Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Daugavpils cietoksnī pabeigta vēsturiskās cietokšņa ūdenstorņa ēkas restaurācija, kur atradīsies cietokšņa kultūras un informācijas centrs.

Daugavpils cietoksnis uzbūvēts 1810. gadā. Tas ir nacionālas un starptautiskas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Pašlaik cietokšņa teritorijā ir sākti vairāki projekti, kas vērsti uz tā sakārtošanu un atjaunošanu.

Ūdenstorņa ēkas restaurācija notikusi projektā Ūdenstorņa ēkas paraugrestaurācija un apsaimniekošana Daugavpils cietoksnī, kura kopējās paredzētās izmaksas bija 644 tūkst. eiro. 85% ir t.s. Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finansu instrumenta ieguldījums, bet 15% nodrošināja pašvaldība.

Ūdenstorņa ēkas pamati likti 1865. gadā. Tā kādreiz kalpojusi ūdens apgādes sistēmai visā cietoksnī, kā arī nodrošināja bulvāra strūklakas darbību. Ūdenstornis ir arhitektūras piemineklis, tā arhitektoniski māksliniecisko izpēti veica SIA Arhitektoniskās izpētes grupa, bet SIA Arhis izstrādāja skiču projektu. Rekonstrukcijas darbus veica SIA Ditton Būve.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Jau šoruden Daugavpils cietoksnī tiks pabeigti Rotko mākslas centra būvdarbi, taču visa kompleksa atjaunošanai būs nepieciešami gadu desmiti

Daugavpils cietokšņa teritorija šobrīd atgādina lielu būvlaukumu, tieši tur koncentrējas vērienīgākās šā gada būvniecības aktivitātes Daugavpilī. Procesā ir vairāki projekti, no tiem trīs lielākie – Valsts policijas (VP) pārvaldes ēku kompleksa izbūve, bijušās Artilērijas arsenāla ēkas rekonstrukcija par Rotko mākslas centru, kā arī ielu kompleksais labiekārtojums un inženiertīklu renovācija; šo trīs projektu kopējā vērtība sasniedz apmēram 18 miljonus latu.

Rotko centrs tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem objektiem Daugavpils cietokšņa kompleksā, kam būtu jāveicina Daugavpils kā reģionālas nozīmes kultūras un tūrisma centra izveidi. Ēkas rekonstrukcijas darbi tika sākti pērn pavasarī, ekspluatācijā to paredzēts nodot jau šoruden, bet paša mākslas centra atvēršana plānota 2013. gadā. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 4,5 milj. Ls, ierēķinot arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu; galvenais būvuzņēmējs ir SIA Ditton būve.

Finanšu ministrija (FM) nākamajos gados vēlas papildu finansējumu konkurētspējīgai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atlīdzības sistēmai.

Nākamgad FM jaunām politikas iniciatīvām prasa 7,29 miljonus eiro, un lielākā daļa no šīs summas - 6,49 miljoni eiro - nākamgad būtu nepieciešama ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšanai, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu. Šim mērķim papildu finansējums pieprasīts arī 2016.gadā - 17,02 miljoni eiro un 2017.gadā - 17,67 miljoni eiro.

Nākamgad FM lūgusi piešķirt arī 687 827 eiro muitas tehnisko līdzekļu modernizēšanai, lai efektivizētu ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī 55 026 eiro likuma par VID jauno normu ieviešanai.

Nākamgad, kā arī 2016.gadā un 2017.gadā FM lūgusi piešķirt 60 004 eiro noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas procesa veicināšanai, nodrošinot nepieciešamo dokumentu tulkošanu.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Viens no sešiem tā dēvētajā Daugavpils siltumtīklu lietā apsūdzētajiem, bijušais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs savu vainu neatzīst, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Dainis Lūsis.

«Apsūdzības formulējums ir visai nesaprotams un neskaidrs, arī pati apsūdzība, cik noprotu, vēl nav galīgā. Līdz ar to pateikt kaut ko par kādu fragmentu, neredzot kopainu, ir visai grūti,» skaidroja Lūsis.

