Finanšu piramīdas MMM-2011 būvnieks Sergejs Mavrodi paziņojis par sava lolojuma krahu, vēsta Krievijas mediji.

«Atjaunot finanšu piramīdas MMM-2011 darbu un atsākt naudas izmaksu pašreizējos apstākļos ir vienkārši neiespējami,» aizvadītajā nedēļas nogalē paziņoja piramīdas izveidotājs Sergejs Mavrodi.

Viņš atgādināja, ka pirms pāris nedēļām piramīdas darbība nonāca «miera režīmā», kura laikā netika izmaksāta nauda. S. Mavrodi pauda, ka līdz ar to ieguldītāji sākuši aktīvi izņemt naudu, informē Lenta.ru.

Saglabājot «miera režīmu» līdz 15. jūnijam, S. Mavrodi ir pildījis vienu no saviem solījumiem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai tiks pildīti arī citi solījumi, raksta medijs. Iepriekš S. Mavrodi pauda, ka pēc šīs piramīdas darba beigām tiks sākta jaunas piramīdas būvniecība. «Ir jāspēj raudzīties patiesībai acīs, lai cik rūgta tā arī nebūtu,» norādīja piramīdas būvnieks.

Finanšu piramīdas MMM-2011 dibinātājs Sergejs Mavrodi pārtraucis naudas izmaksu finanšu sistēmas dalībniekiem. S. Mavrodi to nodēvējis par piramīdas «miera režīmu» un paziņojis par jaunas finanšu piramīdas izveidi, vēsta Krievijas mediji.

Naudas plūsmas izmaksa pārtraukta līdz 15. jūnijam, un arī pēc tās atjaunošanas naudas izmaksa būs «ārkārtēji ierobežota», sīkāk nepaskaidrojot, kas ar to domāts, raksta RIA Novosti (РИА Новости). Tāpat patlaban jau ir pārtraukta MMM biroju Ukrainā darbība.

Jaunā finanšu piramīda, ko uzsācis būvēt S. Mavrodi, nosaukta līdzīgi kā iepriekšējā – MMM-2012. Finanšu piramīdām MMM veltītajā portālā S. Mavrodi raksta, ka šis posms ir «miera režīms», un atgādina finanšu piramīdas noteikumu 18. punktā minēto, ka pastāv naudas izmaksu pārtraukšanas iespējamība.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Sakarā ar finanšu piramīdu MMM-2011 pret tās būvētāju Mavrodi Moldāvijā ierosina krimināllietu, vēsta Krievijas mediji. MMM-2011 būvēšanā ar reklāmas palīdzību sociālajos tīklos un Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika aicināti pievienoties arī Latvijas iedzīvotāji.

Moldāvijas Nacionālā banka vērsusi valsts iedzīvotāju uzmanību uz «finanšu piramīdas nelikumīgo dabu» un brīdinājusi par risku zaudēt MMM-2011 piramdīdā ieguldītos līdzekļus.

Arī Moldāvijā finanšu piramīda MMM-2011 darbojas, izmantojot internetu. Jau vēstīts, ka piramīdas darbības princips ir MMM dolāru iegāde pēc noteikta kursa. Ieguldītājiem atkarībā no ieguldījuma veida tiek solīta peļņa 20-75% apmērā, kā arī dažādi citi papildu bonusi par reģistrāciju, piesaistītajiem cilvēkiem utt. Jaunu klientu piesaistei sociālajos tīklos kompānija pat sola maksāt 20 ASV dolāru katram, kurš no jauna tai pievienojas. MMM savā mājaslapā norāda, ka neko negarantē un ka, iesaistoties tajā, iespējams zaudēt visu naudu.

Par spīti izkrāptiem miljoniem rubļu Novosibirskas instances pārtrauc izmeklēšanu pret Mavrodi un viņa rokaspuisi.

