Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Nozares bija ļoti nepatīkami pārsteigtas par VM rīcību, virzot tālāk alus reklāmas ierobežojumus televīzijā un negaidīti šos grozījumus papildinot ar reklāmas ierobežojumiem radio.

«Ja ir vēlme ierobežot alkohola patēriņu jauniešu vidū, tad ir jāskatās plašāk, ne tikai reklāmas aizliegumu virzienā. Kā rāda pētījumi un aptaujas, alkoholisko dzērienu lietošana un patēriņa izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar ekonomiskajiem, sociālajiem un kulturālajiem faktoriem, kas būtu jārisina,» saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.

«Alus reklāmas ierobežojumi var izraisīt cenu karus, kas novestu pie zemākām produktu cenām, jo cena uzņēmumiem faktiski būs vienīgais mārketinga līdzeklis, kā pievērst uzmanību produktam. Tas savukārt veicinātu alus patēriņu, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā lētākā cena vēl joprojām ir galvenais preču izvēles kritērijs. To apliecina arī pašreizējie pārdošanas rādītāji – lētākā segmenta produkcijas pārdošanas apjomi ir vislielākie, bet investīcijas šī segmenta produktu reklamēšanā nav vispār vai ir ļoti nelielas,» uzsver AS Aldaris vadītājs Marguss Kasteins.

Arī citu valstu pieredze rāda, ka ierobežojumi ne vienmēr devuši gaidīto rezultātu. «Polijā no 1992. līdz 2001. gadam televīzijā bija aizliegta alus reklāma, tomēr šajā laikā, neraugoties uz alus reklāmas aizliegumu, alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju dubultojās (30 litri alus uz iedzīvotāju 1992. gadā un 60 litri – 2001. gadā). Arī Krievijā, ieviešot ierobežojumus, alus reklāmu skaits samazinājās par vairāk nekā 30%, bet alus patēriņš pieauga par 15%. Savukārt Kanādā un Francijā pieauga tieši stiprā alkohola patēriņš. Jāuzsver, ka tādās tradicionālajās alus lietotāju valstīs kā Čehijā, Vācijā, Dānijā, Beļģijā nav alus reklāmas ierobežojumu,» atzīst Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Turklāt jau šobrīd Latvijā, neskatoties uz to, ka reklāma ir atļauta, alus patēriņš krītas, kas nozīmē, ka reklāmai šobrīd nav būtiskas ietekmes uz kopējo patēriņu.