Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Šodien spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu», kas cita starpā nosaka, ka maksātnespējas administratoru rinda vairs netiek publicēta un nav redzama arī administratoriem.

Noteikumu anotācijā atzīts, ka līdzšinējā administratoru rindas sistēmā bija novērojami ievainojamības riski. Iepriekš publiski ir paustas aizdomas, ka līdzšinējā sistēmā it kā nejaušo maksātnespējas lietu sadali ir iespējams apiet, tāpēc sistēmā nolemts veikt uzlabojumus.

2017.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Maksātnespējas likumā, kas noteica, ka uz esošās elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas bāzes tiek izveidota elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS). Atšķirībā no līdzšinējās sistēmas, EMUS ir daudz plašāks darbības mērķis un funkcionalitāte. Attiecīgi no šodienas maksātnespējas administratoru rinda tiks integrēta EMUS.

Valsts amatpersonas statusa un ar to saistīto nosacījumu dēļ maksātnespējas administratoru rindas varētu pamest daļa zvērinātu advokātu, tostarp arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, pastāv bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, spiežot izdarīt izvēli tieši zvērinātiem advokātiem. Kopumā uz šo jautājumu vispirms pašiem sev ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori. Ja patiešām vairākums no zvērinātiem advokātiem neredzēs iespēju turpināt maksātnespējas administratora darbu, tas nozīmēs, ka mazāk kļūs administratoru. Uzņēmēju viedokļi par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem ir atšķirīgi – daļa uzskata, ka tā piešķiršana neko nemainīs, citi domā, ka tas palīdzēs ierobežot negodprātīgos šīs jomas darboņus, vēl citi – ka tas izretinās administratoru rindas, turklāt, izravējot profesionālo daļu, – zvērinātus advokātus.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Šodien Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikums, kurš ietver gan prasības pretendentiem, gan izvērtēšanas kritērijus, gan lēmuma pieņemšanas kārtību. Rīgas brīvostas valde lēma, ka atklāts konkurss pārvaldnieka amatam tiks izsludināts šā gada 21. aprīlī un pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, konkurss tiks organizēts trīs kārtās – pirmajā kārtā vērtējot pretendenta atbilstību vispārīgajiem kritērijiem, otrajā – pretendenta specifiskās, ar nozari saistītās zināšanas un kompetences, savukārt trešajā atlases kārtā notiks pretendentu klātienes intervijas. Pretendentu izvērtēšanu veiks Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija, atbilstošākos kandidātus virzot uz Rīgas brīvostas valdi tālāka lēmuma pieņemšanai.

Nolikums paredz, ka pretendentam nepieciešama augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā izglītība vadībzinātnēs, finansēs, ekonomikā vai inženierzinātnē, savukārt izglītība, kas saistīta ar transporta nozari (ostu pārvaldība, transports un loģistika) vai jūrniecību (navigācija, kuģu vadība) tiks uzskatīta par priekšrocību. Tāpat nepieciešama vismaz 5 gadu profesionālā pieredze vadošos amatos liela mēroga kapitālsabiedrībās vai publiskā sektora iestādēs vai organizācijās. Pretendentam tiek noteiktas arī augstas prasības valodu zināšanām – gan valsts valodas augstākajā līmenī, gan vismaz angļu un krievu valodas prasmes.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Novembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora un administratora palīga atlīdzība sasniegusi 664,9 tūkstošus latu, liecina bankas pārskats laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Iepriekšējā mēnesī atlīdzība bija 86,8 tūkstoši latu.

Kā informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, administratora atlīdzība nav fiksēta. Administratora atlīdzības apmērs katru mēnesi atšķiras, jo tas tiek aprēķināts no tā, cik daudz līdzekļu konkrētajā mēnesī administratoram ir izdevies atgūt. Novembrī administrators ir atguvis vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā mēnesī, realizējot vairākus bankas aktīvus, tai skaitā, daļu no bankas kredītu portfeļa, tādēļ arī viņa atlīdzība ir lielāka. Taču jāatzīmē, ka pastāv arī virkne izņēmumu, kad par līdzekļu atgūšanu atlīdzība nemaz netiek aprēķināta, uzsver O.Fīrmanis.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija 21. maijā, nolēma uz trešo kārtu virzīt četrus pretendentus, informē Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.

Šī atklātā konkursa iepriekšējā kārtā pretendenti bija tikušies ar konkursa komisiju un pamatojuši savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentējuši vīziju par VID darbību nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

VID ģenerāldirektora amata konkursa trešajā kārtā komisija pievērsīs uzmanību pretendentu vadības kompetencēm, stratēģiskajam redzējumam, spējām un pieredzei komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā konkursa kārtā komisija pārbaudīs arī pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācijā uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Pretendentu izvērtēšana trešajā kārtā norisināsies 10 darba dienu laikā, vienlaikus par pretendentiem tiks pārbaudīta informācija, kas jau nosūtīta Drošības policijai. Noslēdzoties, konkursa trešajai kārtai, tā komisija noteiks visatbilstošāko pretendentu VID ģenerāldirektora amatam. Šo pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz 5 gadiem.

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ar publikāciju oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Valsts kanceleja piektdien izsludinājusi pieteikšanos uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatu.

Atklātajā konkursā pretendenti var pieteikties līdz 12.augustam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, pretendents nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī viņam jāatbilst normatīvajos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. FKTK padomes priekšsēdētāja amatam var pretendēt Latvijas pilsonis, kurš ieguvis vismaz maģistra vai tam pielīdzināmu grādu ekonomikas, finanšu vadības vai tiesību zinātņu jomā.

Tāpat tiek prasīta vismaz piecu gadu darbības pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā, kā arī finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

No trīs konkursa pretendentiem, kas sacentās otrajā kārtā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata pretendentu vērtēšanas komisija uz nākamo kārtu nolēmusi virzīt divus pretendentus.

Pavisam kopā konkursā pieteicās 18 amata pretendenti.

Atlases otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt LIAA direktora amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par LIAA prioritārajiem attīstības virzieniem, tostarp par to, vai ir nepieciešams atteikties no kādiem esošajiem attīstības virzieniem.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts ekonomikas ministram iecelšanai amatā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.