Rīgā attīstīt nekustamā īpašuma projektus ir daudz sarežģītāk un ir būtiski lielāka birokrātija nekā Pierīgas pašvaldībās

Galvaspilsētā projekta saskaņošana var ilgt teju pusgadu, bet, piemēram, Mārupē tā notiek nedēļas laikā. Tādēļ industriālās projektēšanas un būvniecības uzņēmums Piche, kas nodarbojas arī ar industriālo parku attīstīšanu, Rīgā nestrādā. To intervijā DB stāsta SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai strādājat tikai Pierīgā?

Mēs strādājam tikai Mārupē, Rīgā nestrādājam vispār. Tas ir saistīts ar galvaspilsētā valdošo birokrātiju. Pierīgas pašvaldības, piemēram, Stopiņi un Mārupe, ir attīstītājiem daudz draudzīgākas. Mārupē projektu varam īstenot gada laikā, bet Rīgā tam būtu nepieciešami divi gadi. Kompānijas, kas vēlas ienākt un strādāt Latvijas tirgū, nav ar mieru tik ilgi gaidīt telpas. Tās šīm kompānijām ir vajadzīgas jau pēc gada vai pat ātrāk.

Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras reģionā, kas turpina sarukt un zaudē iedzīvotājus, secināts pētījumā.

Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. "Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju," liecina pētījums.

Rīga ar Stopiņu novadu varētu sadarboties kopīgu ātrgaitas sabiedriskā transporta risinājumu izveidē, informē Stopiņu novada pašvaldībā.

2020.gada 11.novembrī attālināti notika Rīgas pilsētas vicemēra Edvarda Smiltēna un Stopiņu novada domes priekšsēdētājas Vitas Paulānes un abu pašvaldību speciālistu tikšanās, lai pārrunātu Rīgas pilsētas un Stopiņu novada pašvaldības savstarpējās sadarbības iespējas.

Tika apspriestas iespējas kopīgi iesniegt projektus Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ietvaros (Recovery and Resilience Facility, RRF).

Abām pašvaldībām iesniedzot RRF projekta pieteikumus par perspektīvās Dzelzavas ielas izbūvi Rīgas pilsētas (Rīga), Stopiņu novada pašvaldības teritorijās (Stopiņi) un piesaistot AS “Latvijas Valsts ceļi” valsts autoceļa P4 posma pārbūvei, tiktu veikts ieguldījums un sakārtota infrastruktūra, kas būtiski uzlabotu satiksmes transporta plūsmu un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Katrai pašvaldībai veicot šīs ielas izbūvi dažādos izpildes laikos, vēlamais rezultāts netiktu sasniegts.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Parakstīts līgums par starptautiska metu konkursa izsludināšanu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei Rīgā, Miera ielā 58a, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Līgums noslēgts starp VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un partneriem - Latvijas Kultūras akadēmiju, Kultūras ministriju un Dānijas Kultūras institūtu.

Projekta gaitā plānots pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Apbūves iecerei ir jāietver priekšlikumi akadēmijas mācību procesa un radošo industriju inkubatora darbības nodrošināšanai, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

Patlaban kādreizējās Tabakas fabrikas teritorijā rekonstruētajā ražošanas ēkā pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, kamēr tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, noritēs pārbūves darbi.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Noslēgusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” būvdarbu iepirkuma rezultātu izvērtēšana un projektēšanas un būvdarbu līgumu paredzēts noslēgt ar PS "P un S Būvniecība", informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Arsenāls ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Šī projekta mērķis ir veiksmīgi apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, modernizējot telpas, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Turklāt tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošinās komfortu apmeklētājiem un darbiniekiem. Būvdarbus plānots uzsākt šī gada nogalē un projekta noslēgums paredzēts 2028. gadā,” informē J. Gavrilova.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Pēc pārbūves ekspluatācijā nodots Siguldas novada Kultūras centrs, kurš tika uzbūvēts 1962.gadā un kopš tā laika bija kalpojis bez būtisku remontdarbu veikšanas. Arhitekts Aldis Polis ēkas fasādē izmantojis dekoratīvus fasādes paneļus, kuru apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atsegumu fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā.