Pirms pāris gadiem par Sibīrijas galvaspilsētu dēvētājā Novosibirskā finanšu manipulators Sergejs Mavrodi sarīkoja «finanšu apokalipsi», kā to nodēvēja Komsomolskaya Pravda. Laikraksts tolaik lēsa, ka krāpnieciskās shēmas MMM-2011 piesaistītie līdzekļi sit pušu jebkuras reģiona biznesa investīcijas. Piramīdas darboņi uz ielām dalījuši iedzīvotājiem savus tālruņa numurus, uzrakstītus uz 50 rubļu banknotēm. Šādi izdalīti 30 tūkstoši rubļu. Ilgi nebija jāgaida arī «pastardienu» jeb finanšu piramīdas MMM-2011 sabrukumu. Iznākumā Novosibirskas apgabala Galvenā izmeklēšanas pārvalde (GIP) pērn aprīlī sāka piramīdas vietējā pārstāvja Alekseja Astafjeva nodarījumu izmeklēšanu, bet maijā – arī pret pašu Mavrodi. Vēlāk abas lietas tika apvienotas.

Krievijā nule izvirzītā apsūdzība un sāktā izmeklēšana par finanšu piramīdu MMM-2011. Tās sakarā līdzīgi kā Latvijā un citviet izskan Sergeja Mavrodi vārds, tomēr tiesvedība nav pret viņu, bet gan «neidentificētu personu grupu».

Jeļcina mežonīgā kapitālisma laikā S. Mavrodi 1994. gadā no februāra līdz jūlijam pamanījās par muļķiem pataisīt apmēram 10 miljonus līdzpilsoņu, ieskaitot pulciņu slavenību. Shēmā iesaistītā naudas masa pusotra miljarda dolāru vērtībā pārsniedza tobrīd notiekošās oficiālās privatizācijas programmas apmērus.

Tolaik Mavrodi pamanījās ilgstoši izvairīties no atbildības, slēpjoties aiz parlamenta deputāta imunitātes. Šoreiz 56 gadus vecais Sočos dzimušais matemātiķis ir mācījies no kļūdām un rīkojas krietni piesardzīgāk. Pirmām kārtām MMM-2011 nav juridiska persona, un attiecīgi to nevar saukt pie atbildības. Afēras nauda ir tikusi pārskaitīta tikai starp iesaistīto personu privātajiem kontiem caur interneta maksājumu sistēmu WebMoney, un, kā to RIA Novosti komentē Mavrodi advokāts, «katram pilsonim ir tiesības ar savu naudu darīt, ko vien tas grib: sadedzināt, taisīt lidmašīnītes – jebko». Savukārt Mavrodi pats nekur oficiāli nefigurē kā MMM-2011 rīkotājs, bet tikai sniedz finanšu konsultanta «privātas rekomendācijas».

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

MMM finanšu piramīda sola ieguldītājiem peļņu 20-75% apmērā, bet atbildīgās iestādes pagaidām nespēj liegt tai piesaistīt ieguldījumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija plešas Latvijā, jo MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas ir pārgājusi uz lielajiem plakātiem, bet valsts iestādes pagaidām plāta rokas. Piramīdas dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003. gadā, bet 2007. gadā atbrīvots, un atkal izveidojis līdzīgu organizāciju.

MMM pārstāvji ir tikušies arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertiem, taču neesot runāts par licences saņemšanu, skaidro FKTK pārstāve Ieva Upleja. Komisija ir saskatījusi MMM veiktajās aktivitātēs finanšu piramīdas pazīmes un par to brīdinājusi sabiedrību ar mediju starpniecību. Tomēr I. Upleja uzsver, ka Latvijā nav tiesību normu, kas aizliegtu finanšu piramīdas izveidošanu. Finanšu piramīdas mērķis ir īsā laikā gūt maksimālu peļņu no arvien jauniem shēmas dalībniekiem, kā rezultātā vienīgie ieguvēji īstermiņā būs paši sākotnējie shēmas dalībnieki, bet vēlāk iesaistījušies dalībnieki zaudēs visu ieguldīto, paliekot bez jebkādām garantijām. Agrāk vai vēlāk finanšu piramīda vienmēr sabrūk, jo tai nav citu peļņas gūšanas avotu, kā tikai jaunu dalībnieku piesaistīšana un to spēja nosegt sākuma dalībnieku peļņu. Piramīdas sabrukšanas gadījumā, ja «jaunākie» dalībnieki zaudē visu ieguldīto naudu, «senākie» dalībnieki var tikt saukti pie atbildības par krāpšanu. Lai arī FKTK apgalvo, ka piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus Latvijā ir atļauts darīt tikai komisijas licencētām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, patlaban nekādas sankcijas pret MMM pārstāvjiem veikt nav iespējams, jo, lai personas sauktu atbildības par krāpšanu, ir nepieciešams kāds cietušais, kas šajā gadījumā būtu persona, kas zaudējusi naudu. Taču, kamēr policijai nav informācijas par šādām personām, trūkst nozieguma sastāva, lai kādu sauktu pie atbildības. Komisija gan ir informējusi arī Valsts policiju par visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts piesaistīt noguldījumus vai veikt ieguldījumus bez attiecīgas licences.

