2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Lielbritānija nepieņems uzraudzību no Eiropas Savienības (ES) puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc Brexit, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs Deivids Frosts.

Frosts sacīja augstskolu mācībspēkiem un diplomātiem Briselē, ka Londona nesekos ES uztieptiem "līdzena spēles laukuma" noteikumiem.

Tā vietā Lielbritānija noteiks pati savus standartus tirdzniecībai un valsts palīdzībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum.

"Tā nav vienkārši sarunu pozīcija, kas varētu mainīties zem spiediena - tā ir visa projekta jēga," Frosts sacīja par Brexit.

Frosts teica runu Briseles Brīvajā universitātē laikā, kad ES dalībvalstis spriež par mandātu savam galvenajam sarunvedējam Mišelam Barnjē.

Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcBrexit vienošanos, saskaņā ar kuru Lielbritānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam.

Briselē, Ljēžā un citviet Beļģijā svētdien notika protesti pret valdības lēmumu centienos mazināt Covid-19 izplatības riskus uz laiku slēgt teātrus un citas kultūras iestādes, pavēstīja policija.

Protesta akcijā Briselē piedalījās ap 5000 cilvēku, liecina policijas aplēses.

Karaliskā operas teātra un citu Briseles teātru pārstāvji aicina varasiestādes pārskatīt lēmumu par kultūras iestāžu slēgšanu koronavīrusa omikrona paveida izplatības dēļ.

"Nē - šim idiotiskajam rīkojumam!", "Nav kultūras - nav nākotnes!", bija lasāms protestētāju plakātos.

Premjerministrs Aleksandrs Kro 22.decembrī paziņoja, ka Beļģijas teātriem, kinoteātriem un koncertzālēm jāaptur darbs no 26.decembra.

Kafejnīcas un restorāni varēs darbu turpināt līdz plkst.23. Visi masu pasākumi telpās ir aizliegti.

Vairāki teātri un kinoteātri Briselē, Namīrā un Ljēžā aizliegumu ignorējuši un svētdien darbu turpinājuši.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Eiropas Savienības (ES) valstu vairākums ir vienojušās iesaldēt Ungārijai paredzētus ES budžeta līdzekļus 6,3 miljardu eiro apmērā, ņemot vērā bažas par likuma varas neievērošanu Ungārijā, pirmdienas vakarā paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija.

Summa, par kuru tika panākta vienošanās dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju sanāksmē Briselē, tomēr ir par 1,2 miljardiem eiro mazāka, nekā sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija (EK).

Briselē pastāv bažas par ES līdzekļu nepiemērotu izmantošanu Ungārijā nepietiekamu pretkorupcijas pasākumu dēļ.

Īsi pirms šīs vienošanās EK atjaunoja rekomendāciju, saskaņā ar kuru Ungārijai paredzētie līdzekļi 7,5 miljardu eiro apmērā jāsaglabā iesaldēti, līdz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība būs pilnībā izpildījusi savus solījumus par reformu īstenošanu likuma varas uzlabošanai.

EK gaida ES dalībvalstu atļauju samazināt ES budžeta līdzekļus Ungārijai.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās «Brexit» faktiski jau izdevies novērst, otrdien vēsta diplomāti.

ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi «Brexit» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu. Londonai nepieciešama «Breksita» atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29.martā, vienreiz jau tikusi atlikta. Šobrīd nav jālemj, vai «Brexit» atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal».

Makrons pirmo reizi par šo ideju esot izteicies jau 20. martā Starptautiskajā frankofonijas dienā, kad tiek atzīmēta franciski runājošo valstu starptautiskās organizācijas izveidošana.

«Angļu valoda, šķiet, vēl nekad agrāk Briselē nav bijusi pārstāvēta tik paši kā laikos, kad mēs spriežam par «Breksitu». Tomēr šī dominēšana nav neizbēgama,» sacījis prezidents. Makrons uzskata, ka būtu jāatgriežas pie situācijas, kāda tā bija līdz 1973. gadam, kad tieši franču valoda bija ES lietvedības pamatvaloda.

ES, kur par oficiālām tiek uzskatītas 24 valodas, populārākā ir angļu. 80% ES skolu angļu valoda tiek mācīta kā pirmā svešvaloda, norāda laikraksts. Tiesa gan, oficiālās valodas statuss angļu valodai ir tikai Lielbritānijā, Īrijā un Maltā. Šobrīd angļu valoda tiek izmantota 81% ES dokumentu, franču - 5% bet vācu - 2%. ES aparātā Briselē tikai 2,8% darbinieku angļu valoda ir dzimtā.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdienas vakarā darba vakariņās Briselē vienojās līdz svētdienai izlemt, vai ir vērts turpināt pēcbreksita sarunas, paziņoja premjera birojs Londonas Dauningstrītā.

Abiem līderiem ilgo darba vakariņu laikā "bija vaļsirdīga diskusija par nozīmīgiem šķēršļiem, kas palikuši sarunās," sacīja ziņu avots.

"Starp abām pusēm ir palikušas ļoti lielas plaisas, un vēl nav skaidrs, vai tās var pārvarēt."

Džonsons un Leiena vienojās par abu sarunu komandu tālākām apspriedēm "dažu nākamo dienu gaitā", teica ziņu avots.

"Premjers negrib atstāt neizmēģinātu nevienu ceļu uz iespējamu vienošanos. Premjers un fon der Leiena vienojās, ka līdz svētdienai ir jāpieņem stingrs lēmums par šo sarunu nākotni," sacīja ziņu avots.

Sarunās joprojām pastāv vērā ņemamas domstarpības jautājumos par zvejniecību, godīgu konkurenci un vienošanās izpildes pārvaldību.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ir atvērta Brexit atlikšanai uz ilgāku laiku, nevis tikai līdz 30.jūnijam, kā to vēlas Londona.

Merkele, runājot Bundestāgā pirms Briselē gaidāmā «Brexit» veltītā samita, norādīja, ka līderi varētu piekrist «Brexit» atlikšanai uz ilgāku laikaposmu, nekā to ir pieprasījusi britu premjerministre Terēza Meja.

«Mans un Vācijas valdības uzskats ir, ka mums vajadzētu atvēlēt abām pusēm saprātīgu laikaposmu», lai tiktu panākta vienošanās par organizētu «Brexit», sacīja kanclere.

Šodien Briselē notiek ES ārkārtas samits, kurā dalībvalstu līderi lems, vai vēlreiz atlikt pēc divām dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Meja lūgusi «Breksitu» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu.

Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Jūlija beigās notiks Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» stjuartu streiks Beļģijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā, ceturtdien pēc sarunām Briselē paziņoja arodbiedrības, kas pieprasa palielināt atalgojumu un uzlabot darba apstākļus.

Beļģijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas arodbiedrību pārstāvji sapulcējās uz sarunām Briselē pēc tam, kad «Ryanair» neizpildīja arodbiedrību prasību līdz jūnija beigām katrā valstī uz darbiniekiem attiecināt nacionālās darba likumdošanas normas, sākt sarunas ar arodbiedrībām un noteikt vienādus darba nosacījumus visiem stjuartiem.

«Diemžēl «Ryanair» izvēle bija turpināt ignorēt savus darbiniekus, tāpēc arodbiedrībām nebija citas izvēles kā izsludināt nacionālu 24 stundu streiku,» sacīts arodbiedrību paziņojumā.

«Ryanair» stjuartu streiks četrās valstīs notiks 25.jūlijā. Stjuarti Itālijā atsāks darbu 26.jūlijā, bet viņu kolēģi Beļģijā, Portugālē un Spānijā turpinās streikot arī 26.jūlijā.