Uzņēmēji no jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sastāva sagaida solījumu turēšanu, jaunu darba vietu radīšanu, inovāciju ieviešanu un birokrātijas mazināšanu.
Tā liecina Dienas Bizness apsekojums, aptaujājot uzņēmējus un nozares speciālistus vairākās nozarēs. Lai gan daļa ir piesardzīgi un ne pārāk vēlas izteikties par EP un Latvijas spēju ietekmēt lēmumus Eiropā, tomēr kopumā ir iezīmējamas vairākas jomas, pie kurām būtu jāstrādā. Jauno EP deputātu galvenais uzdevums ir rūpēties par Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā pasaulē un augsti apmaksātu darba vietu radīšanu, tā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). Tādēļ darba devēji grib, lai pēc vēlēšanām eirodeputāti ar daudz lielāku centību nekā līdz šim ķeras pie ciešākas sadarbības veidošanas savienības iekšienē, bet vienotā tirgus principi arvien vairāk būtu jāattiecina arī uz tādām jomām kā nodokļi, finanses, enerģētika, pētniecība, inovācijas un citiem sektoriem. Īpaša loma būtu jāpiešķir arī izglītības un inovācijas jautājumiem. Tostarp būtu jāsekmē izglītības, īpaši profesionālās izglītības, kvalitāte, sasaistot to ar darba tirgus prasībām, bet, nodrošinot ieguldījumus izpētē, varētu celt ES dalībvalstu konkurētspēju pasaulē. Uzņēmēju vēlmi investēt attīstībā un ražošanā savukārt varētu veicināt ar kopīgu ES nodokļu politiku. Darba devēji grib redzēt administratīvā sloga mazināšanu gan nacionālā, gan ES līmenī. «Latvijas tautsaimniecības interesēs ir rast veidus, kā mainīt pastāvošo sociālekonomisko nelīdzsvarotību ES,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. LDDK norāda – lai gan dalība ES ir devusi daudz labumu, tieši Latvijas ekonomikas relatīvi zemā konkurētspēja radījusi lielo emigrāciju. ES kopumā konkurētspējas ziņā zaudē savas pozīcijas. Piemēram, kopējais nodokļu slogs ES ir augstāks nekā ASV vai Japānā. Arī administratīvās prasības uzņēmējdarbības sākšanai ir apgrūtinošākās. Pieaug arī elektroenerģijas cenas. Turklāt tas notiek laikā, kad ASV ir vērojams enerģijas cenu kritums, tādēļ virkne ražotāju apsver savas darbības pārcelšanu uz ASV. Tam visam ir jābūt jaunā EP sasaukuma uzmanības lokā, uzsver darba devēji.
#1/11
Jāstrādā ne tikai politiski Mežrozes prezidents Kārlis Arturs Dreimanis: Grūts jautājums. Teorētiski es saprotu, ka Eiropas Padomē deputātiem būtu jāstrādā ne tikai politiski, bet arī valsts ekonomikas labā. Taču, atvainojiet, neticu, ka septiņiem – desmit cilvēkiem tas izdosies, ja valsts iekšpolitiku nespējam sakārtot! Nezinu – nemākam vai negribam –, bet Latvijas intereses aizstāvēt neizdodas. Cukuru ražo visā Eiropā, tikai ne vairs pie mums. Ja viņi iejaucas, iznāk vēl sliktāk – ar rapsi sākumā likās, ka ir cerības, bet galu galā nekādu subsīdiju, nekāda atbalsta vairs nav. Par Eiropas naudu – mums ir aģentūrā valstī, kurai būtu jārūpējas, lai fondu naudu sadala tā, lai patiešām būtu atbalsts ekonomikai, lai rastos jaunas darbavietas. Bet tā ir mūsu valsts, ne Eiropas lieta.