«Cik noprotu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) versijas par notikušo, arī no pretenzijām, kas izvirzītas pret Širjakovu, Daugavpils siltumtīklos ir notikusi kaut kāda krāpšanās. Baidos, ka to, kādā veidā šī krāpšanās ir notikusi, Širjakovs nemācēs pateikt, jo viņam ar visu to lietu ir maza saistība. Savulaik Širjakovam, pildot Daugavpils vicemēra pienākumus, Daugavpils siltumtīkli atradās viņa pārraudzībā, bet ietekmēt lēmumu pieņemšanu viņš nevarēja nekādā veidā,» uzsvēra Lūsis.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde saņēmusi ekspluatācijā divas rekonstruētas administratīvās ēkas Daugavpils cietoksnī, informē valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Tikko ekspluatācijā pieņemto abu atjaunoto administratīvo ēku atklāšana notiks 20. jūnijā Daugavpils cietoksnī.

Ēku rekonstrukciju pabeigšana ietilpst Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes kompleksa attīstības pirmajā posmā. Projektā ietilpst arī jaunbūve – īslaicīgās aizturēšanas vieta, kas patlaban jau pilda savas funkcijas.

Daugavpils cietoksnis ir Eiropas mēroga vēstures un arhitektūras piemineklis, tādēļ rekonstruējamo ēku arhitektoniskais risinājums veidots, maksimāli cenšoties saglabāt to autentiskumu, stāsta VNĪ pārstāvji.

Savukārt īslaicīgās aizturēšanas vieta vēl 2012. gada nogalē atradās ēkas pagrabstāvā, un tā neatbilda īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ievietoto personu minimālo tiesību normu prasībām. Jaunā īslaicīgās aizturēšanas vieta atbilst ES noteiktajiem drošības, kontroles un personu uzturēšanās apstākļu standartiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām saistībā ar Daugavpils siltumtīklu iepirkumiem, kuros izkrāpti 850 tūkstoši eiro, bet kukuļots 130 tūkstoš eiro apmērā, trešdien žurnālistiem pavēstīja biroja amatpersonas.

Krāpšana veikta saistībā ar emisijas kvotu maiņu un tirdzniecību. Lietā ir seši cietušie - divas pašvaldības un trīs uzņēmumi.

Par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanas atbalstīšanu aizdomās tiek turētas divas Daugavpils pašvaldības amatpersonas, savukārt divi uzņēmēji - krāpšanā lielā apmērā, kukuļošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, vēl divi uzņēmēji - kukuļošanas starpniecībā, kukuļa piesavināšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl viens komersants - par krāpšanu lielā apmērā un krāpšanas atbalstīšanā.

SIA Ditton būve ir uzvarējusi konkursā par Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidi Daugavpils cietokšņa teritorijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Daugavpils būvfirma apņemas būvniecību veikt par 2,78 milj. latu. Daugavpils pilsētas domes rīkotajā konkursā bija piedalījusies apvienība AS RBSSKALS, SIA RBSSKALS Būvvadība un SIA RBSSKALS Būvsabiedrība, kā arī SIA RE&RE, SIA Merks, SIA YIT Celtniecība, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamās informācijas.

Projektu paredzēts līdzfinansēt no ES fondu līdzekļiem.

DB jau ziņoja, ka Daugavpils pilsētas pašvaldība sākusi Daugavpils cietokšņa teritorijas sakārtošanu, tā objektu atjaunošanu. Teritorijai ir izstrādāts detālplānojums un virkne konkrētu projektu. Šogad no tiem tiek realizēti divi: infrastruktūras ielu kompleksa labiekārtojuma un inženiertīklu renovācijas būvdarbi, kā arī kultūras un informācijas centra izveidošanu bijušajā ūdenssūkņu stacijas ēkā Daugavpils cietokšņa teritorijā (arī to veic SIA Ditton būve). Ir izsludināti vairāki konkursi par citu objektu atjaunošanu un pārbūvi.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Daugavpils pilsētas dome noslēgusi iepirkumu konkursu par Marka Rotko mākslas centra «Rotko sektora» pastāvīgās digitālās multimediju ekspozīcijas izveidošanu un uzstādīšanu, kurai kopumā tiks atvēlēti vairāk nekā 179,8 tūkstoši latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par multimediju ekspozīcijas izveidi uzvarējusi piegādātāju apvienība SIA H2E, SIA Solavi un SIA RiDemo, kas piedāvāja darbus veikt par viszemāko cenu.

