Atsākušies Brasas tilta pārbūves darbi, kurus plānots pabeigt 2023. gadā, informē Rīgas dome.

Brasas tilta pārbūve ir nozīmīgs notikums, kurš tiek gaidīts jau kopš 2019. gada maija, kad būvdarbi tika apturēti, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros tiek veikta pilnīga tilta pārbūve, nevis jau esoša tilta atjaunošana.

"2022.gada 10. maijā Ministru kabinets atbalstīja aizdevuma piešķiršanu Brasas tilta pārbūvei. Šis ir apliecinājums, ka Rīgas domes sadarbība ar valdību nes konkrētus rezultātus - piešķirtā aizdevuma apjoms ir vairāk nekā 11 miljoni eiro," norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Brasas tilta būvniecība notiek pakāpeniski, lai darbu laikā iedzīvotāji varētu turpināt izmantot sabiedrisko transportu. Šādos apstākļos ļoti būtiski ir sekot līdzi drošības līmenim, tādēļ tiltam nepārtraukti tiek veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Konstatējot bīstamas svārstības, Brasas tilts sabiedriskajam transportam tiks slēgts. Pērn tika demontēta viena Brasas tilta puse, lai otru netraucēti varētu turpināt izmantot sabiedriskais transports. Uzsākot Brasas tilta pārbūvi, vispirms izbūvēs demontēto pusi, bet pēc tam demontāžu un izbūvi veiks tilta otrai pusei.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Trešdien, 4. septembrī, Rīgas domes pārstāvji tikās ar AS «Kauno tiltai» pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par Brasas tilta pārbūvi.

Sanāksmes laikā tika panākta konceptuāla vienošanās, ka pašvaldība atsāk sadarbību ar «Kauno tiltai» par Brasas pārvada pārbūvi, kas pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ bija apstājusies.

O.Burovs: «Gan pašvaldībai, gan būvniekiem ir sapratne par to, ka tiltu nepieciešams rekonstruēt. Vairākiem tilta elementiem ir nepieciešama pilnīga pārbūve. Patlaban mūsu galvenais uzdevums ir tāds, lai ieguldītie līdzekļi kalpotu ilgtermiņā un tilts atbilstu visiem kritērijiem. Sanāksmes laikā es guvu pārliecību, ka mūsu Lietuvas uzņēmēji saprot šo situāciju un ir gatavi nekavējoties sākt darbu. Ir izveidots grafiks, par sanāksmēm reizi nedēļā un objekta apskatēm, lai kontrolētu darbu izpildi. Tāpat ir izveidots grafiks par pagaidu pārbrauktuves izveidi, kurai jābūt gatavai līdz šā gada beigām.»

Nespējot sastrādāties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vienoties par konservācijas darbu veikšanu, SIA "Kauno tiltai" draud 2020.gada 1.janvārī slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu.

Jau ziņots, ka pavasarī, sākot Brasas pārvada pārbūvi, atbildīgie ierēdņi konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji. Tā rezultātā domes vadībai bija jāizšķiras - tiltu būvēt pilnībā no jauna vai arī papildināt esošo būvprojektu.

Šī gada septembrī pašvaldība un Rīgas dome vienojās, ka tilta pārbūve tiks turpināta esošās būvatļaujas ietvaros, kas nozīmē, ka jauns iepirkums tilta pārbūvei sludināts netiks un darbus turpinās jau nolīgtais būvnieks - lietuviešu uzņēmums "Kauno tiltai".

Tomēr tagad uzņēmuma vadība vērsusies pie Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) un SIA "Rīgas satiksme", norādot, ka uzņēmums jau divas reizes iesniedzis departamentam piedāvājumu cenu aptaujai par tilta konservācijas darbiem, taču uzaicinājums slēgt vienošanos joprojām nav saņemts.

Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

«Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību,» sacīja I.Ķuzis.

