Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), turpinot vasarā uzsākto pārmaiņu stratēģijas ieviešanu, gaidāma arī vadības maiņa – pašreizējais LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ir izlēmis par labu jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un viņu nomainīs Sanda Liepiņa, kuru šajā amatā piektdien, 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

S.Liepiņa LKA prezidentes pienākumus sāks pildīt 2017. gada 9. janvārī.

S. Liepiņa LKA vadītājas amatam izvēlēta personāla atlases kompānijas Amrop vadītā slēgtā atlases konkursā, pēdējā kārtā saņemot nedalītu LKA padomes atbalstu. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Attīstot kultūras un radošo industriju radošo centru “TabFab”, ar 1. augustu bijušās Jaunā Rīgas teātra telpas Miera ielā 58a pārņem Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Miera ielā 58 top kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab”, kas nodrošinās augstvērtīgu izglītības un radošās darbības vidi. Kvartāla attīstība ir sadalīta divos posmos, un pašlaik tiek īstenots pirmais posms, pārbūvējot trīs ēkas, kuras paredzētas LKA un Nacionālās filmu skolas vajadzībām. Savukārt kvartāla attīstības otrajā posmā, ēkā, kuru līdz 30. jūnijam nomāja Jaunais Rīgas teātris, paredzēts izveidot telpas LKA mācību procesa nodrošināšanai. “TabFab” attīstības projekta ietvaros attīstāmo ēku būvdarbus tuvākajā laikā plānots pabeigt pilnībā un nodot ēkas ekspluatācijā. Pēc projekta pabeigšanas un būvlaukuma atbrīvošanas, visa pārējā teritorija tiks nodota LKA pilnīgai pārvaldībai,” informē J. Gavrilova

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) biedru sapulcē ir ievēlēti trīs jauni padomes locekļi – SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks un Expobank valdes priekšsēdētājs Iļja Mitelmans, informē LKA.

LKA padome ir asociācijas pārvaldes struktūrvienība, kas lemj par asociācijas darbību, projektiem, budžetu un citiem jautājumiem. Padomē darbojas septiņi banku vadītāji, ko ievēl biedru sapulce uz trīs gadiem. Pašlaik bez jaunajiem padomes locekļiem tajā darbojas arī Māris Mančinskis, Swedbank valdes priekšsēdētājs (LKA padomes priekšsēdētājs), Ernests Bernis, ABLV Bank valdes priekšsēdētājs, Guntis Beļavskis, bankas Citadele valdes priekšsēdētājs un Roberts Idelsons, Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs.

Trīs jauni padomes locekļi LKA padomē bija nepieciešami, jo SEB bankas valdes priekšsēdētāja amatu bija pametis iepriekšējais LKA padomes loceklis Ainārs Ozols, līdz ar Rietumu bankas izstāšanos no LKA darbu padomē atstāja arī bankas vadītājs Aleksandrs Pankovs, un Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka pieņēma lēmumu neturpināt veikt padomes locekļa pienākumus.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) biedru sapulcē 16. jūnijā ir apstiprinātas banku nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta, ievēlēta jauna asociācijas padome un atbalstīta LKA pārmaiņu stratēģija, informē LKA.

Bankas vienojās asociācijas statūtos noteikt jaunus pienākumus LKA biedriem, lai veicinātu augstus nozares ētikas un atbilstības standartus, apstiprināt nozares labās prakses vadlīnijas Banku sociālā harta, kā arī vienojās līdz gada beigām izstrādāt detalizētu pašregulācijas mehānismu.

LKA biedru sapulce ievēlēja jaunu asociācijas padomi – turpmāk tajā būs pārstāvētas šādas bankas valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa līmenī: Swedbank, ABLV Bank, SEB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, Citadeles banka, DNB banka, Norvik banka un Expobank.

Savukārt biedru apstiprinātā LKA pārmaiņu stratēģija ietver strukturālas un saturiskas izmaiņas, lai nodrošinātu dinamiskāku iekšējo un ārējo dialogu. Ir paredzēta lielāka biedru iesaiste – paplašināta padome (8 padomes locekļi līdzšinējo 7 vietā), paplašināta valde (3 valdes locekļi līdzšinējā 1 vietā), izveidots jauns stratēģiskās vadības formāts banku augstākās vadības līdzdalībai nozares asociācijas darbā.

Latvijas bankas ir izstrādājušas jaunākās paaudzes nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dokumentā atspoguļota mūsdienīga banku prakse un izveidots uz ilgtermiņa attiecībām vērsts banku un sabiedrības sadarbības modelis. Vadlīnijās iekļauta arī īpaša rokasgrāmata klientiem par finanšu pakalpojumiem un ar tiem saistīto atbildību. Banku sociālā harta ir pirmais nozares izstrādātais dokuments, kura veidošanā tika aicināti piedalīties vairāk nekā 200 citu nozaru eksperti.