Apmēram ap to pašu laiku, kad Latvija piedzīvoja tā saukto Bankas Baltija epopeju, Krievijā daudz lielākā apmērā plosījās Sergeja Mavrodi dibinātā kompānija MMM, no šīs kaimiņvalsts iedzīvotājiem kopumā izkrāpjot ap 250 miljardiem rubļu.

Krievijas varas iestādes panāca Mavrodi notiesāšanu par krāpniecību, pāris reizes pa neilgam laika posmam liekot šim cilvēkam laiku pavadīt nebrīvē, taču pats galvenais - liedza veikt finanšu darbību. Saprazdams, ka Krievijā, pamēģinot veikt līdzīgas darbības, varētu atkal nokļūt aiz restēm, turklāt uz daudz ilgāku laiku, Mavrodi sāka darboties citā valstī. Nevis, piemēram, Salvadorā, Kambodžā vai Ekvadorā, bet gan daudz tuvāk Krievzemei - Latvijā. Paradoksāli, protams, bet fakts, it īpaši jau ņemot vērā, ka, atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atziņai, atjaunotais MMM ar nosaukumu MMM-2011 pilnīgā mierā šeit veic nelicencētu pakalpojumu sniegšanu, ko, vienkārši sakot, jādēvē par kārtējo finanšu piramīdu - vismaz tādas pazīmes esot. Tātad - kamēr banku darbību uzrauga FKTK, pasākumu, kam ir finanšu piramīdas pazīmes, neuzrauga neviens. Bail pat iedomāties, kas notiks brīdī, kad to sapratīs visi iespējamie mahinatori, kuri tādā veidā ir raduši nopelnīt sev naudiņu. Kā tad darbojas šādas shēmas… Galvenais mērķis ir piramīdas dibinātājiem gūt naudu no cilvēkiem, kas tai būs pievienojušies ne gluži pirmajās rindās, un tās darbība balstās tikai uz tās spēju piesaistīt arvien jaunus dalībniekus. Vairs nespējot piesaistīt jaunus dalībniekus, beidz pastāvēt arī pati finanšu piramīda, un tie dalībnieki, kas pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus pilnībā zaudē. Vienkārši sakot, vinnētāji atrodas tikai pašā piramīdas spicē, bet visi pārējie ir zaudētāji. Un Latvijā šobrīd mierīgi strādā uzņēmums, kurš realizē šādas darbības.

Latvijas Uzņēmuma reģistrā iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 KLUBS - kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu. Dienas Bizness jau vēstīja, ka valsts iestādes šobrīd ir bezspēcīgas, lai atteiktu organizācijas reģistrēšanu.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi (attēlā) sekotāji. Mavrodi kļuva slavens 90.gados, kad viņa firma MMM radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.

Kopš rudens MMM interneta lapai ir arī latviskā versija. Piramīdas slavinošas reklāmas izlīmētas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, pieturās. Milzīga reklāma uzslieta arī uz Krasta ielas.

Situācija ir amizanta, jo Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finašu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citām finanšu piramīdas klubiem. Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi rģistrācijai 24. 02.2012, taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, un iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16.04.2012. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.

Nav nepieciešams strauji mainīt likumdošanu, lai tiktu ierobežota finanšu piramīdu veidošana. Tā uzskata Saeimas Pieprasījuma komisijas pieaicinātie eksperti.

Jāatgādina, ka šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvijā Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija sāka plesties un MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas pārgājusi uz lielajiem plakātiem. Piramīdas dibinātājs ir S. Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis norādīja, ka aptauju dati liecina, ka aptuveni 93% Latvijas iedzīvotāju negrasās iesaistīties finanšu piramīdās.