«Šobrīd, pie šādiem apstākļiem tilts nav drošs ekspluatācijai. Rīgas domei ir jāpabeidz tehniskās izpētes atzinuma izstrāde. Balstoties uz visu šo informāciju varēsim izvērtēt situāciju un sniegt atzinumu tālākajām darbībām Valsts policijai un Rīgas pašvaldības būvvaldei. Jāatzīst, jau šobrīd ir iesniegti racionāli priekšlikumi, kas paredz atbilstoši nepieciešamajam darbu veikšanas projektam, nostiprināt bojātās konstrukcijas. Tam nevajadzētu aizņemt daudz laika,» uzskata BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Ņemot vērā, ka Brasas tilts jeb satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līniju Zemitāni - Skulte, kas savieno Rīgas centru (Miera ielā) ar Mežaparku un Čiekurkalnu (Gaujas ielā) ir kritiskā stāvoklī, Rīgas domes Satiksmes departaments jau ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas uzņēmumu AS Kauno tiltai par Brasas tilta pārbūvi, pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Kopējās Brasas pārvada pārbūves darbu izmaksas ir 10,87 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Darbus plānots sākt aprīlī, tiklīdz iestāsies būvdarbiem piemēroti laika apstākļi. Saskaņā ar līgumu tilta pārbūve noslēgsies 2020.gada pavasarī.

Remontdarbu gaitā plānots veikt nesošo konstrukciju remontu, tilta seguma, tramvaju sliežu ceļa, kontakttīklu, apgaismojuma un ietvju seguma pārbūvi, kā arī margu nomaiņu. Uzlabota tiks arī vides pieejamība. To laikā uzdots nodrošināt nepārtrauktu divvirzienu tramvaju kustību pāri tiltam.

Brasas pārvads pār dzelzceļu uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959.gadā un tā kopējais garums ir 116 metri.

Brasas pārvada tilta vietā apsver iespēju būvēt jaunu tiltu, šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR).

Viņš gan pauda, ka vēl jāpieņem lēmums par to, vai būvēt pilnīgi jaunu tiltu vai arī uzlabot esošo projektu. Ja tiks pieņemts lēmums par jauna tilta izveidi, tas varētu būt gatavs 2023.gadā, piebilda Burovs.

Viņš skaidroja - ja tiks pieņemts lēmums par jauna tiltu būvniecību, būs nepieciešams lauzt šobrīd esošo projektu. Tomēr viņš norādīja, ka «tilts tiks iekonservēts», līdz ar to drošības riski nemainīsies.

Burovs piebilda, ka jauna tilta būvniecības gadījumā traucēta varētu būt tikai tramvaja satiksme.

Jau vēstīts, ka aprīļa beigās tika sākta Brasas tilta pārbūve, taču remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

No šodienas Rīgā atsāk kursēt 11.tramvajs maršrutā Stacijas laukums - Mežaparks, informē Rīgas domes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Lelde Rudzika.

Pēc pirmdien Rīgā 11.tramvaja līnijā notikušajām pārbaudēm Brasas tilts ir atzīts par drošu satiksmes atjaunošanai un tramvaji pār to var atsākt kursēt.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir pieņēmis aktu par tramvaja satiksmes organizēšanu un atjaunošanu, kurā Duntes ielas pusē izbūvētais pārvads ir atzīts par derīgu reversīvās satiksmes palaišanai.

Brasas tiltam ir nodrošināta projektā noteiktā nestspēja un visu pašlaik Rīgā ekspluatācijā esošo tramvaju modeļu (ar pilnu masu) ekspluatācija uz pārvada ir droša. Brasas tilta apsekošanu un akta noformēšanu veica komisija, kuras sastāvā bija atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs un Satiksmes departamenta pārstāvis.

Brasas tilts, kura remontdarbi patlaban ir apturēti, līdz ziemai, visticamāk, tiks iekonservēts, bet blakus tam - atvērta dzelzceļa pārbrauktuve, kuru varēs šķērsot abos virzienos, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Viņš atzina, ka tiltu būtu vajadzējis sākt remontēt daudz agrāk. Patlaban situācija ar tiltu esot ievērojami sliktāka, nekā tas bija domāts, līdz ar to būs nepieciešams pamatīgāks remonts, bet pirms tā - projekta pārstrādāšana.