#2/11
Vajadzīga vienota pieeja Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš: Deputātu interesi par autopārvadājumiem jūtam maz, jo kopumā mūsu nozari, īpaši vecajā Eiropā, redzēt negrib, esam nevēlami uz ceļiem, tiek lobēti jūras un dzelzceļa pārvadājumi. Savukārt autopārvadājumus arvien vairāk iegrožo ar dažādām regulām un maksām. Līdz ar to gribētos redzēt vairāk aktivitāšu [lobēšanas] autotransporta pārvadājumiem. Sagaidām arī lielāku sadarbību ar nozaru asociācijām, jo deputāti vairāk vārās savā sulā vai kontaktējas tikai ar ministrijām pirms lēmumu pieņemšanas. Liela problēma ir atšķirīgā pieeja ES valstīs kravas transporta kontroles un sodīšanas (par dažādiem pārkāpumiem) jomā. Šie mehānismi diemžēl tiek izmantoti konkurences cīņā, citu valstu autopārvadātājus citviet pastiprinoti kontrolējot un sodot, kamēr Latvijā citu valstu komersanti netiek pastiprināti kontrolēti. Cita problēma ir tā, ka tiek izvirzītas prasības darba un atpūtas režīma ziņā, bet it īpaši jaunajās ES dalībvalstīs tam ne vienmēr ir piemērota infrastruktūra, tā ka automašīnām nākas stāvēt ceļa malā. Vajadzētu arī vienotu pieeju maksājumiem par ceļu izmantošanu, jo šobrīd katrai valstij ir sava sistēma (piemēram, maksa par nobrauktajiem kilometriem vai ceļā pavadīto laiku), kas sarežģī pārvadātāju darbu. Nākas saskarties arī ar diskrimināciju, kad, piemēram, Vācijā kravu īpašnieki un ekspeditori vietējiem pārvadātājiem maksā vairāk nekā Austrumeiropas komersantiem. Tā kā mums ir papildu izdevumi (saistībā ar šofera uzturēšanos ārvalstīs), tad nākas strādāt par kapeikām un nevaram samaksāt šoferiem to, ko maksā Rietumeiropā saviem autovadītājiem.
#3/11
Jāsamazina birokrātija Latvijas mobilā telefona prezidents Juris Binde: Lai Eiropas Savienība varētu sasniegt tos mērķus, kuru dēļ tā tika dibināta, jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam būtu ievērojami jāsamazina birokrātiskais aparāts un Eiropas Komisijas pilnvaras. Briseles ierēdņi, lai attaisnotu savu eksistenci, bieži ģenerē populistiskus dokumentus, kuru lietderība ir stipri apšaubāma un uzņēmējdarbībai nodara būtiskus zaudējumus. Īpaši tas attiecas uz IT un sakaru nozari, kura ir stipri pārregulēta, un šī iemesla dēļ ES ir zaudējusi savas inovatora un līdera pozīcijas ASV un Āzijas valstīm globālajā konkurences cīņā. Pirms lēmumu pieņemšanas EP deputātiem būtu jāuztur aktīvs dialogs ar dažādu nozaru ekspertiem.
#4/11
Iestāties par vērtībām Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone: No šīm vēlēšanām īpaši neko jaunu negaidu. Ceru, ka Latvijas ievēlētie deputāti palīdzēs izcīnīt savai valstij izdevīgākus nosacījumus dažādiem finansējumiem, subsīdijām no ES. Ja runājam par tekstilrūpniecības nozari, tad ļoti svarīgi ir turpināt veicināt mūsu uzņēmumu eksportspēju. Atbalsta programmas ir bijušas arī iepriekš, bet atbalsts bijis ļoti niecīgs. Ja gribam būt konkurētspējīgi – un tekstila nozarē ir jākonkurē pasaules mērogā –, šim atbalstam jābūt intensīvākam. Ir vajadzīgs atbalsts jaunu iekārtu, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, lai patiešām spējam konkurēt ar Ķīnu un pārējām Āzijas valstīm. Ja runājam par lietām, kas ir ārpus ražošanas, tad ļoti ceru, ka Latvijas deputāti iestāsies par ģimeniskām pamatvērtībām Eiropā – tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.
