Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā lūgts sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka minētais uzņēmums izmantoja speciālu programmatūru, ar ko iespējams veikt nelikumīgu iejaukšanos kases sistēmu darbībā, un samazināja tajā reģistrētos ieņēmumus, kā arī mantkārīgā nolūkā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu un slēpšanu.

Valsts budžetam nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nodarīti zaudējumi 957 799,96 eiro apmērā.

Gan Bei šī gada vasarā sāka atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un patlaban valsts budžetā jau iemaksāti aptuveni 200 000 eiro.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret septiņām ar Gan Bei saistītām personām, no kurām piecas ir uzņēmuma darbinieki - grāmatveži, IT speciālisti un inkasatori, viena persona ir finanšu direktors un viena - valdes loceklis. Savukārt divas personas ir saistītas ar kases aparātu apkalpošanas uzņēmumu, kas Gan Bei piegādāja nelegālo programmatūru, - šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kā arī viņa radinieks, kurš nodrošinājis kases aparātu apkalpošanu. Par konkrētām personām Čerņeckis atteicās runāt.

Tā kā restorānos Gan Bei joprojām tiek turpinātas krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) patlaban jau izskata iespēju slēgt vai nu kādu šī uzņēmuma struktūrvienību, vai apturēt visu uzņēmuma darbību, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pagājušā gada nogalē tika atklāts un plaši atspoguļots Gan Bei gadījums, citi uzņēmumi joprojām turpina veikt krāpnieciskas darbības. Šogad janvārī ir veiktas deviņas pārbaudes dažādos uzņēmumos, un visās šajās pārbaudēs ir atklāti pārkāpumi.

«Tie ir populāri un zināmi Vecrīgas restorāni, viesnīcas, biljarda klubi un citas izklaides vietas. Ņemot vērā izskanējušo Gan Bei gadījumu, šie uzņēmumi sākuši rūpīgāk slēpt savus pārkāpumus, nomainījuši kases aparātus, aizbildinās ar kases lentu pazušanu vai sadegšanu, izdomā citas leģendas, taču turpina iejaukšanos kases aparātu darbībā,» sacīja Čerņeckis.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Krāpnieciskās darbībās ar kases aparātiem pieķertais restorānu tīkls Gan Bei netika slēgts, lai saglabātu darbavietas, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone.

(Pievienota 7.rindkopa.)

Pēc konstatētajiem pārkāpumiem analizēta situācija un apsvērta iespēja uzņēmuma darbību apturēt. Tomēr ņemot vērā lielo nodarbināto skaitu, proti, uzņēmumā strādā aptuveni 700 darbinieku, kā arī to, ka tas izraisītu ķēdes reakciju un ietekmētu Gan Bei produkcijas piegādātājus, nolemts šādu soli nespert un turpināt uzņēmuma darbības rūpīgu uzraudzību. Šāds lēmums pieņemts arī konsultējoties ar finanšu ministru.

Kā atzina Pētersone, ja tas būtu uzņēmums ar 10 darbiniekiem, tas, visticamāk, tiktu slēgts.

VID vadītāja uzsvēra, ka šādās situācijas ir jāizvērtē daudzi kritēriji. Gan Bei gadījumā kriminālprocess bijis labākais risinājums, jo atbildība tiks prasīta no tiem, kas ir organizējuši krāpšanos, nevis no visiem darbiniekiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) nosūtījusi prokuratūrai tā dēvēto restorānu tīkla Gan Bei lietu, lūdzot sākt kriminālvajāšanu.

Restorānu tīkla Gan Bei pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa aģentūru LETA informēja, ka līdz šim uzņēmums nav saņēmis informāciju par lietas nodošanu prokuratūrai un kriminālvajāšanas sākšanu. Līdz ar to uzņēmumā nav informācijas par to, pret kurām no aizdomās turētajām personām tiks sākta kriminālvajāšana.

