Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% jeb 1419 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka pirmo reizi deviņu mēnešu laikā dzimušo skaits Latvijā nav sasniedzis 10 000.

Šogad lielākais dzimušo skaits bija jūlijā - 1132 bērni, bet mazākais dzimušo skaits bija februārī - 1029.

Savukārt piecu gadu laikā dzimušo skaits Latvijā ir samazinājies par 22,9% jeb 4300. Tostarp salīdzinājumā ar 2019.gadu procentuāli straujāk sarucis jaundzimušo skaits māmiņām, kuras bija darba meklētājas vai ekonomiski neaktīvas, - par 28,1% jeb 1100, kamēr nodarbinātām māmiņām piedzima par 22% jeb 3100 mazāk bērnu.

Rīgas reģionā jaundzimušo skaits nodarbinātām māmiņām ir sarucis par 25,7%, Zemgalē - par 20,5%, Latgalē - par 19%, Kurzemē par 18,8%, bet Vidzemē par 15,2%.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2022.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.

Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā - 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gada jūnijā, bet vismazāk jaundzimušo reģistrēts novembrī - 1053, kas ir par 23,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gadā piedzimuši 7945 zēni, kas ir par 11,4% mazāk nekā 2021.gadā, un 7590 meitenes, kas ir samazinājums par 10,2%.

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties! 

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri...

Vienlaikus 2022.gadā Latvijā reģistrēti 30 346 mirušie, kas ir par 12,3% jeb 4254 mazāk nekā 2021.gadā, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas - no 2012.gada līdz 2019.gadam - mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5%.

Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990.gada, bet 2022.gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021.gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.

2022.gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 7,9% jeb 882 laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.-2019.gadā) tas pārsniedza 12 000, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020.gadā.

2023.gada 1.janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,891 miljons, kas ir par 15 200 vairāk nekā 2022.gada 1.janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 2023.gada 1.janvārī Latvijā dzīvesvietu bija reģistrējuši 39 800 Ukrainas valstspiederīgo, kuri devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

VAS Pasažieru vilciens (PV) zonu tarifu biļešu sistēmas ieviešana izmaksājusi 270 000 eiro, šodien žurnālistus informēja PV pārstāvji.

Jaunā sistēma paredz, ka maršruti Rīga-Skulte, Rīga-Sigulda un Rīga-Jelgava tiks sadalīti trijās zonās, maršrutā Rīga-Tukums būs četras zonas, un maršrutā Rīga-Aizkraukle būs piecas zonas. Lai nepieļautu krasas braukšanas maksas izmaiņas, pārvietojoties starp blakus esošajām zonām, tiks ieviestas divu veidu starpzonas.

Biļetes cena vienam braucienam zonā «A» būs 80 centi, bet, iebraucot nākamajā zonā, cena pieaugs par 60 centiem, «B» zonā sasniedzot 1,4 eiro. Savukārt braukšanas maksas solis nākamajās zonās - «C», «D» un «E» - pieaugs pa 50 centiem, attiecīgi līdz 1,9 eiro, 2,4 eiro un 2,9 eiro. Izbraucot no šīm zonām, piemēram, uz tālākiem galamērķiem - Valku, Daugavpili, Zilupi u.c., tiks piemērots esošais tarifs.

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā.

Visai ilgstoši galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma cēlonis bija starptautiskā ilgtermiņa migrācija – Latvijas iedzīvotāju aizceļošana uz valstīm ar lielākām ienākumu iespējām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši bērnu, bet mirušo skaits bija 27,8 tūkstoši.

Dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 5982 cilvēkiem. Tajā pašā 2016. gadā ilgstošai palikšanai uz ārzemēm no Latvijas izbrauca 20,4 tūkstoši iedzīvotāju, bet ilgstošai palikšanai Latvijā no ārzemēm iebrauca 7,6 tūkstoši personu. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas ietekmē (no ārzemēm iebraukušo cilvēku skaits mīnus uz ārzemēm izbraukušo iedzīvotāju skaits) Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 859 cilvēkiem. No tā izriet, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis 68% gadījumu bija iedzīvotāju aizceļošana uz ārzemēm, bet 32% gadījumu – mirstības pārsvars pār dzimstību (negatīvais dabiskais pieaugums).

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Kadastrālā vērtība zemei nākamgad valstī kopumā samazināsies par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – lauksamniecībā izmantotajai zemei.

Kadastrālās vērtības kritums rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei gaidāms 15% apjomā, bet palielinājums 6% apjomā gaidāms lauksaimniecībā izmantotajai zemei, to paredz otrdien pieņemtie Ministru kabineta «Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam».

Visplašākās izmaiņas 2013. gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Valsts zemes dienesta paziņojumā norādīts, ka izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda – lauksaimniecībā izmantojamās zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 – 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.

