Liepājas pašvaldības apbalvojumu konsultatīvā padome Gada liepājnieka titulam nolēmusi virzīt a/s Liepājas metalurgs galveno inženieri Egilu Kupši ar elektrotēraudkausēšanas ceha rekonstrukcijas komandu.

Lēmums pieņemts par spīti negatīvās informācijas plūsmai, kas pēdējā pusgada laikā izskanējusi saistībā ar a/s Liepājas metalurgs, uzsverot rekonstrukcijā ieguldīto darbu un smagos apstākļus, kādos nācās strādāt a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Kopumā Gada un Goda liepājnieka titulam šogad saņemti 289 pieteikumi - 20 Goda liepājnieka titulam un 57 - Gada liepājnieka titulam. Apbalvojumu konsultatīvā padome izvērtēja liepājnieku ieteikumus, izraugoties Gada liepājnieku TOP 15 un Goda liepājnieka titula ieguvēju. No 26. februāra vienu nedēļu visiem būs iespēja ar savu balsojumu internetā noteikt populārāko no 15 Gada liepājniekiem. Goda liepājnieka titulam izvirzīts ilggadējais Liepājas tenisa sporta skolas treneris Edgars Ernestsons, savukārt gada liepājnieku TOP 15 dominē pilsētas sportisti un radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji. Visi 15 Gada liepājnieki un Goda liepājnieks tiks sveikti 18. martā, Liepājas 388. dzimšanas dienas svētkos, īpaši sveicot populārākā Gada liepājnieka titula ieguvēju. Goda liepājnieka titulu piešķir vienu reizi, Gada liepājnieka titulu vienam cilvēkam var piešķirt arī vairākkārt.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

LDDK veiktais iepirkums par darba aizsardzības jautājumiem projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” izraisījis pārmetumus no iepirkumā neuzvarējušiem pretendentiem, kas atspoguļots 05.12.2008. masu medijos. LDDK pauž cerību, ka atbildīgi mediji apzinās iepirkumu procedūrā iesaistīto pušu viedokļu atšķirības un spēs atšķirt juridiski korekti veiktus iepirkumus no nekorektiem.

„Vēlos paust cerību, ka SIA Livland savu taisnību meklēs tiesiskā ceļā un neizdarīs divdomīgu spiedienu uz LDDK darbiniekiem un biedriem, kā arī sadarbības partneriem, lai pārskatītu iepirkuma rezultātu. Pēc nesekmīga skandāla falsificēšanas masu medijos ceru, ka līdz šim izmēģinātās draudu metodes no šī uzņēmuma puses ir beigušās un šo jautājumu izdosies atrisināt normālā civilizētā veidā. LDDK neredz iespēju slēgt sadarbības līgumu ar uzņēmumu, kas sniedz nepatiesu informāciju par savu darbību, radot risku, ka uzņēmumi varētu saņemt apšaubāmas kvalitātes pakalpojumus darba vietu risku samazināšanai. Šī brīža kritiskajos ekonomiskajos apstākļos, kad uzņēmumi spiesti apturēt darbību un pārskatīt darba organizāciju - darbinieku skaits uzņēmumos samazinās un negadījumu risks uzņēmumos var pieaugt. LDDK radusi atbildīgo institūciju izpratni un ES fondu atbalstu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un sniegtu praktisku atbalstu darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskā piemērošanā. LDDK nevēlas atrasties situācijā, kad ES konstatē pārkāpumus par, piemēram, risku vērtēšanu pa telefonu un pieprasa atgriezt nepamatotos izdevumus.” uzsver LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Otrdien valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu».

Grozījumi ir nepieciešami, lai uzlabotu esošās maksātnespējas procesa administratora amata pretendenta izvēles un ieteikšanas sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošinātu nejaušu administratora amata pretendentu izvēli un ieteikšanu.

Noteikumu projekts paredz izveidot vienu administratora amata pretendentu sarakstu, lai tajā iekļautie administratora amata pretendenti ar datorprogrammas palīdzību pēc nejaušības principa tiktu sarindoti nejaušā secībā.

«Viena administratora pretendentu saraksta izveidošana novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam,» vienotu administratoru sarakstu komentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

No 2.decembra ar Liepājas un Kurzemes pieteikumu titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 būs iespēja iepazīties mājaslapā www.liepaja2014.lv.

liepaja2014.lv ir Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes izveidodota mājaslapa. liepaja2014.lv galvenais mērķis ir sniegt informāciju par Liepājas pieteikumu titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Jaunā mājaslapa ļauj arī aktīvi līdzdarboties EKG projekta turpmākajā attīstība, izsakot savu atbalstu, kritiku un ieteikumus. liepaja2014.lv piedāvās noklausīties arī īpašu skaņdarbu Liepāja 2014 un lejupielādēt Liepāja 2014 oficiālo simboliku vektorfailos.

Mājaslapai pakāpeniski attīstoties, paredzēts, ka tā nodrošinās arī informāciju par pašvaldības kultūrpolitiku, kultūras iestādēm, kultūras projektiem un aktuālajiem kultūras notikumiem.

liepaja2014.lv 2009. gadā piedāvās arī jaunumu nosūtīšanu uz e-pastu un liepaja 2014 blogu. Pagaidām informācija mājaslapā publicēta latviešu valodā, bet turpmāk būs pieejama arī angļu valodā.

Uzņēmēji apšauba Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) godprātību tai piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma izlietojumā.

Interešu konflikta nav

Vienā no projekta iepirkumiem, kas noslēdzās novembra beigās, līgumus par «informācijas sniegšanu darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu» nolemts slēgt ar piecām personām, starp tām arī LDDK ģenerāldirektores vietnieci Lieni Vancāni. Viņa piecu gadu laikā par konsultāciju sniegšanu saņems 138.9 tūkst. Ls. Pārējo iepirkumā uzvarējušo personu piedāvātā līgumcena bija 58 - 69 tūkst. Ls, un visu piecu līgumu kopējā summa ir 389 tūkst. Ls. L.Vancāne Db sacīja, ka šajā situācijā interešu konfliktu nesaskata, jo pati iepirkuma komisijā nepiedalījās, bet ar konsultāciju sniegšanu viņa nodarbojusies jau ilgāku laiku.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Šodien Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikums, kurš ietver gan prasības pretendentiem, gan izvērtēšanas kritērijus, gan lēmuma pieņemšanas kārtību. Rīgas brīvostas valde lēma, ka atklāts konkurss pārvaldnieka amatam tiks izsludināts šā gada 21. aprīlī un pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, konkurss tiks organizēts trīs kārtās – pirmajā kārtā vērtējot pretendenta atbilstību vispārīgajiem kritērijiem, otrajā – pretendenta specifiskās, ar nozari saistītās zināšanas un kompetences, savukārt trešajā atlases kārtā notiks pretendentu klātienes intervijas. Pretendentu izvērtēšanu veiks Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija, atbilstošākos kandidātus virzot uz Rīgas brīvostas valdi tālāka lēmuma pieņemšanai.

Nolikums paredz, ka pretendentam nepieciešama augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā izglītība vadībzinātnēs, finansēs, ekonomikā vai inženierzinātnē, savukārt izglītība, kas saistīta ar transporta nozari (ostu pārvaldība, transports un loģistika) vai jūrniecību (navigācija, kuģu vadība) tiks uzskatīta par priekšrocību. Tāpat nepieciešama vismaz 5 gadu profesionālā pieredze vadošos amatos liela mēroga kapitālsabiedrībās vai publiskā sektora iestādēs vai organizācijās. Pretendentam tiek noteiktas arī augstas prasības valodu zināšanām – gan valsts valodas augstākajā līmenī, gan vismaz angļu un krievu valodas prasmes.

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības komisijā paralēli tiek virzīti divi Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekti, kur viens paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru, bet otrs vairāk pievēršas zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanai.

