Ventspilī 23.novembrī atklās četrus miljonus eiro vērto metālapstrādes rūpnīcas Malmar Sheet Metal ražošanas ēku, kurā uzstādīta Austrumeiropā modernākā metāla detaļu pulverkrāsošanas sistēma.

Ražotnes lielākā vērtība ir augstas tehnoloģijas pulverkrāsošanas cehs, kas specializēts mašīnbūves industrijai un šobrīd ir uzskatāms par modernāko Austrumeiropā, apgalvo uzņēmuma vadība. Turklāt krāsošana ir videi draudzīga - modernajā Eisenmann automātiskajā krāsošanas līnijā padomāts gan par vides un cilvēku veselības drošību, gan par to, lai ķīmiskais materiāls, kas tiek izmantots metāla virsmas priekšapstrādē, paliktu tikai uz detaļām, bet ne gaisā, ūdenī vai zemē. Uzstādītas arī jaunas lāzergriešanas, locīšanas u.c. iekārtas.

SIA Malmar Sheet Metal dibināta 2006.gada 11.aprīlī un ir Beļģijas Cormetallis NV grupas uzņēmums, kas darbojas metālapstrādes mašīnbūvei nozarē, ražojot dažādas detaļas un specializējoties smago automašīnu un autobusu rāmju ražošanā, lielākoties Volvo zīmolam. Līdz jaunās rūpnīcas uzcelšanai uzņēmuma ražotne atradās pagaidu telpās - nomātās, vēl padomju laikā celtās ēkās Ventspilī. SIA Malmar Sheet Metal projekts Autotransporta detaļu un piederumu ražotnes izveide saņēma atbalstu Eiropas Savienības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas (aktivitāte Augstas pievienotās vērtības investīcijas).

Ventspils brīvostā strādājošais metālapstrādes uzņēmums "Malmar Sheet Metal" krīzes laikā uzsācis ražot durvju rokturus, kas palīdz durvis attaisīt ar elkoni nevis plaukstu, informē Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Durvju rokturi gan ir tikai uzņēmuma papildus nodarbošanās krīzes laikā un nav plānota kā peļņas avots, atzīst uzņēmumā.

LASI ARĪ: FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Šobrīd pirmais produkcijas pasūtījums ir ceļā uz Beļģiju, bet uzņēmums gatavs piedāvāt rokturus arī Latvijā, ja tāda interese būtu.

Uz rokturiem iespējams uzdrukāt arī citus logo. Uzņēmums cer, ka tuvākajā laikā varētu mainīties drošības noteikumi lielākajās Eiropas valstīs, kas ļautu arī Ventspils rūpnīcai atsākt ražošanu lielākā apjomā.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Topošajā ražošanas ēkā Ventspilī, Ganību ielā nosvinēti spāru svētki. Ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma nomnieka SIA "Ultraplast EU" vajadzībām būvē SIA "Ostas celtnieks".

4100 kvadrātmetru lielā ražošanas ēka Ganību ielā 103 ir viena no trim ražošanas ēkām, kas šobrīd tiek būvētas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Topošā ēka atrodas Ventspils lidostas industriālajā zonā, kur jau strādā tādi uzņēmumi kā "Malmar Sheet Metal" un "Bucher Municipal".

Līgums par jaunās ēkas nomu noslēgts ar Baltkrievijas izcelsmes uzņēmumu SIA "Ultraplast EU", kas Ventspilī veidos polikarbonāta lokšņu ražotni.

Uzņēmums sākuma stadijā plāno saražot 1200 tonnu produkcijas gadā, bet pie pilnas jaudas – 5000 tonnu produkcijas gadā.

Saražoto produkciju plānots realizēt Eiropas tirgū. Iesākumā plānots radīt ap 20, bet, strādājot ar pilnu jaudu, 45-50 jaunas darba vietas. SIA "Ultraplast EU", plānojot ieguldīt iekārtās līdz 12 miljoniem eiro, arī papildinājis to uzņēmumu skaitu, kas kvalificējies speciālās ekonomiskās zonas sniegto priekšrocību izmantošanai.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, bet pirmajos sešos mēnešos kopā kravu apgrozījums veido 16,3 miljoni tonnas.