SIA Biznesa centrs Zaķusala vērsusies Rīgas domē ar pieteikumu lokālplānojuma izstrādes uzsākšanai Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijai ar mērķi precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus - plānotā konferenču un biznesa centra un tā apkārtnes kompleksai attīstībai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķi ir izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas un "radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sabalansējot īpašnieku un sabiedrības intereses", kā arī izstrādāt risinājumus optimālai teritorijas attīstībai, veidojot jaunu teritorijas pilsētbūvniecisko tēlu, vienlaikus respektējot Vecrīgas panorāmas uztveres zonas un skatu punktus, paredzot nepieciešamos papildinājumus un uzlabojumus publiskās infrastruktūras attīstībā un veicinot ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai un publiskās ārtelpas attīstībai.

Lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas kompleksu - kopumā aptuveni 22 hektāru platībā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja lokālplānojuma izstrādes sākšanu Zaķusalas ziemeļu daļā, kur SIA Biznesa centrs Zaķusala plāno izveidot konferenču un biznesa centru, informē domes pārstāvji.

Lokālplānojuma mērķis ir precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus, kā arī izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas.

Aptuveni 22 hektāru lielā lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas ēku kompleksu. Zemi uzņēmums nomā no VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kā skaidro galvaspilsētas domes pārstāvji, attīstības iecere tiek balstīta uz savulaik iecerēto Latvijas Televīzijas ēku kompleksa būvniecības turpināšanu, uzbūvējot otro kārtu – divus torņus, ap kuriem terasveidīgi izvietojas divu līdz sešu stāvu apjomi. Plānotais multifunkcionālā centra apbūves apjoms varētu būt aptuveni 88 tūkstoši kvadrātmetru, ietverot konferenču zonu, biroju zonu, viesnīcu zonu, SPA un sporta zonu, dažādus restorānus un kafejnīcas, tostarp Skyline restorānu, kluba zonu, jahtklubu, tirdzniecības zonas, kā arī autostāvvietas.

Par īpašumu īri Jūrmalā šovasar tiek prasīti pat desmiti tūkstoši eiro mēnesī. Nenoliedzami daļa īpašnieku sacerējušies uz naudīgo ārvalstu klientu, vismaz tā šķiet, aplūkojot sludinājumus vairākos portālos.

Jūrmalu un citos piejūras reģionos Rīgas tuvumā privātmāju īpašnieki galvenokārt orientējas uz ārzemniekiem (pārsvarā no austrumiem), piekrīt kompānijas Rent in Riga speciālists Jānis Lipša. Arī vietējie dažkārt ir gatavi maksāt tūkstošus par vasarnīcu, tomēr viņi pārsvarā tad skatoties īpašumu prom no lielām ļaužu masām, kas ir Bulduros, Dzintaros, Majoros.

Taču vasarnīcu īres tirgu veido arī māju daļas, dzīvokļi, istabas. Pēc viņa teiktā, pieprasītākās vietas bez Jūrmalas ir arī Saulkrasti, Vecāķi, Garciems un Carnikava (tieši pēdējos trīs vairāk izvēloties vietējie vasarnieki un mazāk turīgie ārzemnieki).

Valsts policija parakstījusi pieņemšanas – nodošanas aktu par 23 stacionāro fotoradaru pieņemšanu. Policija ir pārbaudījusi visus 23 Vitronic Baltica un partneri izbūvēto stacionāro iekārtu ietvarus, pašas mērierīces, kā arī pakalpojuma kvalitāti, kas atzīta par atbilstošu. Līdz ar to fotoradari uzsāk savu darbību gan Rīgā, gan ārpus tās.

Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši Valsts standartam ir izvietota arī ceļazīme nr. 846. (Fotoradari), informē policija. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.

Saskaņā ar līgumu Vitronic Baltica un partneriem jāpiegādā un jāuzstāda kopumā 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari, un jānodrošina 30 pārvietojamo iekārtu darbība. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi netika konstatēti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Ir izstrādāts veloceliņa Vecāķi - Lilaste ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējums, un tiek uzsākta tā sabiedriskā apspriešana, informē Carnikavas novada domē.

Projektējamais veloceliņš Vecāķi - Kalngale - Garciems - Garupe - Carnikava - Gauja - Lilaste aptuveni 20 km kopgarumā gandrīz visā garumā atrodas Carnikavas novadā un nedaudz skar Rīgas teritoriju Vecāķos. Tas ir plānots kā labiekārtots veloceliņš ar cieto segumu 2,5 - 3 m platumā, apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2.maijā plkst. 18 Carnikavas tautas namā Ozolaine (Jūras ielā 1A).

Darbības ierosinātājs ir Carnikavas novada dome, un minēto ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējumu izstrādājis SIA Latekoil.

Minētais veloceļš Vecāķi - Lilaste iecerēts kā viens no velotūrisma maršruta Eiro Velo 13 - Dzelzs priekškara posmiem.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.