Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Par to gandarīta eksperimentālā projekta "Piedzīvojums spoguļnamiņā" autore - radošās apvienības "Skudras metropole" vadītāja Gundega Skudriņa un dizaina risinājumu uzņēmuma "Don't Panic" dizainers Mārcis Ziemiņš, kurš plašāk pazīstams ar roku dezinfekcijas stenda "Spray Box" dizaina izstrādi.

Vēl ir iespējams pieteikties uz īpašu "Paulig" kafijas rituālu, kāds "Spoguļnamiņā" tiks organizēts katru dienu visas vasaras garumā.

Namiņš paredzēts tiem, kuri meklē dabas klātbūtni, ir gatavi jaunām sajūtām un pieredzei. Visiem, kuri vēlas gūt iedvesmu, prieku, izbaudīt ko nebijušu. Tiem, kuri nemeklē komfortu un ērtības, kuru tur nav, bet gan vēlas baudīt putnu dziesmas, upes čalošanu, meža burvību. Tiem, kuri vēlas relaksēties no ikdienas steigas, urbāniem pilsētu džungļiem un kņadas, un smelties mieru un labsajūtu dabas valdzinājumā.

Šajā gadā Dubaijā plānots atvērt tirdzniecības centru Cityland Mall, kuru ieskaus milzīgs botāniskais dārzs.

Tirdzniecības centrā būs vairāk nekā 350 veikali un kinoteātris, bet parkā būs pastaigu taka, neliels ūdensparks, jumta dārzs, amfiteātris, kā arī restorāni un kafejnīcas.

Iepriekš tika solīts, ka centra būvniecība tiks pabeigta 2018.gada 4.ceturksnī, taču tā nedaudz aizkavējusies un tirdzniecības centru pilnībā plānots atklāt šogad. Tiesa gan, pirmais veikals – Carrefour - nupat atvērts, pieejamas arī pāris kafejnīcas. Kopējā tirdzniecības centra platība ir 18,58 tūkstoši kvadrātmetru.

Ieskats tirdzniecības centrā - galerijā augstāk!

#1/12

Foto: Cityland Group

#2/12

Foto: Cityland Group

#3/12

Foto: Cityland Group

#4/12

Foto: Cityland Group

#5/12

Foto: Cityland Group

#6/12

Foto: Cityland Group

#7/12

Foto: Cityland Group

#8/12

Foto: Cityland Group

#9/12

Foto: Cityland Group

#10/12

Foto: Cityland Group

#11/12

Foto: Cityland Group

#12/12

Foto: Cityland Group

Skatīties pārējos attēlus

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.

Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.

Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Latvijas Universitāte atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, informēja Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, prorektora sociālo un tiesību zinātņu jomā p.i. Ina Druviete.

Šāda informācija liekot Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Nacionālais botāniskais dārzs sekmīgi pabeidzis 1460 m2 plašā vides izglītības centra "Botania" iekārtošanu.

Nacionālas nozīmes vides izglītības centra "Botania" būvniecība un iekārtošana ilga piecus gadus (2018.-2023.). Tā līdzfinansējumu nodrošināja Kohēzijas fonda Vides monitoringa, kontroles un izglītības projekts.

"No idejas līdz realizācijai pagājuši teju 10 gadi, piedaloties vairāk nekā 100 sadarbības partneriem un atbalstītājiem. Paldies visiem, kuri piedalījās šajā aizraujošajā ceļojumā, patiesi iedziļinoties projekta ieceres būtībā! Paldies visiem, kas sadzirdēja mūsu vēlmes, atbalstīja ar padomu un dalījās savā pieredzē! Kopīgā darbā ir radīta telpa, kur līdztekus īstenosies brīvā laika pavadīšanas, ārpusskolas izglītības, sadarbības un tīklošanās funkcijas", uzsver Artis Vītiņš, Nacionālā botāniskā dārza direktora p.i.

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Latvijas pārstāvji - radošā apvienība "Skudras Metropole" - uzvarējuši vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā "BEA World Festival", kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē R/A "Skudras Metropole" projektu vadītāja Nora Kancīte.

"Skudras Metropole" 1. vietu ieguva par pērnā gada nogales "Citādām Ziemassvētku vakariņām", kuras starptautiskā žūrija atzina par labāko nominācijā "Privātais pasākums".