Pusgadā apgrozīto kravu apjoms ir par diviem miljoniem latu lielāks nekā osta plānoja iepriekš, un tas varētu ostai dot papildus vienu miljonu latu, norāda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš stāsta, ka papildus gūtie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo «tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē».

Trīs no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums 49% apmērā bijis a/s Ventbunkers, a/s Ventspils tirdzniecības osta - 1% apmērā, SIA Ventamonjaks serviss - 7%.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2012. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 2,6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2%.

Lielākie apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 33,6%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,4%. Ievērojams pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,6%, pārtikas produktu ražošanā – par 10,3%, metālapstrādē – par 12,3%

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palika nemainīgs. Pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet samazinājums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4%.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 2,1%. Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieaugums bija par 12,2% un apstrādes rūpniecībā – par 4,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugums bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē – 3,6 reizes, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 61% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,3%. Produkcijas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija arī pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: metālapstrādē – par 5%, pārtikas produktu ražošanā – par 1,9% un kokapstrādē – par 1,8%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,8%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi pieauga par 6,2%, apstrādes rūpniecībā – par 2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,1%.

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” noslēdzis sadarbības līgumu ar valsts attīstības finanšu institūciju Altum par kredītu garantiju un eksporta kredītu garantiju nodrošināšanu Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

”Pandēmija ir ļoti neviendabīgi ietekmējusi dažādas tautsaimniecības nozares. Atšķirībā no krīzes smagi skartās tūrisma un izklaides industrijas, daudzi uzņēmumi Latvijai būtiskos ražošanas sektoros – lauksaimniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē un pārstrādes rūpniecībā – ir spējuši pielāgoties jaunajai situācijai un nostabilizēties. Šie uzņēmumi ir gatavi investēt un attīstīt ražošanu, palielināt darba vietas un kāpināt eksportu. Viens no viņu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kredītu pieejamība, jo daudzas bankas pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ ir īpaši piesardzīgas jaunu aizdevumu izsniegšanā. Tāpēc kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Turklāt bankas līdz šim ir pārlieku fokusējušās uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu un līdz ar to Latvijā ir vāji attīstīts bezķīlas aizdevumu tirgus. Šis ir viens no pamatvirzieniem, ko plāno attīstīt PayRay, piedāvājot finansējumu ar debitoru riska nosegšanu (faktorings). Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem uzņēmumiem, kuri eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods,” komentē SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Izvērtējot deputātu «sastrādātā» būtību, nākas secināt, ka no valsts ekonomikas un iedzīvotāju labklājības viedokļa tuvākajā laikā tādu īstu ieguvumu nav, taču iespējamo zaudējumu ir stipri daudz

Daudziem no tiem, kas iepriekš bija gatavojušies sava pirmā mājokļa iegādei vai būvniecībai, atliek steigties uz banku tūlīt vai noplātīt rokas, jo pēc pagājušajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un «nolikto atslēgu» principa ieviešanas situācija nekustamā īpašuma kreditēšanā ir sagriezusies kājām gaisā.

Tā sākotnēji varētu šķist, taču ir ļoti liela iespējamība, ka trauksme izrādīsies viltus un pēc neliela stresa viss pamazām atgriezies savās vietās. Raugoties uz potenciālajām sekām, ko šāda veida likums nodarītu, nākas secināt, ka deputāti, cenšoties izpatikt vēlētājam, jau iepriekš varētu būt paredzējuši, ka, nonākot pie prezidenta, skandalozās izmaiņas paliks vien uz papīra un izsludinātas netiks. Par to, ka tā varētu notikt, liecina vairāki aspekti, jo, izvērtējot deputātu «sastrādātā» būtību, nākas secināt, ka no valsts ekonomikas un iedzīvotāju labklājības viedokļa tuvākajā laikā tādu īstu ieguvumu nav, taču iespējamo zaudējumu ir stipri daudz.