Abi grozījumu projekti ir saistīti un, visticamāk, jau šoruden piedzīvos trešo lasījumu Saeimā.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"Esmu piedalījies vairākās darba grupas sēdēs, kurās klāt bija sociālie partneri un būvnieki, un līdz šim ir bijusi sapratne par grozījumu nepieciešamību. Vēl pavasarī pārspriedām nepieciešamos grozījumus, tomēr pēc šīm sarunām parādījās LDDK un LTRK memorands par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu. Grozījumi tiek gatavoti Saeimas otrajam lasījumam, tādēļ paredzu, ka debates vēl būs un atsevišķās sadaļās komplicētas. Patlaban nav iespējams vērtēt grozījumu kvalitāti, jo tie ir tapšanas procesā un sarunas vēl priekšā," Dienas Biznesam atklāja likumprojekta referents Saeimā, deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Sandis Riekstiņš.

Jāteic, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi top uz Būvnieku karteļa atklāšanas fona, kas netieši ietekmē kopējo gaisotni, kā arī adekvātu nozares dalību procesā. Tajā pašā laikā būvniecības nozare nav vienīgā, ko likums regulē.

Grozījumu jēga

Izmaiņas likumā pirmajā Saeimas lasījumā jau akceptētas šā gada sākumā, un, runājot par pretendentu atlasi iepirkumā, teikts, ka tās nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņa spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Proti, šajā sadaļā pasūtītāja iespējas izvēlēties pretendentu konkursā būtu visnotaļ plašas, jo runa pēc būtības ir par reputāciju, lai arī tieši šis vārds netiek izmantots. Tātad, no vienas puses, ir cēli mērķi nepieļaut konkurences kropļojumus, reģistrēt profesionālos pārkāpumus, skatīties uz nodokļu nomaksas disciplīnu, bet, no otras, – samērā brīvas rokas pasūtītājam, jo, kā zināms, kļūdas ir daudziem, bet iepirkums ar vienu pretendentu nav uzskatāms par derīgu.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija 21. maijā, nolēma uz trešo kārtu virzīt četrus pretendentus, informē Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.

Šī atklātā konkursa iepriekšējā kārtā pretendenti bija tikušies ar konkursa komisiju un pamatojuši savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentējuši vīziju par VID darbību nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

VID ģenerāldirektora amata konkursa trešajā kārtā komisija pievērsīs uzmanību pretendentu vadības kompetencēm, stratēģiskajam redzējumam, spējām un pieredzei komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā konkursa kārtā komisija pārbaudīs arī pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācijā uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Pretendentu izvērtēšana trešajā kārtā norisināsies 10 darba dienu laikā, vienlaikus par pretendentiem tiks pārbaudīta informācija, kas jau nosūtīta Drošības policijai. Noslēdzoties, konkursa trešajai kārtai, tā komisija noteiks visatbilstošāko pretendentu VID ģenerāldirektora amatam. Šo pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz 5 gadiem.

Dienas Biznesa interese par vilcienu nomas konkursu ļauj uzskatīt to par pretendentu iepirkumā. Ar tādu absurdu situāciju ir saskāries laikraksts.

Ar jaunu elektrovilcienu ilgtermiņa (15 gadi) nomas iepirkumā iekļauto punktu saistībā ar konfidencialitāti VAS Pasažieru vilciens (PV) pamatīgi samulsinājis dažus potenciālos pretendentus. Konkursa nolikuma punkts 1.20. paredz: «Pasūtītāja sniegtā informācija (piemēram, konkursa nolikuma skaidrojumi, tehnisko specifikāciju skaidrojumi, pasūtītāja papildus sniegtā informācija pēc piegādātāju pieprasījuma) jāuzskata par konfidenciālu.» Ja pretendents pārkāpj konfidencialitātes pienākumu, PV to var izslēgt no turpmākās dalības konkursā. Uz minētā punkta divdomīgumu norāda arī DB aptaujāto juristu atzinumi un atsevišķu potenciālo pretendentu atteikšanās sniegt komentārus par iepirkumu, kamēr nav pilnīgas skaidrības par to, ko šis konkursa nolikuma punkts īsti nozīmē.