«Šobrīd varam teikt, ka turpinām sadarboties ar izmeklēšanu, bet plašākus komentārus par procesa virzību normatīvo aktu robežās, iespējams, drīkst sniegt procesa virzītājs,» norāda Ozoliņa.

Kā aģentūru LETA informēja VID, rīt notiks preses brīfings par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu. Saskaņā ar VID sniegto informāciju preses brīfingā VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis sniegs informāciju par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtītu kriminālprocesu par kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma, kas sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra līdz 15.janvārim plāno pieņemt lēmumu par to, vai ir pamats personu saukšanai pie kriminālatbildības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā, apliecināja prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, likums dod iespējas prokuroram pieņemt arī citu lēmumu. Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, var atcelt izmeklētāja lēmumu un atdot krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrētu personu un nosūtīt krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgā noskaidrošanai. Tāpat prokurors var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja, piemēram, tiek konstatēts, ka izdarītajā nodarījumā nav nozieguma sastāva.

Finanšu policijas pārvalde (FPP) pagājušā gada nogalē lūgusi sākt kriminālvajāšanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, izvērtējot kriminālprocesa materiālus tā dēvētajā, Gan Bei krimināllietā, ir pieņēmis lēmumu par deviņu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, informē Latvijas Republikas prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības minētās deviņas personas, darbojoties organizētā personu grupā divu uzņēmumu interesēs, par taksācijas periodu no 2014. gada janvāra līdz jūnijam prettiesiski slēpa ar nodokļiem apliekamo objektu – uzņēmumu struktūrvienībās (restorānos un kafejnīcās) gūtos ieņēmumus. Tādējādi organizētā personu grupa izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, nodarot Latvijas valsts budžetam zaudējumus kopsummā 957,8 tūkstošu eiro apmērā.

Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai tika izmantotas speciāli radītas datorprogrammas, ar kuru palīdzību iespējams izmainīt kases aparātos un kases sistēmās reģistrēto darījumu kopsummas - iespējams, prettiesiski samazināt dienas ieņēmumus naudas izteiksmē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apstiprināja vienošanos par prasītajiem sodiem tā dēvētajā Gan Bei krimināllietā.

Gan Bei saimnieka Lage Ko līdzīpašniekam Oļegam Arupam tiesa piesprieda vislielāko sodu - četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas ir 37 000 eiro. Uzņēmuma finanšu direktorei un Saeimas deputāta Sergeja Potapkina (S) sievai Gaļinai Karmačai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas, kā arī naudas sodu līdz 33 300 eiro.

Ilonai Višņevskai, Bairmai Dombaevai, Jeļenai Nevickai un Irinai Gusevai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem un naudas sodu līdz 7400 eiro.

Investējot gandrīz vienu miljonu eiro, Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā tiks atvērts "Gan Bei" restorāns, aģentūrai LETA atklāja "Gan Bei" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Lage Group" un SIA "Lage ltd" operatīvā vadītāja Viktorija Pavlova.

Plānots, ka restorāns darbu sāks nākamā gada janvārī.

Pavlova norādīja, ka restorānu pārvaldīs franšīzes partneris, un tas atradīsies tirdzniecības centrā "Circle Mall JVC".

"Dubajā izvēlētais tirdzniecības centrs ir, mūsuprāt, labs atspēriena punkts tālākai franšīzes "Gan Bei" attīstībai šajā reģionā," norāda Pavlova.

Šis nav pirmais "Gan Bei" franšīzes restorāns ārpus Latvijas, jo kompānija jau 17 gadus strādā arī Lietuvas tirgū, kur patlaban ir seši "Gan Bei" restorāni. Tāpat pirms dieviem gadiem "Lage Ko" sākusi franšīzes sadarbību ar Polijas uzņēmējiem, kur decembrī durvis vēris jau otrais "Gan Bei".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Lage Group" pērn strādāja ar 10,562 miljonu eiro apgrozījumu un 223 435 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Lage Group" pieder Oļegam Arupam (33,36%), Natālijai Pavlovai (33,32%) un Irēnai Līcei (33,32%).