Banku pašregulācijas vadlīnijās ietverti minimālie nozares darbības standarti par klienta tiesību ievērošanu, kas nosaka labo praksi līgumattiecībām, informācijas pieejamības un informēšanas prasībām, sūdzību izskatīšanai un domstarpību novēršanas kārtībai, atbildīgam mārketingam un reklāmai, komunikācijai, klientu datu iegūšanai, izmantošanai un arī privātuma aizsardzībai. Hartā definētas arī specifiskākas vadlīnijas par sabalansētu un uz ilgtermiņa attīstību orientēta banku sektora darbību, biznesa ētiku un ilgtspējīgu biznesu.

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombuds, paplašinot pilnvaras un izskatāmo jautājumu loku, ir kļuvis par Latvijā pirmo biznesa nozares izveidoto ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju, kas reģistrēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Ārpustiesas patērētāju strīdu risinātāju datubāzē, informē LKA.

LKA Ombuds kā banku klientu sūdzību izskatīšanas institūcija darbojas jau kopš 2003. gada, taču 2015. gada nogalē tā funkcijas tika pārskatītas, un izskatāmo jautājumu loks būtiski paplašināts, ņemot vērā jauno Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa preses konferencē otrdien, 15. martā pozitīvi atzīmēja LKA ombuda aktivitāti, izrādot nozares iniciatīvu efektīvas ārpustiesas strīdu risināšanas kārtības ieviešanai.

LKA ombuds Aivars Graudiņš uzsvēra, ka turpmāk ombuds skatīs patērētāju sūdzības par banku rīcību un visiem pakalpojumiem, savukārt līdz šim ombuda kompetencē bija tikai sūdzības par banku bezskaidras naudas norēķiniem un karšu maksājumiem. Tāpat ombuds skatīs arī sūdzības par maksājumu iestādes, kura noslēgusi līgumu ar LKA ombudu par strīdu izskatīšanu, rīcību un tās sniegtajiem pakalpojumiem (šobrīd ir divi šādi līgumi); par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumu neievērošanu; par Vienoto fizisko personu kontu maiņas principu neievērošanu; par pārrobežu eiro maksājumiem un pārrobežu strīdiem.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nav iesniegusi finanšu ministrei, kā arī citām valsts institūcijām priekšlikumus par īpaši zemām nodokļu likmēm nerezidentu kompānijām, lai tām varētu sniegt finanšu pakalpojumus, pretēji tam, kā ziņās medijos ir citēta finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola, informē LKA.

LKA sarunā ar finanšu ministri izklāstīja un iesniedza priekšlikumus, kas varētu veicināt ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā, tādējādi stimulējot ekonomikas attīstību un radot jaunas darba vietas, taču starp tiem nav šāda priekšlikuma, kas būtu saistīts ar īpaši pazeminātiem nodokļiem, uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

LKA priekšlikumi, kas ir iesniegti Finanšu ministrijai, ietver: BPO/SSC/Starptautisko zvanu centru attīstības (reģistrācijas) veicināšana Latvijā; VID kapacitātes stiprināšana, informācijas aprites uzlabošana ar VID; iespēja grāmatvedības uzskaitē (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti EUR) un atskaitē VID lietot ārvalstu valūtu; angļu valodas lietošana paralēli latviešu valodai atskaitēs VID un citām nodokļus un nodevas administrējošām institūcijām; Uzkrāto zaudējumu (arī nodokļu zaudējumu) pārneses iespēja starp vienas grupas uzņēmumiem; Juridiskas personas kā valdes; attālinātā personāla nolīgšana; transferta cenu regulējuma pilnveidošana.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) atbalsta godīgu un likumpaklausīgu banku darbību, īpaši nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

LKA aicina bankas, kuru darbībā uzraugošās institūcijas ir identificējušas riskus vai nepilnības, pielikt visas pūles, lai šīs nepilnības novērstu, informē LKA.

LKA apzinās, ka cīņa ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts iestāžu un finanšu institūciju darbā. Regulatorā vide finanšu nozares dalībniekiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē attiecībā uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu kļūst arvien stingrāka un izaicinošāka, jo, lai gan prasības ir bijušas augstas arī agrāk, sagaidāmā prasību izpildes latiņa nemitīgi paaugstinās. Šobrīd vēl aktuālāk izpaužas tas, ka bankām ir rūpīgi jāvērtē savu klientu darbības riski, pretējā gadījumā tām draud nopietnas sekas.