Līdz 5. februārim Liepājas iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, iestādes un uzņēmumi aicināti ieteikt kandidātus Goda un Gada liepājnieka tituliem.

Šos goda nosaukumus katru gadu Liepājā piešķir par nopelniem pilsētas labā 2008. gadā - tie var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Tas var būt gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbība. Sagaidot Liepājas 384. dzimšanas dienu, 18. martā tiks sveikti tie liepājnieki, kuri 2008. gadā nesavtīgi strādājuši savas pilsētas un sabiedrības labā, ilgstoši ar saviem darbiem spodrinājuši Liepājas labo slavu. Kandidātu izvirzīšana Goda un Gada liepājnieka titulam notiks divās kārtās. Līdz 5. februārim iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, iestādes un uzņēmumi, kā arī attiecīgo sfēru atbildīgās pašvaldības institūcijas aicināti ieteikt savus pretendentus godpilnajam titulam, aizpildot anketas. 10. februārī, kad būs apkopoti visi iesniegtie priekšlikumi, apbalvojumu konsultatīvā padome lems par 2 - 4 kandidatūru atstāšanu katrā nominācijā. Pēc tam otrajā kārtā līdz marta sākumam ikviens varēs nobalsot par vienu nominantu katrā nozarē - gan ar anketu palīdzību, gan internetā. 2008. gadā balsošana internetā notika pirmo reizi, un tai bija vislielākā atsaucība – tika saņemts ap 2000 balsojumu.

30. decembrī Kauguru kultūras namā tiks godināts Jūrmalas Gada cilvēks 2008. Šī titula kandidātus izvirzījuši Jūrmalas deputāti, iedzīvotāju grupas, Jūrmalas domes konsultatīvās padomes, kā arī iestādes un organizācijas.

Titulam Jūrmalas Gada cilvēks 2008 tika izvirzītas personas ar sabiedriski nozīmīgu ieguldījumu Jūrmalas pilsētā kārtējā gadā.

"Jūrmalas gada cilvēku pirmo reizi godināja 2002. gadā, kad šo godu izpelnījās ilggadīgais Jūrmalas mūzikas vidusskolas direktors Andrejs Upmacis. Nākamajos gados par Jūrmalas gada cilvēku atzīti Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Kindzulis, māksliniece Maija Tabaka, sportiste Jeļena Prokopčuka, aktieris Eduards Pāvuls un rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidotājs un vadītājs Mihails Malkiels," skaidro domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Šogad titulam Jūrmalas Gada cilvēks nominēti 18 pretendenti- gan kultūras darbinieki, gan mūziķi, sportisti, uzņēmēji, gan arī daži deputāti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Ar publikāciju oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Valsts kanceleja piektdien izsludinājusi pieteikšanos uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatu.

Atklātajā konkursā pretendenti var pieteikties līdz 12.augustam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, pretendents nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī viņam jāatbilst normatīvajos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. FKTK padomes priekšsēdētāja amatam var pretendēt Latvijas pilsonis, kurš ieguvis vismaz maģistra vai tam pielīdzināmu grādu ekonomikas, finanšu vadības vai tiesību zinātņu jomā.

Tāpat tiek prasīta vismaz piecu gadu darbības pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā, kā arī finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu pieteikušies 19 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.

Pieteikumu iesniegšana noslēdzās trešdien. Konkurss notiks trīs kārtās. Ceturtdien konkursa komisija sāks vērtēt kandidātus pirmajā kārtā, kurā vētīs pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, ņemot vērā iesniegtos dokumentus.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti konkursa otrajai kārtai, klātienē tiksies ar konkursa komisiju, lai pamatotu savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentētu savu vīziju par VID nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