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Deviņi tā dēvētajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā apsūdzētie atzinuši vainu un ar prokuratūru vienojušies par sodu. Galavārds par sodu vēl būs jāsaka tiesai.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka prokurors noslēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un sodu ar deviņām fiziskajām personām apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, ar ko Latvijas valsts budžetam nodarīts mantiskais zaudējums kopsummā 957 799 eiro apmērā.

Turklāt prokurors noslēdzis vienošanos procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs izvairīšanās no nodokļu nomaksas bija izdarīta.

Vienošanās noslēgšanas brīdī valsts budžetam nodarītais mantiskais zaudējums ir pilnībā atlīdzināts.

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone vienā dienā pamanījusies izcelties ar diviem savstarpēji pretnostatāmiem apgalvojumiem. LNT rīta raidījumā 900 sekundes Pētersones kundze palepojusies, ka VID esot apturējis vairāk nekā 700 nelielu un vidēju autoservisu darbību. Gandrīz 700 autoservisiem VID uzrēķinājis administratīvos sodus, ap 200 konstatējis, ka neesot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas – īsi un konkrēti, autoservisu rindas krietni paretinātas un VID nostrādājis kā savdabīgs klientu plūsmas vārstulis un virziena norādītājs. Pēc VID «autoservisu reida» gan esot tapuši vairāk nekā 500 jauni autoservisi, ziņo LETA, līdz ar to aina nav gluži tik drūma, ka aptuveni divarpus tūkstoši no aizvērto autoservisu darbiniekiem tagad būtu bezdarbnieki, taču jebkurā gadījumā VID vadītājas minētā statistika ir gana daiļrunīga.

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Restorānu Gan Bei vadība Valsts ieņēmumu dienestam (VID) solījusi turpmāk godprātīgi maksāt nodokļus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka nedēļas sākumā tikusies ar Gan Bei vadību. «Piedalījās arī viņu advokāti, mēs pārrunājām esošo situāciju, vismaz sarunas laikā likās, ka uzņēmuma vadība ir sapratusi un ieinteresēta turpināt darbu, viņi ir nomainījuši kases sistēmas,» teica Pētersone, uzverot, ka tas ir pozitīvi, jo tiks saglabātas apmēram 700 darba vietas.

Pētersone arī norādīja, ka Gan Bei brīdināts par to, ka VID rūpīgi sekos līdzi restorānu tālākajai darbībai. «Mēs labi zinām, ka daudzi uzņēmumi sākumā, kad VID seko līdzi, labojas, bet pēc kāda laika atgriežas vecajās sliedēs. Šis nebūs tas gadījumus, ja uzņēmums turpinās iesākto - palielinās algas un godīgi maksās nodokļus, tad viennozīmīgi mēs neesam ieinteresēti slēgt strādājošu uzņēmumu ar tik daudz darba vietām. (..) Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda robeža līdz kurai VID dod iespēju komersantam laboties un vēl mēģina rast kompromisu, ja nē - tad ir drastiskās iespējas, kriminālprocesi un uzņēmuma slēgšana,» piebilda VID vadītāja.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatētajiem pārkāpumiem pērn decembrī Gan Bei restorānos ir uzstādīti citi kases aparāti, tomēr daļā no Gan Bei restorāniem pirmčeki joprojām tiek rakstīti ar roku, aģentūrai LETA apstiprināja Gan Bei restorānu pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa.

Viņa skaidroja, ka tas ir tāpēc, ka tehnisku iemeslu dēļ daļā no uzņēmuma struktūrvienībām nav iespējams izdrukāt šos pirmčekus no kases aparāta. Taču gala čeki, kas klientiem tiek izsniegti pēc norēķināšanās, tiek izdrukāti no kases aparātiem.

