«Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību. Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,» sacīja Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, RīgaTV 24 raidījumā «TOP5», atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.

Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. «Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,» norādīja Gavrilovs.

Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. «Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,» sacīja V. Gavrilovs.

Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.

Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Pirms trim gadiem dibinātā elektroniskās komercijas uzņēmuma a/s LatCard padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Vitālijs Gavrilovs, vēsta Lursoft dati.

Uzņēmuma padomes locekļu amatoi uzticēti Jeļenai Gogolevai un līdzšinējam valdes priešsēdētājam Sergejam Šepovalovam. Līdz ar padomes izveidi par valdes priekšsēdētāju 20. maijā iecelta Nataļja Junele, savukārt valdes locekļu amatus pilda Dina Tirtova un Vladimirs Seleznevs.

LatCard padomes priekšsēdētājs V. Gavrilovs patlaban ir arī vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, kā arī ieņem amatus vairāku citu uzņēmumu valdēs un padomēs.

E-komercijas nozares uzņēmums LatCard 2013. gadā darbojās ar 48,6 tūkstošus eiro apgrozījumu, un gadu noslēdza ar 90,5 tūkstošu eiro zaudējumiem. Kā šā gada mērķis uzņēmumam izvirzīts priekšapmaksas karšu izdošana sadarbībā ar MasterCard Int. Projekta ietvaros uzņēmums paredzējis saņemt principal membership licenci, kā arī izveidot risinājumu sadarbībā ar apstrādes centriem.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Valdības prioritāte – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ēnu ekonomikas mazināšana, jauno ES struktūrfondu programmu atvēršana uzņēmējiem; par nodokļu likmju samazināšanu vēl diskutēs

Tādu darbakārtību iezīmēja atbildīgie ministri Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka 2014. gads ir bijis nestabils ārējo satricinājumu (konflikts Austrumukrainā un Krievijas embargo ar sekojošu rubļa vājumu) un valsts iekšējo nepilnību dēļ. Viņš uzsvēra valdības pozitīvos soļus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, par ko liecinot arī uzņēmēju priekšlikumu tālākā īstenošana, tomēr vēl ir daudz jautājumu, kuros tiek gaidīti uzlabojumi.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka jau tuvākās nedēļas laikā uzņēmēju vērtējumam tiks nodotas trīs pirmās ES struktūrfondu programmas, kas paredzētas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai. «Aptuveni 0,5 miljardi eiro tiks kompumā novirzīti uzņēmēju atbalstam,» uzsvēra D. Reizniece-Ozola. Viņas prioritāte ir šo struktūrfondu programmu maksimāli ātrāka atvēršana, kaut arī mainījies ir to administrēšanas modelis (LIAA vietā ir CFLA). «Viena no pirmajām būs ar uzņēmēju palīdzību atgūtā iekārtu iegādes atbalsta programma, arī darbinieku apmācības programma un uzņēmēju līdzdalības atbalsts izstādēs,» pašreizējās programmas minēja ekonomikas ministre. Viņa norādīja, ka drīz pēc tam sekos kompetenču centru jaunā programma, kā arī klasteru un starptautiskās konkurences veicināšanas programmas. Tāpat uzmanības centrā ir elektrības cenas, obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Jau otro reizi pasniegta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā, informē LDDK.

Īpašo Gada tautsaimnieka balvu par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā ieguva uzņēmējs, UPB koncerna Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Uzrunājot LDDK Gada tautsaimnieka balvas ieguvēju un citus laureātus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Darbs ir tā saikne, kas vieno darba devējus, darba ņēmējus un valsti. Liela māka ir darbu darīt, bet vēl lielāka – darbu radīt. Te vajadzīgas zināšanas, uzņēmība, liela drosme un uzdrīkstēšanās. Mēs Latvijā varam lepoties ar jums – ar uzņēmīgiem, talantīgiem, spējīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, pieredze un centība, izveidojot spēcīgus uzņēmumus, palīdz arī radīt darbavietas. Tas dod neatsveramu ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā un arī valsts atpazīstamībā pasaulē. Tāpēc aicinu jūs iesaistīties Latvijas simtgades svētku veidošanā un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai kopīgā darbā sapost un cienīgi parādīt mūsu valsti pasaulei, bet arī likt pamatus attīstībai nākamajā simtgadē.»

Reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinās līdz 20%, minimālo algu paaugstinās līdz 430 eiro, bet neapliekamo minimumu līdz 300 eiro, toties augs akcīzes nodokļa likme, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Finanšu ministrijas un uzņēmēju organizāciju – LDDK un LTRK – piedāvātais nodokļu pārmaiņu rāmis, par kura detaļām notiks diskusijas īpašā vadības grupā, kurā līdzās valdības un uzņēmēju, arodbiedrību pārstāvjiem darbosies arī valdošo politisko partiju un pašvaldību pārstāvji. Iecerēts, ka konkrēti grozījumu projekti tiks sagatavoti līdz vasarai. Par to, vai viss iecerētais reformu plāns tiks īstenots jau no 2018. gada, vēl nav pārliecības, jo pastāv arī iespējas to izstiept laikā. Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē piedāvājumus jau atbalstījis gan LTRK prezidents Aigars Rostovskis, gan LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Sociālie un sadarbības partneri piekrituši alternatīvam priekšlikumam darbaspēka nodokļu izmaiņām no 2014.gada, piekrītot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanai par vienu procentpunktu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanai no 2015. gada.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome pirmdien ārkārtas sēdēs atbalstījusi no Finanšu ministrijas (FM) saņemto jaunāko priekšlikumu un aicina valdību to atbalstīt – risinājums paredz no 2014. gada par vienu procentpunktu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi un atteikties no diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanas, tā vietā palielinot vispārējo neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot no 2015. gada.

LDDK un LTRK konceptuāli atbalsta šo risinājumu, jo kopumā darbaspēka nodokļu samazinājuma paredzamā ietekme būs iepriekš solītajā apmērā, DB informēja LDDK preses dienestā. Turklāt nolemts atteikties no diferencēta neapliekamā minimuma sasteigtas ieviešanas, kas esot ļoti apsveicams solis.

Kapitāla pieauguma nodokļu likmes perspektīvā varētu tikt palielinātas; uzņēmēji ieceri uzskata par «pēdējo tiltu nodedzināšanu» un aicina nestrēbt karstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dividenžu ienākuma nodokļa likmes iespējamās izmaiņas politiķu sarunās un pat priekšlikumos 2016. gada budžeta kontekstā ir skanējušas vairākkārt. Tomēr opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas Saeimas deputāta Igora Pimenova priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes diferencēšanu (0%, 15%, 25% un 35%) pēc visiem ienākumiem īsti netika vērā ņemts, kaut arī tas paredzēja būtisku pieaugumu ieņēmumos tieši no kapitāla pieauguma likmes kāpuma vairāk nekā 100 milj. eiro apmērā. Savukārt kā trauksmes zvans tika uztverta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska atbilde (26.10.2015. DB) uz jautājumu, kā viņš vērtē ideju paaugstināt kapitāla pieauguma nodokli: «Uz to Latvija virzīsies. Kapitāla pieauguma nodoklis būs augstāks, nekā tas ir pašlaik, taču vienlaikus tiks ieviesta reinvestētās peļņas nodokļa atlaide, kāda sekmīgi jau vairāk nekā 17 gadus darbojas Igaunijā.» Vēl vairāk jautājumu radīja valdību veidojošās Vienotības frakcijas Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles budžeta plenārsēdes debatēs par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā sacītais attiecībā uz Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikumu noteikt 10% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi algai, kas lielāka par vienu milj. eiro gadā: «Cerēju, ka viens otru stiprināsim pārliecībā, ka nākamgad mēs varēsim ieviest jēdzīgu progresīvu nodokļu sistēmu ar atsaucēm uz Skandināvijas modeli. Ka mēs saņemsimies aplikt ne tikai darba algu, kas sanāk vien kā konfektes atņemšana bērnam. Aplikt darba algu ar lielāku nodokli nav liela māksla. Kad mēs nākamā gada budžeta kontekstā ar lielāku nodokli apliksim arī augļus no kapitāla un dividendēm, tad varēsim runāt par to, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, nevis ākstīties ar miljonāru kārtējiem atvieglojumiem.» Savukārt intervijā (21.09.2015. DB) LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs piedāvāja iespēju par tā dēvētā neproduktīvā kapitāla ienākumu aplikšanu ar lielākiem nodokļiem.

Iecerētā darbaspēka nodokļu samazināšana var izčākstēt, jo valdību veidojošie spēki atbalsta tā dēvēto sociālo iemaksu apmēra palielināšanu par vienu procentpunktu, turklāt tiek apsvērta lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lielāko algu saņēmējiem

Galvenais šādu izmaiņu iemesls esot naudas trūkums vitāli svarīgu funkciju finansēšanai. Proti, iecerēta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes palielināšana par 1%, kas tiktu brālīgi sadalīta — 0,5% darba ņēmējiem un 0,5% darba devējiem, tas tiek saistīts ar vajadzību pēc naudas veselības aprūpei. Ja šāds risinājums tiks akceptēts, VSAOI likme atgriezīsies 35,09% līmenī, kāda tā bija 2011.-2013. gadā. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā pēdējos gados. Vienlaikus Finanšu ministrijas dati rāda, ka Latvijā šī nodokļa (iemaksu) likme ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr jārēķinās, ka abās kaimiņzemēs šajā maksājumā ir ietverta veselības apdrošināšana.

Ja paliek spēkā šobrīd esošais būvniecības regulējuma izmaiņu laika grafiks, tad šīs būvniecības sezonas laikā tiks vairākkārt mainīti normatīvie akti, kas regulē būvniecības procesu. Tas savukārt būtiski palielinās drošības riskus šajā nozarē, uzskata Ekonomikas ministrija.

Tautsaimniecības padome (TSP) nolēma, ka pēc normatīvo aktu saskaņošanas un apstiprināšanas ir jānodrošina vismaz viena mēneša apmācību un sistēmas ieviešanas laiks pašvaldībās un valsts iestādēs. Tas nepieciešams, lai sagatavotu pašvaldību būvvalžu darbiniekus darbam ar jauno regulējumu un skaidrotu jaunā likuma un citu normatīvo aktu normas, neradot haosu būvniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka jaunajā būvniecības regulējumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas, svarīgi nodrošināt, ka, uzsākot aktīvu būvniecības sezonu, visas iesaistītās puses būtu kompetentas un sagatavotas kvalitatīvam darbam, uzsver EM.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Māri Kučinski valdības deklarācijas veidošanas procesā vienojās par kopīgām turpmākā darba prioritātēm: sociālā dialoga stiprināšanu, Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas veicināšanu un investīciju piesaisti, informē LDDK.

Kopīgu prioritāšu īstenošanai partneri sarunā diskutē par sekojošiem uzdevumiem: atjaunot aktīvu sociālo dialogu. Svarīgi ir sekot mērķiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020), un, kas paredz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu, to sekmīgai realizācijai būtiski veidot dialogu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās apakšpadomju ietvaros.

Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi, valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir nepieciešams vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam Latvijā, radot Baltijas jūras reģionā konkurētspējīgu, prognozējamu un stabilu nodokļu sistēmu. Latvijas nodokļu politikai ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un vēlme investēt, kā arī jānodrošina nodokļu iekasējamības palielinājumu.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Valdības sociālais partneris - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un nākamā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šodien vienojas par uzdevumiem tautsaimniecības attīstības veicināšanai nodokļu politikas kontekstā, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes stiprināšanu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu pieejamības nodrošināšanu un efektīvu ieviešanu, informē LDDK.

«Valdības sociālajam partnerim – LDDK un Finanšu ministrijai, strādājot pie nākamā gada budžeta, svarīgi koncentrēties uz vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādi, reformējot nodokļu sistēmu ar uzdevumu sasniegt tādus tautsaimniecības attīstībai būtiskus mērķus, kā palielināt augsti apmaksātas darbavietas, mazināt ēnu ekonomiku, piesaistīt investorus, veicināt produktivitāti un eksportu, mazināt administratīvo slogu īpaši mazajam biznesam, stiprināt uzņēmumu ilgtspēju un radīt motivāciju pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību savās teritorijās,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Valsts svētku noskaņās piektdien, 10.novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus. Svinīgā ceremonijā «Gada tautsaimnieka» balvu pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LDDK Gada balvas ceremonija pulcē vienkopus biznesa, sabiedrisko organizāciju, kā arī nozaru politiku un valsts līderus. Tas ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas atbildīgāko uzņēmēju godināšanas pasākumu ar mērķi izcelt darba devēju nozīmi un ieguldījumu reģionu izaugsmē, attīstot uzņēmēju un publiskās pārvaldes sociālo dialogu un sadarbību nozaru, reģionālā un nacionālā līmenī.

«Vēlamies īpaši godināt un pateikties tiem darba devējiem, kas ar augstu pienākuma apziņu pret savu darbu un patriotismu pret savu valsti veicina ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstību. Jo vairāk ir izcilu un atbildīgu uzņēmēju, kas ar saviem veiksmes stāstiem iedvesmo citus uzņēmējus sekot viņu piemēram, jo straujāka izaugsme un augstāks labklājības līmenis būs mūsu valstī,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.