#5/11
Acis un ausis Eiropā Metālapstrādes SIA Formyko Hydraulics direktors Vilis Dārznieks: Astoņi deputāti no Latvijas Eiroparlamentā pat visi kopā nespēj ietekmēt kāda priekšlikuma, lēmuma pieņemšanu vai nepieņemšanu. Faktiski Latvijas intereses viņi īsti aizstāvēt nespēj, tāpēc vienīgais un pats svarīgākais viņu uzdevums ir būt mūsu acīm un ausīm EP un par dažādām idejām un priekšlikumiem nekavējoties informēt darba devēju un arī darba ņēmēju organizācijas. Bez tam viņiem, neatkarīgi, kurā no EP frakcijām darbojas, būtu jāspēj iestāties un arī nobalsot pret tiem priekšlikumiem, normām direktīvās un regulās, kuras ir neizdevīgas Latvijā strādājošajiem. Tas būtu labākais, ko varētu realizēt jaunievēlētie EP deputāti. Taču pirmsvēlēšanu aģitācijā daudzi pretendenti uz šo ļoti labi apmaksāto vietu solīja visu ko, tikai ne to, ko patiešām viņi varētu reāli izpildīt.
#6/11
Ar diplomātu tvērienu Kokmateriālu tirdzniecības SIA Aca Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums: Eiroparlamenta deputātiem jāspēj ne tikai vārdos iestāties par Latviju, bet arī meklēt sabiedrotos savu interešu aizsardzībai, pat būt labiem diplomātiem, lai panāktu iespējami labāko variantu Latvijai. Vissvarīgākais būtu, lai vecās ES dalībvalstis dažādās jomās nediskriminētu. Diemžēl 10 gadus pēc iestāšanās ES Latvija joprojām ir tāda kā pabērna lomā. Piemēri?! Kaut vai tie paši tiešmaksājumi lauksaimniecībā. Ir vēl arī citi piemēri, kur vecās un ekonomiski spēcīgās dalīvalstis prasa, lai mēs darām šitā, kamēr pašas dara pretēji.
#7/11
Pret kaitīgām iniciatīvām Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes loceklis Imants Sarmulis: Latvijas tranzīta biznesam ir svarīgi, lai jaunievēlētie EP deputāti ir prātīgi un neatbalsta inciatīvas, kas neatbilst Latvijas interesēm, bet citām valstīm ir vienaldzīgas. Piemēram, ir jānoraida kārtējā ostas direktīva, kas mums atņemtu tiesības lemt par savām ostām, jo tā paredz izveidot institūciju, kas pārvaldītu nacionālās ostas. Tas var būt vienalidzīgi tām valstīm, kurām ostu nav, bet ne Latvijai. T.s. sēra direktīva diemžēl jau ir noiets etaps. Savukārt t.s. slāpekļa direktīva [attiecībā uz kuģu radīto slāpekļa oksīda emisijas samazināšanu] vēl ir priekšā. Te deputātiem jāapzinās, ka Latvija – atšķirībā no citām valstīm – nevis piesāņo, bet ārstē dabu, ņemot vērā tās milzīgos mežu masīvus, un ir skābekļa ražotājs. Runājot par dzelzceļu (ES normatīvo aktu iniciatīvām), Latvijas EP deputātiem jāsaprot Latvijas dzelzceļa lielā lomā tranzītā, kā arī Latvijas īpašā situācija [pamatā kravu plūsma Austrumu–Rietumu virzienā uz Latvijas ostām].
#8/11
Jāattīsta Rail Baltica 2 Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF prezidents Aivars Gulbis: Tā kā esam tranzīta nozare un stipri atkarīgi no [citu valstu izcelsmes] preču plūsmām, ceram, ka nekādas tālākas peripetijas starp mūsu lielajiem kaimiņiem – Eiropas valstīm un Krieviju – nesekos. [EP deputātiem jāsaprot, ka] tad, ja kaut kas [papildu sankcijas pret Krieviju un tās pretreakcija] notiksies, tad 2008. gads mums liksies kā bērnu šļupsti. Atklāti sakot, mūs neuztrauc dažādas likumdošans aktivitātes ES, jo visu līdz šim esam varējuši atrisināt nacionālajā līmenī, un sliktā nozīmē ES direktīvas mūs nav skārušas. Asociācijs biedrus interesē, kas notiks ar Rail Baltica 2 projektu, kas viennozīmīgi ir vajadzīgs, bet šobrīd tas vairāk (60–70%) vērsts uz pasažieu pārvadājumiem. Ja paskatās Baltijas jūras ostu noslogojumus, [Krievijas ostas] Ustjlugas kravu apgrozījuma palielinājumu [Krievijai savas kravas virzot caur savām ostām], tad viens veids, kā palielināt kravu plūsmas caur Latviju, ir šis jaunais dzelzceļa projekts, nodrošinot pārkraušanu no platsliežu dzelzceļa [1520 mm kā šobrīd Latvijā, NVS valstīs] uz šaursliežu platuma sliedēm [1435 mm kā pamatā Eiropā]. EP deputātiem būtu jādomā arī par tālāku nākotni [pēc šī plānošanas perioda]. Saistībā ar šaursliežu dzelzceļu būtu vērts apdomāt variantu, ka tikai kravām paredzēts dzelzceļš ietu, piemēram, caur Tartu, Rēzekni un Daugavpili uz Viļņu, minētajās Latvijas pilsētās izveidojot pārkraušanas punktus Krievijas un Baltkrievijas virzienā.