Marka Rotko mākslas centrs vēsturiskajā Daugavpils cietoksnī tiek veidots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Projekta izmaksu ietilpīgākā daļa ir mākslas centra ēkas jeb Daugavpils cietokšņa rekonstrukcija un pieguļošās teritorijas labiekārtošana, kuras izmaksas ir 2,5 miljoni latu. No šīs summas 2,125 miljonus Ls finansējis ERAF, bet 375 tūkst. Ls – Daugavpils pašvaldība, savukārt valsts budžeta dotācija ir 75 tūkst. Ls. Rezultātā tika veikti rekonstrukcijas darbi Artilērijas arsenāla ēkā cietoksnī un labiekārtota apkārtējā teritorija ar valni. Kopējā labiekārtošanas platība – 11472 m2. Rekonstrukcijas gaitā tika nomainītas ēkas komunikācijas (ūdensvads, kanalizācijas trases, siltumtīklu trases, ārējais apgaismojums, sakaru kanalizācija) un veikti citi darbi.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.

Daugavpils cietoksnī pēc diviem gadiem tiks atvērts mākslas centrs. Pilsēta un eksperti tic, ka mākslai sekos tūristi un uzņēmēji.

Daugavpils cietoksnis pašlaik ir biznesa vieta projektētājiem un būvētājiem. Tā būs vēl diezgan ilgi, jo, ko būvēt un rekonstruēt te netrūkst, tomēr nākotnē cietoksnim paredzēta cita loma.

Dinaburgas cietoksnis ir celts no 1810. līdz 1833. gadam, tomēr daži objekti būvēti arī vēlāk. Tā kopējā teritorija ir 150 hektāru, bet citadeles platība - 50 hektāru. Pēc ekspertu domām, lielākā cietokšņa pievienotā vērtība ir tā atbilstība ideālo nocietināto pilsētu kategorijai Eiropas kontekstā. Pilsētas mērogā tas ir viens mikrorajons, daudzu ļaužu prātos joprojām tas ir militārs, slēgts objekts.

«Pa kuriem vārtiem šodien var tikt iekšā?» Sarmīte Teivāne, Daugavpils Rotko mākslas centra izveides projekta vadītāja, sazvanās ar būvniekiem. Infrastruktūras rekonstrukcija cietoksnī rit pilnā sparā, un nevar zināt, kurā dienā pa kuru pusi var tikt iekšā. Pašlaik dažādās realizācijas stadijās ir vairāk nekā 10 projektu, kuru kopējā summa ir apmēram 13,5 milj. latu. Todien, kad mēs viesojāmies, atvērti ir Aleksandra vārti.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par iespējamo Daugavpils pašvaldības amatpersonu kukuļošanu saistībā ar Daugavpils domes kapitālsabiedrības Daugavpils siltumtīkli īstenotajiem projektiem.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka kukulis ne mazāk kā 120 000 eiro apmērā nodots par pašvaldības amatpersonu pieņemtajiem labvēlīgajiem lēmumiem kāda komersanta interesēs. Pēc kukuļa nodošanas kukuļošanā iesaistītās personas 1.februārī aizturētas.

Šobrīd abas Daugavpils pašvaldības amatpersonas atzītas par aizdomās turētajām kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, savukārt divi uzņēmēji – kukuļdošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl divi uzņēmēji – kukuļošanas starpniecībā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā.