Piemaksa par virsstundu darbu nevarēs būt mazāka par 50% pašreizējo 100% vietā, taču to varēs piemērot tikai tie, kuriem būs ģenerālvienošanās ar arodbiedrībām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tādu Darba likuma grozījumu risinājumu ceturtdien atbalstīja Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Minētā likuma grozījumi, kas saistīti ar virsstundu darba apmaksu (pašlaik dubultā apmērā), kā arī darbinieku atbrīvošana uzņēmēju un arodbiedrību domstarpību dēļ tika «atkabināta» no Darba likuma sagatavoto izmaiņu paketes. Grozījumu projektu bija sagatavojusi gan Labklājības, gan arī Ekonomikas ministrija.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka grozījumi veicinās ģenerālvienošanos slēgšanu, tādējādi nodrošinot gan augstāku atalgojumu un sociālo aizsardzību darbiniekiem, gan mazinās ēnu ekonomiku – aplokšņu algas, vienlaikus piemaksas apmērs nevarēs būt mazāks par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas vai dienas likmes. «Tā ir Skandināvijas labākās prakses pārņemšana,» uzsvēra E. Valantis. Viņš piebilda, ka būvniecības nozares kontekstā ieņēmumi, kas ēnu ekonomikas dēļ gājuši secen budžetam, varētu būt daudzu desmitu milj. eiro apmērā. «Tas ir labs veids, kā veicināt godīgu konkurenci no produktivitātes, inovāciju un tehnoloģiju ieviešanas būvniecībā,» tā E. Valantis.
Viņaprāt, šis piedāvājums pozitīvi ietekmē gan darba ņēmējus (lielāka alga un sociālā drošība), gan uzņēmējus (godīga konkurence, bez dempinga cenām), gan arī tautsaimniecību kopumā. Piemēram, būvniecībā nodarbināto skaits ir ap 70 000, un tas nozīmē arī viņiem izdevīgākus nosacījumus, turklāt tas bremzēs darbaspēka došanos peļņā. Piedāvātā redakcija tika papildināta ar tekstu, ka ģenerālvienošanās var pieļaut mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja tā paredz būtisku valstī noteiktās minimālās algas paaugstinājumu. «Tas labs kompromiss,» pret piedāvāto redakciju neiebilda arī LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Viņš gan precizēja piedāvāto redakciju, paredzot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no ģenerālvienošanās paredzētās darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Lai arī LTRK atbalstīja virsstundu apmaksas noteikšanu 50% apjomā par papildu nostrādātajām stundām visās tautsaimniecības nozarēs, taču nepiekrita ierosinājumam, ka šādu iespēju var izmantot tikai tie uzņēmēji, kuri noslēguši ģenerālvienošanos jeb nozares koplīgumu. Šāda pieeja nerisināšot valstī akūtas problēmas – virsstundu neuzrādīšanu, ēnu ekonomiku, aplokšņu algas un tādējādi arī sociālo nodrošināšanu.
Visu rakstu Ģenerālvienošanās atslēga virsstundu apmaksai lasiet piektdienas, 13.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!