FKTK uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem šādās situācijās ir skaidrojošais darbs, proti, sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc nevajadzētu iesaistīties šādās finanšu piramīdā un ieguldīt tur naudu. Kā arī vienmēr būšot daļa cilvēku, kas iesaistīsies un ieguldīs 200 līdz 300 Ls, un pret to cīnīties nebūs iespējams. J. Brazovskis norādīja, ka tie pārsvarā esot viņa vecuma vīrieši, kuriem ir spēlmaņa profils. Viņš piebilst, ka ir daļa ļaužu, kas vēlas riskēt un tur neko nevar darīt – ne ar likumu, ne arī ar skaidrošanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Valsts policija (VP) aicina atsaukties cilvēkus, kas zaudējuši naudas līdzekļus MMM-2011 finanšu piramīdas shēmā, informējot par to FKTK vai VP.

Atbildīgās iestādes, pamatojoties uz saņemto informāciju, izskatīs iespēju saukt pie atbildības vainīgās personas.

Komisija uzsver, ka cietušajām personām ir būtiski vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, lai finanšu piramīdas shēmas organizēšanā vainojamās personas varētu saukt pie atbildības.

Cietušās personas iesniegumus var iesniegt jebkurā tuvākajā policijas iecirknī vai informēt policiju pa tālruņiem 67208336, 67208663 vai arī sniedzot informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (Kungu ielā 1, Rīgā, LV-1050; E-pasts: [email protected]; Fakss: 67225755).

Db.lv jau vēstīja, ka maijā Finanšu piramīdas MMM-2011 dibinātājs Sergejs Mavrodi pārtraucis naudas izmaksu finanšu sistēmas dalībniekiem. S. Mavrodi to nodēvējis par piramīdas «miera režīmu» un paziņojis par jaunas finanšu piramīdas izveidi.

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Novosibirskas apgabalā Krievijā uzsākta pirmā krimināllieta saistībā ar krāpniecisko finanšu shēmu MMM-2012, vēsta Krievijas mediji.

«Novosibirskas apgabalā Krievijā arvien tiek saņemti iesniegumi no MMM-2012 ieguldītājiem, kas shēmā zaudējuši savu naudu. Saistībā ar vienu no sūdzībām uzsākta krimināllieta, bet saistībā ar citām – tiek veiktas pārbaudes,» citējot atbildīgās amatpersonas, raksta RIA Novosti.

Sankcijas pantā, pēc kura ierosināta krimināllieta, paredz naudas sodu vai arī līdz sešiem mēnešiem ilgu cietumsodu.

Finanšu piramīdas MMM-2012 izveidotājs Sergejs Mavrodi līdzīgu shēmu radīja jau deviņdesmitajos gados, kā arī pagājušajā gadā, radot sistēmu MMM-2011. Šā gada maija beigās viņš paziņoja par jaunas finanšu sistēmas MMM-2012 «laišanu gaisā». MMM-2012 turpina MMM-2011 shēmā aizsākto darbību.

Neba nu pirmā reize, kad nepatikšanās nonācis žiperis mēģina piekopt aizsardzības ar uzbrukumu taktiku, bet tā nu ir sanācis arī krāpnieciskās finanšu shēmas MMM smadzeņu centram Sergejam Mavrodi.

Laikraksts Kommersant ziņo, ka viņš kļuvis par Kurskā dibinātās Viskrievijas politiskās partijas MMM priekšsēdētāju. DB jau rakstījis, ka Mavrodi maija beigās Krievijā apsūdzēts nelikumīgā uzņēmējdarbībā un krāpšanā. Finanšu piramīda MMM savā pēdējā «inkarnācijā», kas sagruva jūnija sākumā, darbojās arī Latvijā.

