Restorānu grupai Resto-Rātors pievienojies restorāns Tēvocis Vaņa, kļūstot par 19. grupas projektu, informē Resto-Rātors pārstāve Alina Zela.

Tēvocis Vaņa ir rīdziniekiem zināms restorāns, kas darbojas kopš 2013.gada, piedāvājot apmeklētājiem nobaudīt krievu virtuves ēdienus gan klasiskā izpildījumā, gan jaunā redzējumā.

Resto-Rātors grupas dibinātājs un vadītājs Viktors Ravdive uzskata, ka restorāna Tēvocis Vaņa līdzšinējā pieredze veicinās grupas attīstību.

Pašlaik Resto-Rātors restorānu grupā ietilpst tādi restorāni kā International Rīga un International Jūrmala, itāļu virtuves restorāns Piazza Italiana, latviešu virtuves restorāns Melnā Bite, ģimenes restorāns Jūrmalā – Memories, kā arī citi.

Db.lv jau vēstīja, ka pavisam nesen savu darbību pārtrauca kāds cits Resto-Rātors grupas dalībnieks - Gastrobārs T73.

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka N^o1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka N^o1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka N^o1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock", biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Budņikovs.

Ideja par "WoodStock" bāru tā izveidotājiem - Jurim Budņikovam un Rihardam Ozolniekam radās jau 2018. gada nogalē, kad arī tika dibināts uzņēmums. "Galvenais iemesls bija tas, ka Liepājā nebija vietas, kuras koncentrētos tieši uz kokteiļiem un dzērieniem," stāsta J.Budņikovs.

Gastrobāra koncepcija ir plaša sortimenta dzērienu un kokteiļu piedāvājums, kas, protams, ietver arī bezalkoholiskos kokteiļus. "WoodStock" ir pirmais gastrobārs Liepājā, kas iedzīvotājiem un pilsētas ciemiņiem klāt atspirdzinošiem dzērieniem piedāvās daudzveidīgas uzkodas, kuras būs atkarīgas pēc sezonālo produktu pieejamības.

"Bāru dibināju un veidoju kopā ar draugu, nozares kolēģi un biznesa vides entuziastu Rihardu Ozolnieku. Apvienojām manu plašo pieredzi un zināšanas pakalpojumu jomā, ko ieguvu ilgstoši strādājot galvaspilsētas atpazīstamākos restorānos kā, piemēram, "KOYA" un "Bārs XIII", ar jaunības degsmi un zināšanām par tirgus aktualitātēm un tendencēm," komentē J.Budņikovs.

Kalnciema ielas 2B sešstāvu ēkas ugunsgrēka dēļ krustojums Kalnciema ielā un Raņķa dambī būs slēgts līdz pat pirmdienas vakaram, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domas Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Tāpat būs slēgta arī Raņķa dambja braukšanas josla virzienā uz Balasta dambi.

Ahuna-Ozola norādīja, ka krustojums būs slēgts līdz ugunsgrēks būs pilnībā novērsts un būs saņemta Valsts policijas norāde, ka ceļa posms ir drošs. Patlaban domājams, ka ceļa posms būs slēgts līdz pirmdienas vakaram, bet, iespējams, būs slēgts arī ilgāk.

RDSD pārstāve aicināja autovadītājus izvēlēties citus maršrutus. Jau patlaban mobilajā autovadītāju lietotnē Waze ir ievietota informācija par ugunsgrēku un lietotnē var meklēt citus iespējamos braukšanas maršrutus.

Savukārt sabiedriskais transports ir novirzīts uz Slokas ielu.

Kā ziņots, naktī no 24. uz 25.novembri plkst. 3.38, Kalnciema ielā 2B, Rīgā, neapsaimniekotā mājās izcēlies ugunsgrēks ar atklātu liesmu, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) pārstāve Inta Palkavniece.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock". Gastrobāra koncepcija ir plaša sortimenta dzērienu un kokteiļu piedāvājums.

Rīgas pieredzi aizved uz Liepāju 

Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock", biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs...

2. Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu.

Pensiju komisijas maksu izmaiņas ļauj ietaupīt 62 miljonus eiro 

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas...

3. Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro 

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm -...

4. "Rīgas satiksme" jūlijā rīkos izsoli, kurā kopumā tiks piedāvāti 38 transportlīdzekļi - no tiem 20 ir trolejbusi.

Izsolē varēs iegādāties trolejbusus 

"Rīgas satiksme" jūlijā rīkos izsoli, kurā kopumā tiks piedāvāti 38 transportlīdzekļi, informē...

5. Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību klātienē ar efektīvām attālinātā darba iespējām.

Birojos gaidāms apvērsums 

Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Saistībā ar satiksmes slēgšanu pār Augusta Deglava ielas pārvadu pagājušās darba nedēļas beigās, ceturtdien un piektdien, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nav izpildījusi ap 13% sabiedriskā transporta reisu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Viņš pauda, ka šie reisi neesot izpildīti sastrēgumu dēļ. Minētā problēma ir ātri jārisina, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka apspriests arī iespējamais «plāns B» gadījumam, ja satiksme pa Deglava tiltu tik drīz netiks atjaunota. Baraņņiks gan sīkāk nestāstīja par šiem risinājumiem, akcentējot, ka tas, uz ko jākoncentrējas, ir «plāns A» - satiksmes atjaunošana.