Reinbahs atzina, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam priekšā ir izšķiršanās - remontēt veco tiltu vai arī nojaukt to un vietā būvēt pavisam jaunu pārvadu.

Brasas pārvada būvdarbi apstājās maija sākumā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Vienlaikus atbildīgie ierēdņi konstatējuši, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji.

Sastrēgumi un traucēta satiksme, protams, atstāj ietekmi uz jebkuru loģistikas kompāniju, portālam DB atzīst Eugesta Latvia loģistikas direktors Agris Treiguts.

«Ja apgrūtināta satiksme kādā vietā ir ilglaicīga un prognozēta, tad pielāgojamies esošajai situācijai, pārplānojot maršrutus, apbraukšanai paredzot brīžus, kad satiksme nav tik intensīva, saskaņojot ar klientiem citus piegādes laikus, un nodrošinot, lai problemātiskos ceļa posmus nav jāmēro vairākas reizes dienā. Vairāk nekā 20 gadu ilgā pieredze nozarē un tehnoloģijas mums ļauj to darīt pietiekami efektīvi,» saka A. Treiguts.

«Atbildīgajām institūcijām par satiksmes organizāciju pilsētā novēlam vairāk pievērst uzmanību kopskatam - šobrīd vienlaicīgi tiek remontēts Salu tilts, Krasta iela, Daugavgrīvas un Ūdens ielas krustojums, Brasas tilts virzienā uz centru un ir slēgts Deglava tilts. Pilnībā saprotam Deglava tilta slēgšanas nepieciešamību līdz stingram atzinumam par tā drošību, drošība ir svarīgāka par visu, tomēr uz slēgšanas laiku, iespējams, varēja ierobežot vai apturēt kāda cita objekta remontu, tādējādi samazinot potenciālo sastrēgumu skaitu,» iesaka A. Treiguts.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Konkrētā situācija ar Deglava tiltu demonstrē, kur varam nonākt, ja ilgstoši nerūpējamies par nozīmīgu satiksmes mezglu drošību, portālam DB sacīja LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

«Deglava tilta slēgšanas ietekme uz satiksmes plūsmu un lielie sastrēgumi ir labs uzskates līdzeklis, kas notiek Rīgā, ja nav izstrādāta alternatīva mobilitāte, kurā bez automašīnām ir iekļauts plašs veloceliņu tīkls, pārdomāti sabiedriskā transporta maršruti, vilciena mērķtiecīga iekļaušana pilsētas kopējā transporta sistēmā, drošas velo stāvvietas pie vilcienu stacijām vai sabiedriskā transporta galapunktos un citi mobilitātes un infrastruktūras veidi, kas rosinātu satiksmes dalībniekus mainīt savas pārvietošanās metodes un paradumus,» norāda J. Zvirbulis.

«Šobrīd jau aizmirstas ir progresīvās idejas un dārgie pētījumi par stāvparku tīkla izveidi. Arī šī ir iespēja mazināt sastrēgumus pilsētā, jo autovadītāji atstātu mašīnās stāvparkos, lai tālāk brauktu ar sabiedrisko transportu,» viņš piebilst.

Daudzās Rīgas bedrainajās ielās pagaidām notiks vien bedru lāpīšanu, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins atkārtoti pauda nostāju, ka bedrainās ielas veidojušās «vēsturiski», proti, ir vairākas ielas, piemēram, Čaka un Krasta ielas un Zemitāna tilts, kur jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja veikt remontdarbus, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas nav izdarīts. Ielu uzturēšanas jomā Rīgā ir bijis pastāvīgs līdzekļu trūkums, līdz ar ko sekas ar katru ziemu jūtam arvien vairāk, piebilda ierēdnis.

Taujāts, kāpēc šiem mērķiem novirzīts nepietiekams līdzekļu apjoms, Jakrins īsti neatbildēja, bet iemesli projektu ieilgšanai esot dažādi, piemēram, Čaka ielā pašvaldība ilgi centusies vienoties ar komunikāciju turētājiem par to izvietošanu vienā tunelī, taču tas nav izdevies un projekts ieildzis.

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Sākti gājēju un velosipēdistu tilta pār Kīleveina grāvi būvdarbi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme.

Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.