Tāpat jaunajā sporta objektā norisināsies Latvijas basketbola un handbola virslīgas spēles.

Pirmais lielais sporta notikums hallē paredzēts 28. septembrī, kad Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijas jauno sezonu sāks basketbola komanda Jūrmala/Fēnikss.

Rīkojot starptautiskas sacensības, ir iespēja izvērst teleskopiskās tribīnes, kurās paredzēts izvietot ap 750 cilvēku. Tribīnes veido pakāpienu rindas, kas apvienojas ar otrā stāva telpā izvietotajām stacionārajām tribīnēm, kurās ir izvietots vēl papildu 60 sēdvietu.

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

“Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles 2021”.

Aptiekas eksterjers atzīts par labāko pasaulē 2021. gadā objektu kategorijā "Veikali", Db.lv informēja arhitekts Arnis Dimiņš.

Db.lv jau ziņoja, ka Baltijā vienīgā antroposofo zāļu izgatavotāja "Dzirciema aptieka" (SIA "Insbergs) pērn pārcēlās uz jaunām mājām - speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku, kurā vienkopus atrodas telpas tirdzniecībai, zāļu gatavošanai un arī semināriem medicīnas speciālistiem.

Aptiekas jaunās ēkas būvniecībai tika izmantots pašu un bankas "Citadele finansējums" 376 000 eiro apmērā.

Stiklotās ēkas būvniecībā izmantota pēc individuāla pasūtījuma izgatavota ārējā tērauda un alumīnija fasāde. Ēkai ir B klases energoefektivitātes pakāpe.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Lai jauniešos raisītu interesi par profesiju daudzveidību un vēlmi tās tuvāk iepazīt, šodien Vecrīgā atklāta interaktīva instalācija Atver profesijas durvis!. Instalācija vizualizē konditora, mikrobiologa, ārsta, programmētāja, ugunsdzēsēja, modes dizainera un būvinženiera profesijas, ieskandinot Karjeras nedēļu, kas 20 Latvijas pilsētās norisināsies no 12. līdz 16. oktobrim.

Atklāšanas pasākumā simboliski durvis uz šīm profesijām atvēra septiņi profesionāļi, kas iedvesmoja jauniešus iepazīt dažādas profesijas.

Liene Zemīte, kafejnīcas Lapsas Māja īpašniece un konditore: «Jau skolas laikā jāsāk eksperimentēt un pamēģināt strādāt ne tikai jomā, kas pašam tobrīd interesē, bet paplašināt redzesloku, izmēģinot arī citas lietas. Pati jau bērnībā izmēģināju visdažādākās receptes. Tad sapratu, ka vēlos pati savu uzņēmumu un mērķtiecīgi studēju uzņēmumu vadību. Pašlaik nodarbojos ar savu sirdslietu un vadu uzņēmumu.»

Edgars Štrauss, grupas uzņēmuma SIA RBSSKALS Būvvadība valdes priekšsēdētājs, uzskata: «Katrā cilvēkā jau ir ielikts kodiņš, kas nosaka virzienu. Atšķirīgs ir tikai vecums, kurā cilvēks šo virzienu atpazīst. Nevajag izvēlēties darbu pēc tā, cik tajā var nopelnīt, jo nopelnīt var jebkurā profesijā - viss atkarīgs no cilvēka fiziskās un intelektuālās atdeves. Nav labo vai slikto profesiju, jo katrā darbā ir gan maize, gan garoza.»

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības pārstāvji ciemojās pie izlases atbalstītājiem Putnu fabrika Ķekava, informē Latvijas Basketbola savienības pārstāvis Matīss Stasjuns.

Izlases pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar apstākļiem, kādos putni tiek audzēti un uzņēmuma īstenotajām metodēm, saistītām ar putnu labturību un biodrošību, kā arī ražošanas procesu – gaļas pārstrādi. Izlasi pārstāvēja galvenais treneris Arnis Vecvagars, galvenais izlases ārsts Mārtiņš Pulveris, menedžeris Emīls Toms un Latvijas jaunatnes basketbola līgas direktors Kaspars Cipruss.

«Vistas gaļa ir neatņemama sastāvdaļa katra sportista ēdienkartē, īpaši pirms spēlēm, kad nepieciešams ātri uzņemt daudz enerģijas. Izrādās, ka ražošanas procesā tiek ievērota tikpat liela un pat lielāka disciplīna kā sportā, nodrošinot izcilību un augstas raudzes darba rezultātu, » savos iespaidos par vizīti «Putnu fabrikā Ķekava» dalās basketbola valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.