Rīgas mēra vietnieks skaidroja, ka diskutēts tika par papildu satiksmes ierobežojumiem vai organizatoriskām izmaiņām. Piemēram, tika spriests par iespēju atvieglot kreisos pagriezienus sabiedriskajam transportam.

Ir apspriests jautājums arī par «puteņa biļetēm» līdzīgas sistēmas ieviešanu, kad cilvēki, kuri ikdienā raduši pārvietoties ar automašīnām, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, tomēr pašlaik tam nav jēgas, jo sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, klāstīja Baraņņiks.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Ātrās ēdināšanas restorāns «Ghetto Burger» mainījis nosaukumu un tagad saucas «Ghetto Pietura».

Organizācijas «Ghetto Games» līderis Raimonds Elbakjans portālam db.lv aprīlī sacīja, ka «Ghetto Burger» tiek slēgts uz visiem laikiem. «Cept burgerus vairs nav stilīgi, jo šodien Latvijā to dara visi. Ziemā savilkt galus ir nereāli,» viņš toreiz sacīja.

Jaunā koncepta izstrādē investēti 30 000 eiro, kas ietver aprīkojuma iegādi, izbraukuma tirdzniecības treilera pārbūvi un citas izmaksas.

Jaunais koncepts tapis sadarbībā ar kafejnīcu «Pietura» un tās valdes locekli Mārtiņu Priedi.

M.Priede pastāstīja, ka jaunizveidotā projekta koncepts nav gluži tāds, kādu sākotnēji paredzējuši, jo uzņēmums vēlējies fokusēties uz veselīgu pārtiku. Sākumā tas mēģināts, taču nav izdevies. Koncepts šobrīd ir vērsts uz kafiju, taču saglabāts arī iepriekšējais piedāvājums, piemēram, burgeri. R.Elbakjans norāda, ka nākotnes plānos tomēr ir attīstīt veselīgas ēdināšanas konceptu, taču klienti tam vēl nav gatavi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Pilnsabiedrība "BeReRix", turpinot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus, veiks Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi, informē "BeReRix" pārstāvji.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes.

No 6. līdz 19.jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6.jūnija līdz 9.jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13.janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Dzirnavu ielas pārvada un tuneļa demontāžas darbus posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai veiks no šodienas līdz 19.jūnijam. Šajā laikā būs slēgta transporta un gājēju pārvietošanās. Vilcienu pasažieriem šajā laikā būs slēgtas arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas peronu izejas uz Dzirnavu ielu. Satiksmes un gājēju plūsmas tiks organizētas pa paralēlajām pilsētas ielām - Satekles un Gogoļa, kā arī Turgeņeva, Timoteja, Abrenes un Lāčplēša ielām.

Uzsākts iepirkšanās centra "Olimpia" rekonstrukcijas noslēdzošais posms, kur kopumā attīstības projektā veiktas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Rekonstrukcijas laikā tiks slēgts veikals "Rimi", tikmēr citi pirmā un otrā stāva veikali, izklaides parks un ēdināšanas zona būs atvērti apmeklētājiem.

Iepirkšanās centra pārbūve tiks pabeigta līdz maija sākumam, atverot jaunā koncepta "Rimi" un piedāvājot apmeklētājiem ērtākas, modernākas un daudzveidīgākas iepirkšanās un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Vienlaikus rekonstrukcijas gaitā plānots paplašināt sporta un brīvā laika veikalu piedāvājumu.

Šobrīd kopējā sporta un brīvā laika preču veikalu platība ir 3700 kvadrātmetri, bet pēc "Olimpia" rekonstrukcijas pabeigšanas tām tiks atvēlēti 5500 kvadrātmetri, paplašinot divreiz lielāku esošo "Sports Direct" veikalu un atverot brīvā laika preču veikalu "Weekend".

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents, ar kuru tiks slēgts pirkuma līgums, DB pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Rīgā, Slokas ielā 41A, izsole bija paredzēta 8.martā, tomēr tā nenotika, jo dalībai izsolē bija pieteicies tikai viens izsoles pretendents un, ievērojot ar Rīgas domes 2018.gada 21.novembra apstiprinātā nekustamā īpašuma objekta privatizācijas projekta noteikumus, ar vienīgo izsoles pretendentu tiks slēgts pirkuma līgums.

Pirkuma līgums šobrīd ir slēgšanas stadijā, un to plānots noslēgt šonedēļ, informē M. Vilemsons.

Db.lv jau rakstīja, ka īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

«Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību,» sacīja I.Ķuzis.

«Šobrīd, pie šādiem apstākļiem tilts nav drošs ekspluatācijai. Rīgas domei ir jāpabeidz tehniskās izpētes atzinuma izstrāde. Balstoties uz visu šo informāciju varēsim izvērtēt situāciju un sniegt atzinumu tālākajām darbībām Valsts policijai un Rīgas pašvaldības būvvaldei. Jāatzīst, jau šobrīd ir iesniegti racionāli priekšlikumi, kas paredz atbilstoši nepieciešamajam darbu veikšanas projektam, nostiprināt bojātās konstrukcijas. Tam nevajadzētu aizņemt daudz laika,» uzskata BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Pilnsabiedrība “BERERIX” turpina Rail Baltica projektā paredzētos Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus un to laikā ir plānots veikt Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus sekot līdzi norādēm un jau savlaicīgi ieplānot laiku un ērtāko pārvietošanās maršrutu, lai nokļūtu izvēlētajā galamērķī.

No 6. līdz 19. jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela, posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6. līdz 9. jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13. janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.