BEA (best event award) festivāls un konkurss notika jau 14. gadu, šogad tajā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules, sākot ar Eiropas lielvalstīm - Itāliju, Vāciju, Lielbritāniju - un beidzot ar Indiju, Austrāliju, Ķīnu, Izraēlu, ASV u. c. Pasākumu rīkotājiem šī balva ir līdzvērtīga kā Grammy balva mūziķiem vai Oskars kino nozares speciālistiem, tāpēc pat iekļūšana tā dēvētajā šortlistē ir cienījams panākums. Dienu pirms apbalvošanas ceremonijas Milānā, kur šogad risinājās "BEA World Festival", nominētais pasākums bija jāprezentē starptautiskai žūrijai, kurā bija gan daudzu ietekmīgu kooperāciju un zīmolu mārketinga nodaļu vadītāji (Ferrari, Lavazza, Red Bull, Oriflame, Airbus u. c.), gan pasaules prestižāko pasākumu aģentūru pārstāvji.

Korporatīvajās gada nogales ballēs ir lieliska iespēja uzņēmuma vadītājam apliecināt darbiniekiem, ka ir daļa no komandas.

Vienas receptes, kā priekšniekam uzvesties gadu mijas ballē, nav, atzīst DB uzrunātie organizāciju psihologi un pasākumu rīkotāji, tomēr visi ir vienisprātis, ka sliktais tonis ir būt rezervētam, uz visu notiekošo noskatīties it kā no malas un drīz pēc oficiālās uzrunas svinības pamest.

Viens no uzņēmuma vadītāja pienākumiem gada nogales ballē ir uzrunas teikšana, un DB aptaujātie eksperti uzsver, ka šim uzdevumam nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, bet gan sagatavoties, jo darbinieki sacītajā patiesi ieklausās.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023”, kuru jau astoņpadsmito gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji.

Pieteikšanās konkursa kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts 2023”, turpināsies līdz 3.oktobrim, ņemot vērā to, ka siltais rudens Latvijas tūrisma uzņēmumiem joprojām ir saspringts darba laiks, jo ļāvis turpināt aktīvu tūrisma sezonu.

“Lai arī tūrisma nozare piedzīvojusi straujas pārmaiņas un Latvijas tūrisma uzņēmumiem šis nav bijis viegls laiks, konkurss “Eksporta un inovācijas balva” aizvien ļauj mums gūt pārliecību, ka Latvijā ir tūrisma produkti, kuri spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, ir ilgtspējīgi un saistoši gan vietējai, gan ārvalstu auditorijai. Arī šogad sevi pieteikuši vairāki interesanti tūrisma objekti, kurus labprāt redzētu starp balvas nominantiem,” saka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Šodien norisināsies Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #Uzdrīksties Uzvarēt 2023, kas Rīgā vienuviet pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu - 6500 jauniešu no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji, pazīstamas sporta un radošo jomu personības dalīsies ar svarīgākajām atziņām par savu ceļu uz panākumiem un iedvesmos skolu jauniešus un studentus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā drīz pēc skolas kļūt par miljonāriem, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, VEF Rīga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi. Programmu bagātinās spilgti šovi, konkursi un interaktīvi organizāciju un uzņēmumu stendi, kuros ikviens apmeklētājs varēs iegūt jaunus kontaktus un noderīgu informāciju savu karjeras un biznesa sapņu piepildīšanai.

Par ietekmīgāko un nozīmīgāko sociālo tīklu influenceri atzīta modes eksperte un žurnāliste Maija Silova. Otrajā vietā makro influnceru kategorijā ierindojies bokseris Mairis Briedis, kam seko aktrise Ieva Florence.

«Mēs ceram, ka šī indeksa rezultāti kalpos kā ceļa karte tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas ilgtermiņā sadarboties ar influenceriem, jo parāda ne tikai reālo konkrētā cilvēka auditoriju, bet arī to jomu, kurā sekotāju piesaiste ir vislielākā,» teic Golin Riga infuenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Lai noteiktu Latvijas nozīmīgākos influencerus, līdztekus izmantotas trīs metodes – starptautiska Golin Global metodoloģija influenceru radītā satura un sekotāju skaita analīzei Accelerators of Relevance, Norstat Latvija sabiedriskās domas pētījums, kurā apkopotas 1600 iedzīvotāju domas, kā arī influenceru kontu analīze satura un sekotāju skaita autentiskuma noteikšanai, ko īstenoja starptautiskais Instagram analītikas uzņēmums Hype Auditor.