Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.
Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.
Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.
Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.
Ziemciešu kolekciju parauglaukumi ir izveidoti tā, lai tajos varētu veikt augu fenoloģiskos pētījumus un salīdzināšanu gan vācot datus par augu attīstību laikā, gan veicot pētījumus ar dažādiem variantiem un atkārtojumiem. Augi ir sagrupēti pēc augšanas prasībām un dekorativitātes, veidojot ne tikai praktiskus un pētījumu norisei atbilstošus, bet arī kompozicionāli radošas augu grupas un pļavveida stādījumus.
Šobrīd daļa augu tiek stādīta, bet dobes pakāpeniski tiks papildinātas līdz rudenim. Atbilstoši augu izvietojumam tiek programmēta laistīšanas sistēmas darbība. Laistīšanas sistēma paredz iespēju laistīt septiņas atsevišķas zonas, kurās katrā var būt savs apūdeņošanas režīms, laistīšanas laiks, ilgums, atbilstoši konkrēto augu mitrumprasībām. Paralēli notiek arī celiņu izveide ar dažāda materiāla segumiem.
Kamēr dārznieki rūpējas par augu labsajūtu, Rīgas Tehniskās Universitātes Ģeomātikas un Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras kopīgi veic darbu pie robota izstrādes, kura uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un regulāri vismaz reizi dienā ievākt informāciju par augu attīstību un identificēt pirmos stresa simptomus un patogēnu parādīšanos.
Lai izzinātu pasaules pieredzi šajā jomā, ir notikušas sarunas ar Serbijas, Austrijas, Nīderlandes, Čehijas, Lielbritānijas un Spānijas zinātniskām institūcijām, kuras strādā pie sensoru sistēmu izveides augiem. Šie parametri ļauj iegūt auga attēlu digitāla, telpiska punktu mākoņa formā, pēc iegūtajiem parametriem, nosaka kritiskās izmaiņas, identificē to cēloņus, turpmāk izmantojot mašīnapmācību, lai tālāk visu apkopotu datu bāzē, kuras informāciju nākotnē varēs izmantot Latvijas stādaudzētavās un dārzos.
Pašas robotizētās platformas prototipu, kad būs beidzies sensoru sistēmas iepirkums, veidos Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Tehniskās fakultātes mācībspēki.