Pārbūvētajam kultūras centram izveidotas ieejas abās ēkas pusēs, nodrošinot piekļuvi gan galvenajām pilsētas ielām, gan funkcionālajam autostāvlaukumam, kurā uzstādīta elektroautomobiļu vidēja ātruma uzlādes iekārta. Ēkā izveidotas četras īpaši pielāgotas mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, kuras būs pieejamas novada amatiermākslas kolektīviem. Deju mēģinājumu zālē izbūvēta kustību amortizējoša grīda.

Pārbūvētajā ēkā ir laba akustika ar mazu reverberācijas laiku, kas piemērota koncertiem ar apskaņošanu un ļaus veikt augstvērtīgus audio ierakstus vai tiešraides no kultūras notikumiem. Šī ir pirmā ēka Baltijas valstīs, kurā uzstādīta «Meyer Sound» apskaņošanas sistēma. Tāpat visās zālēs ir uzstādīti augstas izšķirtspējas video projektori, bet lielā zāle ir īpaši pielāgota pasākumiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas dekorācijas – skatuve ir padziļināta, aprīkota ar paceļamām konstrukcijām un profesionālām skatuves gaismām. Kultūras centra apjoms palielināts ar tehnisko korpusu.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, veiksmīgi tuvojas noslēguma posmam.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 3,8 miljoni eiro bez PVN.

Līdz šim jau veikta virkne ievērojamu pārmaiņu un uzlabojumu procesu, lai saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam. Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos “black box”, kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par teju 15 miljonu eiro finansējuma ieguvi 3 teritoriju «atdzīvināšanas» projektiem.

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, taps moderna prototipēšanas darbnīca «Riga Makerspace». Miera ielā tiks izveidots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs «TabFab», bet Šķirotavas apkaimē jaunu dzīvību ienesīs «Latvijas Nacionālās operas un baleta» skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss.

«Jāatzīmē, ka šie ir ne tikai kultūras projekti – tā ir iespēja nodrošināt gudru izmantošanu teritorijās, kuras kādu laiku stāvējušas pamestas, iedodot tām jaunu elpu, kas ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Pieredze liecina, ka, sakārtojot daļu no apkārt esošās teritorijas, apkaimē rodas jauna dzīvība. Projektu realizācija nodrošinās daudzveidīga pakalpojumu klāsta attīstību, uzlabos dzīvojamās vides kvalitāti, apkaimes funkcionalitāti un pievilcību. Tas veicinās jaunu projektu īstenošanu un privātu investīciju piesaisti,» komentē Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Jomas iela Jūrmalā ir populārs tūrisma objekts, kā arī pakalpojumu centrs iedzīvotājiem un viesiem. Uz tās atrodas dažādi restorāni, mazas un lielas kūrortviesnīcas, suvenīru bodītes un veikali. Jomas iela ir tūrisma magnēts un gājēju iela ar senu vēsturi, jo šāds statuss tai ir kopš 1987. gada. Jomas iela ir kūrortpilsētas sirds un centrs, kuru gadā apmeklē vairāki miljoni vienas dienas viesu, biznesa portālam db.lv stāsta Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

«Pēdējais lielākais jaunums Jomas ielā bija pērn, kad atvērās tirdzniecības centrs Korso, kur atrodas veikali, restorāns ar jumta terasi, kinoteātris un zinātkāres centrs Zili Brīnumi. Jomas iela arī ir viena no centrālajām pasākumu norises vietām, jo šeit notiek dažādi pilsētas pasākumi, piemēram, vasaras sezonas atklāšanas pasākuma Kūrorta svētki dienas programma maijā un ikgadējie Jomas ielas svētki jūlijā. Te arī atrodas Jūrmalas Kultūras centrs, kur visu gadu ir plašs kultūras piedāvājums, Horna dārzā pie Kultūras centra vasarā brīvdienās tiek rīkoti brīvdabas koncerti,» skaidro Z. Leite.

Pirms diviem gadiem tika apstiprināts lokālplānojums, lai regulētu arī Jomas ielas izskatu. Lokālplānojumā precizētas gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu.