Pretēji sākotnēji solītajam, Rīgas domes Satiksmes departaments pagaidām atteicies no ieceres Krišjāņa Barona ielā būtiski ierobežot privāto auto satiksmi, norādīja departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Pēc viņas teiktā, ņemot vērā būvdarbus Aleksandra Čaka ielā, kur patlaban apakšzemes komunikāciju turētāji veic remontdarbus, automašīnu kustības ierobežošana Barona ielā radītu vēl lielāku slodzi un sastrēgumus Čaka ielā.

Līdz ar to, tuvākajā laikā nav plānots lemt par satiksmes organizācijas izmaiņām Barona ielā.

Gada sākumā toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) solīja, ka privāto automašīnu satiksme Barona ielā tiks ierobežota jau no 1.maija.

Taču vēlāk departamenta pārstāvji lēma, ka iecere jāatliek uz vasaru, jo tad liela daļa iedzīvotāju un skolēnu ir vasaras brīvlaikā, kā rezultātā pilsētā ir mazāka satiksmes plūsma un šādu ieceri izmēģināt var veiksmīgāk.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, informēja KNAB.

Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības. KNAB uzsver, ka šīs krimināllietas sekmīgā izmeklēšanā ieguldīts vērienīgs izmeklētāju un operatīvo darbinieku darbs, izvērtējot apjomīgu dokumentāciju un nopratinot lielu skaitu personu, kas iesaistītas kriminālprocesā.

Binders nepiekrīt KNAB izteiktajiem pārmetumiem saistībā ar būvdarbiem Barona ielā

Kriminālprocess par, iespējams, veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dokumentu viltošanu uzsākts 2016.gada oktobrī. Šajā krimināllietā aizdomās turēto personu vidū ir divas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas, viena no kurām darba attiecības ar departamentu jau ir izbeigusi.

Iespējams, jau aprīlī Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, varētu tikt ierobežota automašīnu kustība, tomēr, kāds būs risinājums, vēl nav zināms

Iecere eksperimentālā kārtā slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem. Pilsētplānošanas eksperimenta laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu. Pašlaik galvaspilsētas centrs ir kļuvis par transporta satiksmes tranzītu, bet iedzīvotāju daudzums ar gadiem ir būtiski samazinājies. Pilsētas centrs ir kļuvis par vietu, uz kuru atbrauc, caur kuru izbrauc, bet ne vietu, kur vēlas dzīvot. Pilsētas attīstības koncepcija vērsta uz to, lai uzlabotu dzīves kvalitāti centrā, bet tas ir iespējams, samazinot automašīnu skaitu, uzsver pašvaldība. Pagājušā gada nogalē Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi «vairākus eksperimentus», ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Pagaidām gan ar citiem paziņojumiem pašvaldība klajā nav nākusi. Jāmin, ka dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls jau pirms 17 gadiem izstrādāja ieteikumus Rīgas pilsētvides attīstībai, bet pērn noslēdza memorandu ar Gēla biroju uz trim gadiem par sadarbību kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanā.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Izstrādāti trīs risinājumi velo infrastruktūras pārkārtošanai Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, informēja galvaspilsētas domē.

Satiksmes departamentam ir uzdots līdz 2022.gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumu, lai Kr.Barona ielu varētu pārveidot par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus piešķirot tramvajam kustības prioritāti. Departaments ir sagatavojis iespējamā risinājuma plānu.

Ņemot vērā izmaksas un realizācijas laiku, ir izstrādāti trīs risinājumi velo infrastruktūras pārkārtošanai uz Kr.Barona ielā, kuri ietvers tranzīta satiksmes ierobežošanu un pastāvīgo velojoslu izveidošanu un nodalīšanu. Tāpat Kr.Barona un Aleksandra Čaka ielās paredzēts veikt novecojušo padomju laikā ražoto luksoforu nomaiņu un to aprīkošanu ar transporta detekcijas iekārtām, kas ļautu paātrināt sabiedriskā transporta kustības ātrumu un vienlaikus regulētu satiksmi atbilstoši velosipēdistu un gājēju kustības intensitātei.

Rīgas dome Krišjāņa Barona ielu automašīnu satiksmei plāno slēgt vasarā, nevis aprīlī vai maijā, kā bija iecerēts sākotnēji, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pēc viņas teiktā, patlaban apakšzemes komunikāciju turētāji ir uzsākuši aktīvus remontdarbus Aleksandra Čaka ielā, kas turpināsies arī tuvākos mēnešus, tādēļ automašīnu kustības slēgšana blakus ielā radītu lielākus sastrēgumus.

Līdz ar to satiksmes ierobežojumus plānots ieviest vasarā, kad lielākā daļa Rīgas skolēnu būs devusies vasaras brīvlaikā un satiksme pilsētā nebūs tik intensīva.

Vienlaikus pašvaldība vēl nav pieņēmusi lēmumu par to, kādā tieši veidā satiksmes ierobežojumi tiks ieviesti.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādājis trīs iespējamos variantus satiksmes ierobežošanai Krišjāņa Barona ielā.

Pirmais variants paredz ierobežot autotransporta kustību pie Matīsa ielas un Stabu ielas uzstādot ceļa zīmi «Iebraukt aizliegts». Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina paustā, galvenais ieguvums būtu tāds, ka Krišjāņa Barona ielu vairs nebūtu ērti izmantot tiem autovadītājiem, kuri to izmanto kā alternatīvu Brīvības ielai vai Aleksandra Čaka ielai. Mīnuss šādām izmaiņām - ierobežojumi ir lokālās vietās, līdz ar to citus posmus autovadītāji varēs izmantot tāpat kā līdz šim.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir uzdevusi Satiksmes departamentam līdz 2022. gada 1. aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Krišjāņa Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Rīgas domes deputāte Ieva Siliņa informē, ka šis projekts varētu tikt īstenots jau 2022. gada vasarā. Izvērtējot Rīgas un citu Eiropas pilsētu īstermiņa vai ilgtermiņa pieredzi, tas būtu liels ieguvums pilsētas iedzīvotājiem, tūristiem, bet jo īpaši - uzņēmējiem.

Ar mērķi atdzīvināt pilsētas centru, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un pilsētvides attīstību, līdz šim ir veikti trīs eksperimenti – uz laiku atvēlot gājējiem Tērbatas, Ģertrūdes un Blaumaņa ielas. Rīgas domes aptaujas dati liecina, ka vietējo kafejnīcu un tirdzniecības vietu apmeklējums un peļņa tajā laikā pieauga līdz pat 30%. Turklāt vairākas privātpersonas, uzzinot, ka Tērbatas iela varētu kļūt par gājēju ielu, tur ir iegādājušās nekustamo īpašumu.

Rīgas Centra sporta kvartāls, kas izveidots bijušās Latvijas Universitātes stadiona teritorijas daļā, ir devis nozīmīgu artavu apkārtējā rajona attīstībā.

Krišjāņa Barona ielas posms no Artilērijas līdz Ērgļu ielai pēdējā gada laikā piedzīvojis sparīgu attīstības grūdienu. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka īstenotais projekts labvēlīgi iespaido arī biznesa vidi. Sakārtotā infrastruktūra piesaista gan atpūtas parka apmeklētājus, gan nejaušus garāmgājējus, kuri šo pilsētas daļu sāk uzlūkot ar jaunu skatu. Protams, ne visi šajā ielas posmā esošie uzņēmumi durvis vēruši pēdējā gada laikā, daudzi no tiem strādā trīs, piecus un pat 20 gadus, kā, piemēram, bārs Maska, kas, gadiem ejot, nav būtiski mainījies. Gluži kā klints Ērgļu ielas pakājē jau kopš1963. gada stāv sporta nams Daugava, kā arī bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils, kuru izveidoja 1941. gadā, bet tolaik to dēvēja par Pionieru pili.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina izsoli diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgā – Krišjāņa Barona ielā un Miesnieku ielā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Esam izsludinājuši izsoli diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgas vēsturiskajā centrā, Kr. Barona ielā un Miesnieku ielā, kas atbilst nekustamā īpašuma tirgus pieprasījuma šī brīža tendencēm. Kopumā redzam pieaugošu interesi attiecībā uz ēkām, kas var tikt pielāgotas viesmīlības uzņēmējdarbības veikšanai vai dzīvojamām platībām, kā arī plātības ziņā mazākiem objektiem.” norāda A. Vārna.

Nekustamais īpašums Krišjāņa Barona ielā, ietver četrstāvu administratīvo ēku ar pagrabstāvu, kuras kopējā platība ir 708,2 m², betona bruģakmens laukumu 48 m² platībā un zemes vienību 326 m² apmērā. Īpašums atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā – apbūvētā kvartālā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Blaumaņa, Tērbatas un Dzirnavu ielas.

Būvnieki vēl aizvien novērš defektus Krišjāņa Barona ielā un, visticamāk, ka tuvāko nedēļu laikā tie tiks novērsti, Rīgas domes Satiksmes komitejas sēdē norādīja RD Satiksmes departamenta vadītāj pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Pēc tam attiecīgās vietas apsekos Rīgas būvvaldes eksperti un, cerams, nolems par ielas pieņemšanu ekspluatācijā, atzīmēja E. Jakrins. Saskaņā ar noteikumiem ekspluatācijā nenodotu ielu var lietot ar pašvaldības atļauju, un Krišjāņa Barona ielas izmantošanai tāda ir.

Jāatgādina, ka Barona iela ekspluatācijā nav nodota jau vairāk nekā pusotru gadu. Tāpat jāmin, ka gada sākumā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Krišjāņa Barona ielā.

Apsūdzības lūdza uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš minēja, ka izmeklētājs bija lūdzis prokuroru piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Teātris jau šobrīd uzsācis pārvākšanās procesu uz savu vēsturisko mājvietu un skatītājus ar pirmajām izrādēm atjaunotajās telpās gaidīs šī gada 15. decembrī.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1.decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Ceļu būves firma «Binders» ir informēta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus saistībā ar Rīgā, Barona ielā, veiktajiem būvdarbiem, taču uzņēmums kategoriski nepiekrīt izvirzītajiem pārmetumiem, sacīja «Binders» pārstāve Vita Noriņa.

Kā ziņots, KNAB nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā. Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Noriņa apstiprināja ka novembra sākumā «Binders» no KNAB saņēmis informāciju par lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, un, iepazīstoties ar šī lūguma pamatojumu un secinājumiem, kategoriski nepiekrīt izteiktajiem pārmetumiem.

«Patlaban «Binders» procesuālā kārtībā realizē savas tiesības pierādīt savu nevainību,» sacīja Noriņa, piebilstot, ka uzņēmums arī nav tiesīgs sniegt plašākus komentārus. Noriņa arī piebilda, ka KNAB norādījis - neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" arhitektūras metu konkursā uzvarējuši divi arhitektūras biroji no Latvijas - SIA "Mark Arhitekti" un SIA "PBR", informē Sporta pils teritorijas attīstītāja SIA "Estera Development" pārstāvji.

Par trim ēkām, kuru kopējā plānotā platība ir 33 250 kvadrātmetru, metu konkursā uzvarējusi "Mark Arhitekti". Šīs ēkas tiks būvētas trijos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Rīgai ir liels potenciāls 

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās...

Savukārt "PBR" priekšlikums atzīts par labāko divām ēkām ar kopējo plānoto apbūves platību 21 360 kvadrātmetru, kas tiks būvētas divos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Konkursa pirmajā kārtā saņemti 26 arhitektu biroju pieteikumi no vairākām valstīm, tostarp Latvijas, Igaunijas, Šveices, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas. Žūrijas komisija atlasīja sešus, žūrijas vērtējumā piemērotākos pretendentus, kuri tika aicināti piedalīties metu konkursa "Tērbatas dārzs" otrajā kārtā.

Metu konkursa mērķis bija iegūt arhitektoniski augstvērtīgus un kvalitatīvus risinājumus dzīvojamo ēku un jauktās apbūves fasādēm jaunajā pilsētas kvartālā "Tērbatas dārzs". Viens no konkursa kritērijiem bija nosacījums, ka "Tērbatas dārzs" piecām jaunbūvēm ir jāiekļaujas Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē un ainavā, ievērojot apkārtējās apbūves mērogu, kompozīcijas principus un konkrētās vietas pilsētbūvnieciskās struktūras likumsakarības.

Jau ziņots, ka "Estera Development" 2025.gada pirmajā ceturksnī plāno sākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 120 miljonus eiro.

Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas. Pirmās "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību plānots noslēgt 2026.gada nogalē. Ēkā paredzēti no vienistabas studio tipa līdz piecu istabu "penthous" dzīvokļiem ar jumta terasēm.

Dzīvojamajā kvartālā "Tērbatas dārzs" plānoti kopumā 800 dzīvokļu. Ēkās pirmie stāvi būs paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, savukārt Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā plānots atvērt arī lielveikalu.

Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt no 2026. līdz 2032.gadam.

"Estera Development" 2022.gadā no Igaunijas kompānijas "US Real Estate" iegādājās bijušās hokeja arēnas Rīgas Sporta pils teritoriju. Darījuma summa netika atklāta.

Atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta ne tikai Krišjāņa Barona ielā, bet arī skaistumkopšanas salonā «Auch» Cēsu ielā, kur strādā Kurta mamma Ketija Karlsone.

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu sešus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus.

«Būtu muļķīgi neizmantot vietu un neatvērt Kurta kafijas namiņu tuvāk sev. Kā jebkurā salonā, arī šeit klientiem nepieciešams piedāvāt kafiju un kāpēc, lai tā nebūtu «Kurts coffee»,» stāsta K. Karlsone, kura salonā strādā par skaistumkopšanas speciālisti.

Viņa atklāj, ka kafijas namiņam Krišjāņa Barona ielā radušās problēmas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). «Viņiem nepatīk, ka mums ir izņemta atļauja, kas paredzēta izbraukuma tirdzniecībai. Kafijas namiņš ir pārnēsājams, bet teorētiski mēs tur strādājam visu laiku. PVD vēlas, lai tā būtu kā stacionāri piedeklarēta vieta,» stāsta K.Karlsone.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā mutiskajā izsolē tika izsolīti vairāki nekustamo īpašumu objekti, tajā skaitā atkārtotā izsolē par 1 946 000 eiro ir pārdota bijusī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka Krišjāņa Barona ielā 14, Rīgā, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Bibliotēkas izsoles sākumcena bija 1 936 000 eiro, izsolei bija pieteikušies divi pretendenti.

Šodien izsolītais īpašums sastāv no īpašuma Krišjāņa Barona ielā 14 ar kopējo telpu platību 3968,9 kvadrātmetri un īpašuma Elizabetes ielā 18B ar kopējo platību 82,3 kvadrātmetri. Īpašuma Krišjāņa Barona ielā 14 kadastrālā vērtība ir 1 266 711 eiro.

Kopumā VNĪ šodienas izsolē ir realizēti 13 īpašumi par kopējo summu 2 467 219 eiro.

Iepriekš bijušajai Nacionālās bibliotēkas ēkai VNĪ divu gadu laikā rīkoja vairākas izsoles, kurās nepieteicās neviens pretendents.

Pārskatot uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu portfeli, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" elektroniskā izsolē piedāvās iegādāties nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā.

Izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāti trīs objekti Rīgā – Zemgaļu ielā 8, Citadeles ielā 9 un Barona ielā 69, kā arī viens objekts Jūrmalā, Lienes ielā 16/18.

"Pateicoties biznesa procesu uzlabošanai un jaunāko tehnoloģiju attīstībai, uzņēmuma pamata darbības nodrošināšanai ir nepieciešams arvien mazāks nekustamo īpašumu apjoms. Tādējādi varam pārdot ēkas un zemes gabalus, ko paši vairs neizmantojam, un neplānojam to izmantošanu arī nākotnē. Savukārt, citiem uzņēmumiem tie var kļūt par jaunu attīstības vietu," saka "Tet" valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone.

Nekustamais īpašums Zemgaļu ielā 8, Rīgā (kadastra numurs 01001152029) sastāv no piecām nedzīvojamām ēkām un zemes gabala 5753 m² platībā. Īpašumā ir divstāvu biroja ēka, vairāki garāžu bloki un liels zemes gabals ar attīstības potenciālu. Izsoles sākumcena ir 490 000 eiro.

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā prezentēti iespējamie varianti Krišjāņa Barona ielas pārveidei.

2021.gada jūlijā Rīgas domes Satiksmes departamentam tika uzdots līdz 2022.gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumu, lai Kr. Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti. Šobrīd ir sagatavoti trīs iespējamie varianti ielas pārveidei.

Pirmais variants paredz ielas pārbūvi. Tiktu radīta viena līmeņa telpa ar nodalītu velo infrastruktūru un saglabāta tramvaju kustības prioritāte. Tāpat tiktu nodrošināta piekļuve īpašumiem.

Otrais variants šajā ielā paredz velo satiksmi noteikt kā prioritāti kopīgajā satiksmes infrastruktūrā, savukārt trešajā variantā ielā tiktu ieviestas plašas satiksmes organizācijas izmaiņas.