Uzņēmums patlaban strādā, lai tuvākajā laikā visās uzņēmuma struktūrvienībās arī pirmčeki tiktu izdrukāti no kases aparāta, teica Ozoliņa.

Tiesa, cik tieši lielā daļā restorānu patlaban pirmčekus nav iespējams izdrukāt un kad tieši visās struktūrvienībās būs nodrošināta pirmčeku izdrukāšana no kases aparāta, Ozoliņa nevar pateikt.

Lage Ko pārstāve atzīmē, ka visas uzņēmuma struktūrvienības patlaban ir aprīkotas ar rezerves kases aparātiem un sistēmām, ko ir pārbaudījis un par atbilstošām noteikumiem atzinis VID.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti par komisijas priekšsēdētāju trešdien, 24.februārī, ievēlēja deputāti Laimdotu Straujumu, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns komisijas vadītājs bija jāievēl, jo līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Kučinskis nolicis 12.Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr pildīs Ministru prezidenta amata pienākumus.

Ilgtspējīgas attīstības komisijā darbu turpinās komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava un komisijas sekretārs Ints Dālderis, kā arī deputāti Andris Buiķis, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Ainārs Mežulis, Sergejs Potapkins, Edgars Putra, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Silvija Šimfa, Juris Šulcs, Jānis Trupovnieks, Jānis Tutins, Ilze Viņķele, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.

Ilgtspējīgas attīstības komisija izveidota saskaņā ar 2014.gada oktobrī veiktajiem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Komisija pārrauga Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ieviešanu, kā arī uzrauga šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Komisijas kompetencē ir arī sniegt atzinumus un priekšlikumus, līdzdarboties citu stratēģisku un starpnozaru plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī konceptuālu jautājumu risināšanā.

Drošības un finansiālu apsvērumu dēļ no 24.marta "Lage" grupas restorāni "Gan Bei", "D'Arte", "Thali" apkalpos tikai tiešsaistes pasūtījumus un attālinātās piegādes, informē uzņēmumā.

Darbu ierastajā režīmā turpinās "Lage Gastronomija" veikali, informē "Lage" līdzīpašniece Natālija Pavlova.

"Mēs patiešām redzam, ka ļoti daudz cilvēku strādā no mājām, ir pašizolācijā vai karantīnā, tādēļ ir strauji pieaudzis tiešsaistes pasūtījumu skaits, tāpēc esam attīstījuši ne vien "Gan Bei", bet arī "Lage Gastronomija" klientu apkalpošanu tiešsaistē. Tajā pat laikā restorānos ir daudz grūtāk ievērot vēlamos sociālās distancēšanās pasākumus, tādēļ pieņēmām lēmumu restorānus slēgt uz ārkārtējās situācijas laiku, tas ļaus mums pasargāt gan darbiniekus, gan klientus, " skaidro Pavlova.

LASI ARĪ: Lido aptur darbību

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Restorānu tīkla Gan Bei lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai plānots nodot līdz šā gada beigām, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.

Patlaban valstij nodarīto zaudējumu noteikšanas darbi lielā mērā ir pabeigti. «Ja nenotiks kaut kas ārkārtējs, lieta tuvākajā laikā, līdz gada beigām tiks nodota kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā,» sacīja Čerņeckis.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone piebilda, ka, neskatoties uz to, ka kopumā situācija Gan Bei tīklā ir uzlabojusies, VID tomēr turpina veikt monitoringu, jo ik pa laikam kāds iedzīvotājs informē VID par aizdomām saistībā ar iespējamām nelikumībām.

Pētersone norāda, ka tuvākajā laikā VID varētu sniegt informāciju arī par citām lietām, kas saistītas ar šogad veikto pārbaužu laikā atklātām nelikumīgām darbībām ar kases aparātiem.

Ar restorānu tīkla Gan Bei īpašniekiem saistītā organizētā noziedzīgā grupa katru mēnesi no uzņēmuma kases aparātiem izzagusi aptuveni 700 000 līdz 800 000 eiro skaidras naudas jeb 50% no mēneša apgrozījuma. Finanšu policija vakar aizturējusi septiņus šīs grupas dalībniekus, tostarp Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, kura bijusi viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis šodien preses konferencē ne apstiprināja, ne noliedza, ka kratīšanas un aizturēšanas būtu veiktas restorānu Gan Bei īpašnieka Lage Ko birojā un restorānos, taču apstiprināja, ka starp vakar aizturētajiem un apcietinātajiem ir arī Saeimas deputāta Potapkina sieva Gaļina Karmača, kura ir Lage Ko līdzīpašniece.

VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informēja, ka kopumā 9.decembrī un 10.decembrī veiktas 30 kratīšanas. Kopumā ir aizturēti septiņi cilvēki, no kuriem pieci cilvēki ir organizētā noziedzīgā grupējuma kodols. Podiņš apstiprināja, ka Potapkina sieva bija viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām. Patlaban no aizturētajām personām apcietinājumā atrodas divas personas. Šodien notiek tiesas sēde, kurā tiek lemts par drošības līdzekli trešajai personai, kurai VID arī rosinājis piemērot apcietinājumu.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Krāpšanās ar kases aparātu sistēmām, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir salīdzinoši izplatīta prakse Latvijas uzņēmumos, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.

Komentējot atklāto krāpšanos restorānu tīklā Gan bei, apejot kases sistēmas, viņaprāt, tas nav izņēmuma gadījums. «Es baidos, ka diez vai tas ir izņēmuma gadījums. Kāpēc? Aptuveni 25% vidēji ir aplokšņu algas vienam uzņēmumam, tas nozīmē, ka kaut kur tā nauda ir jādabū. Viena daļa nāk kaut kādos nelegālos ceļos, taču viena daļa iet caur šiem kases aparātiem. Ne velti kontrolējošās institūcijas ir inicējušas šo jauno kases aparātu ieviešanu Latvijā, lai šādas shēmas apietu,» stāstīja Sauka.

Viņaprāt, šādas shēmas ir salīdzinoši izplatītas. «Tas mani neizbrīna, tas kas mani izbrīna ir, ka kaut kas tāds ir pieķerts. Šādus gadījumus pieķert ir ārkārtīgi grūti un ir jāuzteic Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs,» atzina eksperts.

Restorānu tīkla Gan bei krāpšanas lietā aizdomās turamie atzīst iejaukšanos kases aparātu darbībā, bet nepiekrīt izmeklētājiem jautājumā par no kases izņemtajām summām un laika periodu, kurā ir notikusi manipulācija ar kases aparātu datiem, pirmdienas rītā telekanālā LNT pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers pastāstīja, ka kopumā lietā ir deviņas aizdomās turamās personas, no kurām apcietinājumā pašlaik palikusi tikai viena. Pēc Ģenerālprokurora vārdiem, neviena no šīm personām nenoliedz, ka ir notikusi iejaukšanās kases aparātu darbībā, sekojoši var uzskatīt, ka aizdomās turamie sadarbojas ar izmeklētājiem. Tomēr ir strīds par laika periodu un summām, jo izmeklētāji uzskata, ka ilgstošā laika periodā no vairāku ēstuvju kasēm ik mēnesi izņemti 700 000 līdz 800 000 eiro.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka līdz tiesai šī lieta tomēr varētu nonākt ļoti ilgā laikā - tas varētu prasīt pat divus gadus. Kā skaidroja Kalnmeiers, potenciālais termiņš ir tik garš, jo, lai arī ēnu ekonomikas apkarošana valstī ir noteikta par prioritāti, tomēr praksē finanšu un ekonomikas noziegumu atklāšanai valsts atbalsts esot vāji jūtams. Attiecīgo noziegumu izmeklēšanas iestādēm ļoti trūkstot darbinieku, īpaši tādu, kas orientētos informācijas tehnoloģijās.