Rietumu banka 8. martā ir paziņojusi par savu izstāšanos no Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA).

Rietumu bankas lēmums ir saistīts ar pašas bankas biznesa mērķiem, un tam nav sakara ar LKA darbības aktualitātēm un dienas kārtības jautājumiem, pavēstīja asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Savukārt, LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis komentē: «Latvijas Komercbanku asociācija pēc šī Rietumu bankas lēmuma turpina pārstāvēt absolūti lielākās Latvijas banku nozares daļas intereses valsts un pašvaldību institūcijās un uzņēmēju organizācijās, lai sasniegtu mūsu kopējos mērķus – veicināt visas Latvijas tautsaimniecības un banku nozares attīstību. LKA darba kārtībā un darba ritmā nebūs nekādu izmaiņu.»

LKA ir 23 biedri – 20 biedri (Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles) un 3 asociētie biedri.

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem Latvijā ir pieejami banku aizdevumi, tā sarunā par lauksaimniecības nozares kreditēšanu Latvijā atzina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) vadītāji.

Citāda situācija ir biznesa uzsācējiem, jo katrā uzņēmuma attīstība stadijā ir cits atbilstošs finansējuma veids, un uzņēmuma darbības sākumposmā lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru uzņēmumiem, jālūkojas gan riska kapitāla, gan valsts atbalsta programmu, gan mezanīna aizdevumu virzienā, norāda banku speciālisti.

LKA Kreditēšanas komitejas apkopotie dati par kreditēšanu Latvijā liecina, ka 2015. gadā lauksaimniecībai izsniegti jauni kredīti 90,96 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā aizdevumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei veido 6% no Latvijas uzņēmumiem iesniegto banku aizdevumu apjoma (Latvijas IKP šī nozare veido divreiz mazāku apjomu ~3%).

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt.

«Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē klientu spēju aizņemties, tādejādi kavējot straujāku izaugsmi, īpaši privātpersonu segmentā,» komentē Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Viņa arī piebilst, ka lai arī lēnāk, pieaug vēlme aizņemties, un var prognozēt kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Piemēram, aizvien vairāk iedzīvotāju izskata iespēju iegādāties vai būvēt savu mājokli, ko pozitīvi ietekmē arī valsts atbalsta programmas, kas jau darbojas.

Kaut arī Latvijā ir izveidota laba biržas infrastruktūra un ir pieejami augsti kvalificētu brokeru un ieguldījumu fondu pakalpojumi, Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu ieguldījumi vērtspapīros proporcionāli ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES), liecina LKA Pensiju fondu apskata ekspertu pētījums.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2014. gadā tiešie ieguldījumi vērtspapīros (kotētās akcijās, obligācijās, fondos) veidoja zem 5% no Latvijas mājsaimniecību kopējiem finanšu aktīviem. Finanšu aktīvi šajā gadījumā ir nauda, noguldījumi, vērtspapīri, pensiju uzkrājumi, dzīvības polises, tie neiekļauj nekustamo īpašumu, privāto uzņēmumu daļas u.c. Tas ir 4. zemākais rādītājs ES. Situāciju daļēji “glābj” uzkrājumi pensiju 2. un 3. līmenī, kas arī pēc būtības ir ieguldījumi vērtspapīru tirgos, taču neapšaubāmi populārākais naudas turēšanas un uzkrāšanas veids Latvijā ir noguldījumi bankās – ar 75% no kopējiem finanšu aktīviem Latvijas mājsaimniecības ir 4. vietā Eiropā. Augstāks rādītājs ir tikai Kiprā, Bulgārijā un Grieķijā.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

#Latvijā pirmais visaptverošais mērījums par kreditēšanas attīstības tendencēm mijiedarbībā ar Latvijas ekonomisko situāciju.

Pēdējā gada laikā strauji augusi Latvijas uzņēmumu un privātpersonu spēja un vēlme aizņemties, kā arī banku vēlme kreditēt. To apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) izstrādātais kreditēšanas indekss, kas ir Latvijā pirmais visaptverošais mērījums par kreditēšanas attīstības tendencēm mijiedarbībā ar Latvijas ekonomisko situāciju.