Laikraksts ziņo, ka jaunās partijas dibināšanas kongresā ar ambiciozo nosaukumu Mēs mainām pasauli piedalījušies delegāti no gandrīz 50 Krievijas reģioniem. Īsteni marksistiskā garā tā dalībnieki vienojušies, ka MMM galvenais politiskais uzdevums ir taisnīga esošo līdzekļu pārdale un to racionāla izmantošana. Tāpat no finanšu par «politisko piramīdu» pārtapušā veidojuma uzdevums būs rūpes par apkārtējiem. Krievu prese maija beigās gan ziņoja, ka Mavrodi līdzšinējās aktivitātes ne vienu vien ir novedušas līdz pašnāvībai un/vai bankrotam.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(406).jpg

Kad plašsaziņas līdzekļi, tostarp DB, bija sacēluši brēku par savulaik slavenākā Krievijas krāpnieka Sergeja Mavrodi aktivitātēm, mēģinot reanimēt kādreiz slaveno kantori MMM (šoreiz ar nosaukumu MMM-2011), kad pašā Krievijā viņu uz laiku atkal ieslēdza rokudzelžos, bet Baltkrievijā aizliedza MMM-2011 darbības, par šo tēmu nolēma apspriesties arī Saeimas Pieprasījumu komisija.

Varētu jau teikt - labāk vēlu nekā nekad, ja vien šīs komisijas apspriešanās ar atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem rezultāts nebūtu vienošanās, ka nekādas izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas aizliegtu finanšu piramīdu darbību, nav nepieciešamas. Protams, ir nolemts vēl kaut kad apspriesties, šo jautājumu izvērtēt, domāt kādu priekšlikumu utt. Diemžēl Latvijas līdzšinējā pieredze gan liecina - ja tiek nolemts par kaut ko spriest kādā īpašā grupā, tas jau nereti lielā mērā nozīmē, ka attiecīgais jautājums ir «norakts». Taisnības labad gan jāpiebilst, ka mūsu tā dēvētie tautas kalpi ir nolēmuši, ka sabiedrību vajagot informēt par finanšu piramīdām. Varētu teikt, ka tas viss ir smieklīgi, bet faktiski tas tikai norāda, cik vājā līmenī ir to cilvēku uztvere, kas lemj par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Protams, cilvēkiem nevajag dot savu naudu krāpniekiem - tas ir skaidrs pat maziem bērniem. Taču tikpat labi var teikt, ka veikalos nevajag aizliegt tirgot pārtikas produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, jo katrs pircējs taču pats var izlasīt attiecīgo datumu uz iepakojuma un izlemt - ir vēlme riskēt pašam ar savu veselību vai tomēr nav. Un vispār - desu pirms pirkšanas var arī apostīt…

Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība, un valstij ir jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes.

Šādu uzskatu pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,» savu uzskatu skaidro V. Jerošenko.

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Ventspilī jaunus siltumtīklus būvēs SIA Ostas celtnieks. Kopumā plānots ieguldīt 1,3 miljonus eiro.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums izsludinātajā iepirkumā par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību uzvarējusi SIA Ostas celtnieks, bet būvuzraudzību nodrošinās SIA CC3.

Siltumtīklu būvniecības iepirkums sastāv no divām daļām. Pirmā iepirkuma daļa paredz jaunas siltumtrases būvniecību 121 m garumā posmā no Rīgas ielas Nr.34 līdz Vasarnīcu ielai. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena šai iepirkuma daļai ir 66 512 eiro.

Otrā iepirkuma daļa paredz jaunu siltumtrašu būvniecību 244 m kopgarumā Ūdens ielā 6, Kuldīgas ielā 13 un Strazdu ielā 5. Tāpat arī plānota siltumtīklu maģistrāles būvniecība no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam. Šīs siltumtrases garums būs 286 m garumā. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena 2. iepirkuma daļai ir 223 779 eiro.

Būvniecības uzņēmuma SIA Ostas celtnieks valde paplašināta par diviem locekļiem. Turpmāk valdes locekļa pienākumus pildīs arī Ruslans Nikolajenko un Jeļena Andersone, liecina informācija Lursoft.

Tāpat uzņēmumā valdē darbu turpina tās ilggadējais priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis.

SIA Ostas celtnieks dibināts 1994. gadā un nodarbojas ar šķidruma plūsmai paredzēto būvju celtniecību. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 tūkst. Ls, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Dzintaru iela 48, Ventspils.

2011. gadā SIA Ostas celtnieks apgrozījums veidoja 19,6 miljonus Ls, bet peļņa – 1,87 miljonus Ls. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 SIA Ostas celtnieks ieņem 220. vietu.