«Vai zināt, kas ir «treknie gadi»? Tie ir MMM piramīdas gadi. Visi saņēma lielu naudu, tērēja pa kreisi un pa labi. Par apģērbu, brauca kur kurais - visu pasauli apbraukāja. Taču beigās nekas nepalika. Smiltis. Neieguldīja attīstībā. (..)»
Tā žurnālam Kapitāls norāda kosmētikas ražotāja AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. «Atceraties, kā pie mums uzplauka Kolonna? Tā taču bija «number one» [numur viens]. Uz turieni tauta lauzās! 12 gadus vecas meitenītes iegādājās Dior lūpu krāsu par 15-20 latiem!» atceras Gerčikovs.
Šajā laikā Dzintars veicis ieguldījumus ražošanā un paaugstināta produkcijas kvalitāte. Nomainīts iepakojums, atvērti firmas veikali, segti darbinieku ēdināšanas izdevumi, bija bezmaksas medicīniskā apdrošināšana, nodrošinātas piemaksas pensionāriem. «Tagad to nav. Arī algas nācās samazināt,» atzīst uzņēmējs.
«Kā Dzintars rāpās laukā no krīzes Latvijā? Mēs piedāvājām preci vidusšķirai. Nedarījām kā visi - nepazeminājām cenu. Lai cik arī to nenolaistu, vispirms cilvēki iegādāsies pienu un maizi, bet pēc tam - greznības produktus. Mēs uzskatījām, ka vidusšķira tomēr eksistē. Uz to arī veicām likmi, piedāvājot kvalitatīvu preci. Varbūt arī ne par viszemāko cenu, taču lētāk nekā pārējie. Tirgū izrādījāmies ieguvēji, nenoslīdējām. Šo pašu stratēģiju tagad īstenojam Rietumos,» skaidro Gerčikovs.
Uzņēmējs atceras, ka vēl 2000.gadu sākumā valdīja attieksme, ka Dzintars ir «vecmāmiņām, večiņām; padomju prece».
«No šī stereotipa nebija iespējams atbrīvoties. Bija nepieciešamas milzīgas investīcijas. Mēs visu laiku spirinājāmies, lai kļūtu konkurētspējīgi, pietuvotos Rietumu valstīm. Bija brīži, piemēram, 90.gadu sākumā, kad šeit iekšā vēlās bulgāru, rumāņu, poļu preces. Un mums tie bija Rietumi. Dzintara realizācijas apjomi uzreiz slīdēja lejup. Mēs bijām spiesti gaidīt un paciesties, kamēr cilvēki nepārliecināsies, ka tas viss ir krāmi. Kad visi pārsātinājās, atgriezās pie mums. Pat visgrūtākajos laikos mēs produkcijas kvalitāti nepazeminājām. Tagad mums ir 50 veikalu visā Latvijā. Pircēju vidējais vecums - 40 gadu,» stāsta Dzintara valdes priekšsēdētājs.
Pirms diviem gadiem Dzintars parakstījis «ļoti skaistu kontraktu» ar Grieķiju, bet tagad arī šī valsts piedzīvojusi defoltu un Latvijas kompānija zaudējusi ieguldīto naudu.
«Uzskatu, ka cilvēki joprojām dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Labi, Latvijā iemācījušies vismaz kaut kā ekonomēt, taču Eiropā - joprojām vēl nē. Jūs paraugāties, par ko cīnās grieķi? Par 13. un 14.algu. Viņi strādā mazāk stundu nekā mēs. Viņiem garāks atvaļinājums nekā mums. Viņu vidējā alga mūsējo pārsniedz vairākas reizes. Bet no kurienes nauda?!» norāda uzņēmējs.
Viņš prognozē, ka «mēs pamazām izaugsim, bet viņi nedaudz nolaidīsies uz zemes, un pēc gadiem desmit mēs nonāksim pie vienota kopsaucēja».
Kā ziņots, AS Dzintars vēsture aizsākusies 19.gadsimta vidū, kad būtībā tika likti pamati parfimērijas un kosmētikas rūpniecības nozarei Latvijā. 1849.gadā Rīgā tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes un sveces.
1991.gada 19.oktobrī notika AS Dzintars dibināšanas sapulce.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Iļja Gerčikovs - 69,2% akciju, kā arī Dānijas iedzīvotājs Janeks Vaclavs Kozeluhs - 9,3%.
Dzintara apgrozījums 2010.gadā sasniedza 5,43 miljonus latu, kas ir par 21,98% vairāk nekā 2009.gadā. 2010.gadā Dzintars strādāja ar 567 559 latu zaudējumiem, kas ir vairāk nekā uz pusi mazāki par 2009.gadā ciestajiem 1,34 miljonu latu zaudējumiem.