Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».
Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.
Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.
Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums.
Nav šaubu par Amerikas dižumu, un tā pārdzīvos ne D. Trampu vien, sevišķi daudz nezaudējot no savas līderības nozīmīguma. Tomēr uzsvars ir uz «sevišķi», jo vispār zaudēts jau tiek un vēl tiks arī tuvākajās pāris nedēļās, kad prezidentam ir jāizšķiras, ar kuru pasaules daļu plēsties par savu tērauda un alumīnija kalambūru. Tikmēr Japāna pārņem līderības grožus Klusā okeāna brīvajā tirdzniecībā, un ekonomiskie un stratēģiskie partneri Eiropā un Āzijā mobilizē un atrod iekšējās un savstarpējās sadarbības rezerves, lai kompensētu ASV līderības lejupslīdi.
Baltā nama saimnieks ir pārlicis tērauda kalambūra sākotnējo uzsvaru no visas pasaules uz Ķīnu, kas tiek tēlota kā galvenā vainīgā metalurģijas lomas kritumā Amerikā. Tas neatbilst faktiem. Ķīna ir 11. vietā tērauda importā ASV, vairāk nekā septiņas reizes atpaliekot no šīs jomas līderes Kanādas.
Iznākumā amerikāņi dabūs ļoti lielu kašķi maza iemesla dēļ. Šai ķildā D. Trampa pusē nebūs arī tradicionālo Amerikas sabiedroto – pat ne to, kuriem tuvākajās pāris nedēļās D. Tramps solās izsludināt izņēmuma stāvokli tarifiem un kvotām, jo neviens no tiem neatbalsta vienpusēju tarifu karu, kas draud ar neparedzamām sekām. Par sekām runājot, var vien pabrīnīties par pieaicināto metalurgu smaidīgajām sejām, kas, ķiveres padusēs pasituši, piedalījās D. Trampa metālu tarifu likuma parakstīšanā, jo labākajā gadījumā viņi dabūs lielu skandālu maza iemesla dēļ, bet sliktākajā – ja izejvielu piegādes apsīks no ievērojamiem piegādātājiem, šie paši metalurgi dabūs pārmaksāt par saviem kredītiem, jo piegāžu traucējumi cels metālu cenas, darba izmaksas, paredzami - arī produkcijas cenas un inflāciju, un Federālajām rezervēm atliks vien celt bāzes procentlikmi. Un tā jau uzgulsies ar papildus – un nevajadzīgu – slogu uz visa veida kredītu maksātājiem.