#9/11
Jāvērtē ģeopolitika Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: Galvenais, ko sagaidām – lai ievēlētie deputāti no Latvijas pildītu savus solījumus, un mēs kā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija sekosim tam līdzi. Protams, apzināmies, ka visu solīto izpildīt nav iespējams, tomēr iepriekšējā sasaukumā, manuprāt, viens otrs ir pilnīgi «atsēdējis» savu termiņu, kaut solīja gāzt kalnus, pārstāvot lauksaimnieku intereses. Ņemot vērā, ka esam maza valsts un līdz ar to arī mazā skaitā pārstāvēti Eiropas Parlamentā, ir īpaši svarīgi ievēlēt gudrus un ar bagātu intelektu apveltītus deputātus, lai tie sekmīgi pārstāvētu mūsu valsts intereses, pieaugot EP nozīmei. Runājot par EP darbu kopumā, vēlētos, lai deputāti rēķinātos ar ģeopolitiskajām izmaiņām un pieņemtu gudrus lēmumus. EP būtu jādomā par Eiropas uzņēmēju konkurētspēju pasaules kontekstā – dažādu obligāto prasību ievērošana Eiropas uzņēmējiem ir izmaksā ļoti dārgi, taču jākonkurē mums ir pasaules tirgos.
#10/11
Vajadzīgs plašs redzesloks Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: Būtu labi, ja EP ievēlētie deputāti būtu maksimāli aktīvi un pārstāvētu dažādas nozares. Viņiem nepieciešams pietiekami plašs redzesloks. Kandidātu vidū bijuši dažādi cilvēki, citi saistīti ar mākslu, taču īsti nav bijuši tādi, kas pārstāvētu būvniecību vai vismaz būtu pietiekami spēcīgi ekonomikas pārstāvji. Latvijai nozīmīgi ir tādi jautājumi kā lauksaimniecība, būvniecība, tautsaimniecība, kam jābūt pastāvīgā uzmanības lokā. Latvijas pārstāvniecība EP bijusi vāja – ne skaitliskā ziņā, bet pēc būtības. Kopumā iepriekšējais EP būvnieku ieskatā paveicis nozīmīgas lietas, piemēram, pieņemta jaunā iepirkumu direktīva, kas risina ne tikai Latvijas, bet Eiropas būvniekiem aktuālas problēmas – tajā nofiksētā zemākās cenas problēma iepirkumos, kā arī kvalifikācijas problēma. Saistībā ar būvmateriāliem ir pieņemta regula, būtu jāizstrādā regula arī būvniecībai.
#11/11
Jāiet digitālā tirgus virzienā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: Sagaidām, ka ES turpinās efektīvi realizēt plānotās izmaiņas vienotā digitālā tirgus virzienā, izmantojot to kā nozīmīgu potenciālu ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Tieši Eiropas telekomunikāciju tirgus sadrumstalotība pēdējos gados radījusi peļņas un uzņēmumu vērtības kritumu nozarē, jo Eiropā ir vairāk nekā 1000 fiksēto tīklu operatoru, virs 100 mobilo, turpretī, piemēram, ASV – 6, savukārt Ķīnā tikai 3 operatori. Līdzīgi rādītāji ir arī citās jomās – 30% (150 miljoni) eiropiešu vēl nekad nav izmantojuši internetu, bet optiskās šķiedras ātrgaitas tīklu izplatība Eiropā ir tikai 1%, turpretī Japānā 12%, bet Dienvidkorejā 15%. Salīdzinot IKT nozares izpētei paredzētos līdzekļus, Eiropā tie ir tikai 40% no ASV līmeņa.