LKA indeksā, kas aptver un analizē 16 dažādus indikatorus,integrētas būtiskākās ar kreditēšanas procesu un apjomu saistītās dimensijas jeb svarīgākie rādītāji kreditēšanas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībai –banku vēlme un spēja aizdot, kā arī aizņēmēju vēlme un spēja aizņemties. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem indeksa rezultāti 2017. gadā parāda stabilu attīstību, īpaši iezīmējot izaugsmi banku vēlmē kreditēt (+13 procentpunkti), bet ievērojams pieaugums novērojams arī kredītņēmēju spējā (+7) un vēlmē aizņemties (+8). Neliels kritums gan vērojams (-5) banku spējā kreditēt, kas ir saistāms ar strukturālām izmaiņām sektorā.

Salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, Latvijas uzņēmumu kreditēšana bankās palielinājusies par 21%, taču kapitāla piesaistē kustība varētu būt vēl pamanāmāka, ja uzņēmumi izvēlētos meklēt savam biznesam piemērotāko finansējumu, norāda Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Naudas piesaistē no neauglīgi iztērēta laika ir iespējams izvairīties, ja finansējumu meklē atbilstoši uzņēmuma attīstības pakāpei. Piemēram, zaļo gaismu klasiskajam komercbanku kredītam var gaidīt sevi pierādījuši uzņēmumi, kamēr tikko dibinātajiem piemērotāks būs riska kapitāls vai valsts atbalsta instrumenti.

«Spēcīgas tautsaimniecības attīstībā būtiska ir uzņēmumu prasme atrast piemērotāko kapitālu, tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir pēdējais laiks sākt finansējumu piesaistīt gudrāk – atbilstoši sava biznesa attīstībai. Lai arī bankas kā viens no finansējuma piesaistes avotiem vēlas uzņēmējdarbības kreditēšanu palielināt, aizdevums bankā nav risinājums visām situācijām – kredītam ir noteiktas prasības, līdz kurām jāizaug. Tajā pašā laikā vajadzētu apzināt un izvērtēt arī citas finansējuma saņemšanas iespējas,» norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

No pirmdienas, 9. janvāra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētajas pienākumus sāk pildīt Sanda Liepiņa, ko šajā amatā 2016. gada 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta profesionālā slēgtā atlases konkursā. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būs aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem, tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju darboties Komercbanku asociācijā, atzīst S. Liepiņa.

Turpinot pastāvīgu banku darbinieku zināšanu papildināšanu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem, 62 banku darbinieki ir beiguši mācību ciklu un saņēmuši sertifikātu Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un Baltic Compliance kopīgi organizētos kursos, informē LKA.

Savukārt LKA praktiskajā seminārā zināšanas par naudas atmazgāšanas novēršanas teorijas un prakses jautājumiem ir papildinājuši 35 banku nozares pārstāvji.

Kopumā LKA mācību kursos par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu organizē jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2005. gada decembra, un jau 1035 Latvijas banku darbinieki ir ieguvuši sertifikātus par zināšanu un prasmju paaugstināšanu vairākos līmeņos.

Cīņa ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts iestāžu un finanšu institūciju darbā, tādēļ Latvijas bankas velta arvien vairāk resursu šim jautājumam. Regulatorā vide finanšu nozares dalībniekiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē attiecībā uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu kļūst arvien stigrāka, sagaidāmā prasību izpildes latiņa nemitīgi paaugstinās. Latvijas bankas apzinās šos riskus, un pieliek arvien lielākas pūles, lai tos vadītu un mazinātu.

Saeima galīgajam lasījumam virzījusi nepārdomātus grozījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka bankām un citiem likuma subjektiem būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par katru ceturto Latvijas iedzīvotāju – regulāri jāpārbauda to ienākumu un darījumu legalitāte, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses.

Vēloties kontrolēt amatpersonas, pārbaudēm var tikt pakļauts arī liels skaits iedzīvotāju ar vidējiem vai pat zemiem ienākumiem.

Likuma grozījumi šodien, 20. janvārī tiek izskatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uz trešo lasījumu.

Likuma grozījumi paredz, ka līdzīgas padziļinātas pārbaudes kā par politiski nozīmīgām personām (deputāti, valsts vadītājs, ministri u.c.) tiks attiecinātas arī uz plašu radinieku loku (5 paaudzēs) un plaši interpretējamu personu loku, kurām ir citas ciešas attiecības ar amatpersonām, piemēram, draugi, cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju vai darba kolēģi, partijas vai citu interešu kluba biedri Jaunās prasības tiks attiecinātas ne tikai uz politiski nozīmīgām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet arī uz tām, kuras ir atstājušas amatu, tādējādi arī radinieku vai saistīto personu loks tiks paplašināts. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses liecina, ka padziļinātām pārbaudēm var tikt pakļauti pat uz katru ceturto jeb pus miljonu Latvijas iedzīvotāju.