Savukārt konkursa trešajā kārtā uzmanība tiks veltīta vadības kompetencēm, vērtējot pretendentu stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā, pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā kārtā tiks analizētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācija uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Par līdzšinējo KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku aizklātā balsojumā nobalsoja 92 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Ministru kabinets (MK) slēgtajā valdības sēdes daļā nolēma virzīt uz Saeimu lēmumprojektu «Par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku». Tobrīd pats kandidāts žurnālistiem pēc sēdes norādīja, ka iebildumu ministriem nav bijis, tikai jautājumi par darba prioritātēm un vadības stilu.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 2011. gada 16. jūnija Saeimas lēmumu Normunds Vilnītis tika atbrīvots no KNAB priekšnieka amata. MK 2011. gada 17. augustā izsludināja atklātu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu, kā arī izveidoja KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju un apstiprināja konkursa nolikumu.

Ministru kabinets (MK) slēgtajā valdības sēdes daļā nolēma virzīt uz Saeimu lēmumprojektu «Par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku».

Valdība aicinās Saeimu izskatīt šo jautājumu jau šo ceturtdien. Pats kandidāts žurnālistiem pēc sēdes norādīja, ka iebildumu ministriem nav bijis, tikai jautājumi par darba prioritātēm un vadības stilu.

J. Streļčenoks patlaban ir KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks. Jāatgādina, ka saskaņā ar 2011. gada 16. jūnija Saeimas lēmumu Normunds Vilnītis tika atbrīvots no KNAB priekšnieka amata. MK 2011. gada 17. augustā izsludināja atklātu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu, kā arī izveidoja KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju un apstiprināja konkursa nolikumu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija otrdien, 8.maijā nolēma uz otro kārtu virzīt 11 no 19 pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam, informē VID pārstāve Santa Jirgensone.

Pirmajā kārtā komisija, ņemot vērā iesniegtos dokumentus, izvērtēja pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām.

VID ģenerāldirektora amata konkursa otrajā kārtā paredzēta pretendentu tikšanās ar konkursa komisiju klātienē. Sarunu laikā komisija uzklausīs katra pretendenta motivāciju ieņemt šo amatu un vīziju par VID darbību nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā. Konkursa otrā kārta tiks īstenota 10 darba dienu laikā, to uzsāks jau šonedēļ.

Pretendentus, kas tiks izvirzīti uz konkursa trešo kārtu, vērtēs, analizējot to vadības kompetences, stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā posmā tiks izvērtētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācijā uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

No trīs konkursa pretendentiem, kas sacentās otrajā kārtā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata pretendentu vērtēšanas komisija uz nākamo kārtu nolēmusi virzīt divus pretendentus.

Pavisam kopā konkursā pieteicās 18 amata pretendenti.

Atlases otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt LIAA direktora amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par LIAA prioritārajiem attīstības virzieniem, tostarp par to, vai ir nepieciešams atteikties no kādiem esošajiem attīstības virzieniem.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts ekonomikas ministram iecelšanai amatā.

Goda un Gada liepājnieka titulam šogad saņemti 110 ieteikumi par 67 cilvēkiem.

Pilsētas apbalvojumu konsultatīvā padome, piedaloties pilsētas sabiedrības pārstāvjiem no dažādām nozarēm, izvērtējusi liepājnieku ieteikumus un izvēlējusies 2 - 3 pretendentus katrā nominācijā, par galveno atlases kritēriju uzsverot viņu veikumu 2009. gadā, informē pašvaldība. Balvu ieguvējus noteiks balsošanas otrajā kārtā - no 17. februāra līdz 5. martam. Savukārt Goda liepājnieka titula piešķiršanu lemj Apbalvojumu konsultatīvā padome, nevirzot to tālākai balsošanai.

Goda liepājnieka titulu piešķir par sevišķiem nopelniem Liepājas labā - tie var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Tas var būt gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbība. Uzņēmējdarbībā uz Gada liepājnieka balvu kandidē SIA Baltik IT direktors Anatolijs Glasmans, Latvijas veļas ražotāju asociācijas LATVERA valdes priekšsēdētājs Jurijs Hodorovičs, a/s Liepājas Metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?