Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumu komisija ir izvērtējusi atkārtotā Tabakas fabrikas kvartāla, Rīgā, Miera ielā, 1. posma attīstības iepirkumā iesniegtos piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi pilnsabiedrības (PS) “BI_ZENG” piedāvājumu par 3,85 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība tiks uzsākta tuvāko mēnešu laikā” informē VNĪ nī attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Pirmreizējā iepirkumā par tiesībām uz Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstības ieceres īstenošanu bija pieteikušies 17 būvuzņēmēji un plānotā līguma summa bija 3,5 miljoni eiro (bez PVN).

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Atkārtotajā iepirkumā pieteicās 12 būvkomersanti, no kuriem 6 bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvājumu summas ir vidēji par 200 tūkstošiem eiro lielākas nekā pirmajā iepirkumā.

Tabakas fabrikas atkārtotajā iepirkumā pieteikušies 12 būvuzņēmēji 

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12...

“2021.gadā pieredzētais straujais cenu kāpums ietekmēja ne tikai būvniekus, kuriem bija jāatsauc savi pieteikumi dažādos iepirkumos, bet arī pasūtītājus. Kapitālsabiedrība vienmēr ir darījusi visu iespējamo, lai projekti tiktu īstenoti laikā un budžetā. Atkārtotā iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka nekā pirmreizējā paredzētā, taču tā joprojām iekļaujas projekta kopējā budžetā,” norāda J. Ivanovskis – Pigits.

Teritorija, kurā atrodas atjaunojamās ēkas var vērtēt kā vienu no visdegradētākajām Rīgas apkaimēm, taču vienlaikus tajā ir saglabājusies vēsturiska industriālā vide. Tabakas fabrikas kvartālā esošās ēkas ir valsts nozīmes pieminekļi, kas atrodas “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Kvartāla teritorijai ir sena un bagāta vēsture, kas ir ietekmējusi kvartāla attīstību. 1912.gadā kvartāla teritorijā atradās Samuela Maikapara dibinātā Tabakas fabrika „A.S. Maikapars”. 1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta un pārtapa par „Rīgas tabakas fabriku”, savukārt 1992. gadā uz tās bāzes tika dibināts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums „Tabakas fabrika „House of Prince Riga””. 2009. gadā rūpnīca tika slēgta un līdz 2017. gadam daļa no vecākās ēkas tika restaurēta, kļūstot par Jaunā Rīgas teātra pagaidu rezidenci.

2018.gada nogalē arhitektu biroja NRJA izstrādātā vīzija paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību īstenot vairākos posmos. Projekta noslēgumā kvartālā atradīsies Radošo Industriju inkubators un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skola, kā arī atsevišķs filmēšanas paviljons.

Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei ar ERAF atbalstu, VNĪ īsteno vēl divu radošo kvartālu izveidi. Blakus esošajā Miera ielā, topošais Tabakas fabrikas kvartāls 1. posmā tiks attīstīts Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām, savukārt Šķirotavas apkaimē Meirānu ielā 2 taps VSIA “Latvijas Nacionālās operas un baleta” kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss.

Būvdarbus trīs kvartālos Rīgas pilsētas apkaimēs to radošai attīstībai plānots nodot sabiedrībai 2023. gada rudenī.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

“Teātra telpās gandrīz burtiski ir jūtams tas, ka būvniecība tuvojas noslēgumam un līdz darbu pilnīgai pabeigšanai vairs nav atlicis daudz,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kopumā viss notiek bez lielām novirzēm no nosacījumiem, par kuriem šā gada martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Mēs joprojām rūpīgi uzraugām kvalitāti, proti, pārbaudām paveikto, meklējam un fiksējam defektus, izvērtējam, kuri no tiem būtu jānovērš vēl līdz nodošanai ekspluatācijā, kurus var likvidēt mazliet vēlāk,” stāsta J.Gavrilova.

JRT kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu, tostarp uz ēkas fasādes un iekšpagalmā jau ir atgriezušies uzraksti “Jaunais Rīgas teātris”. Tāpat notiek gatavošanās noslēdzošajām ugunsdrošības pārbaudēm, ko veic VUGD, kā arī Veselības inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja BVKB pārbaudēm.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Rīgā ir potenciāls izveidot vairākus tūrisma un radošo kvartālu maršrutus, savienojot dažādus objektus un radot iespēju gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem izbaudīt bagātu vides, kultūras, vēstures, gastronomijas un izklaides programmu, informē Rīgas dome.

Viens no Rīgas potenciālajiem radošajiem maršrutiem varētu būt Matīsa tirgus - Tallinas ielas kvartāls - Lielie kapi, kuru šonedēļ apmeklēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti, departamentu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

"Mums ir iecere tuvākā gada laikā ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem izveidot nepārtrauktu maršrutu. Daļa ieceru jau ir īstenotas, bet trūkst atsevišķas sadaļas, tāpēc visi kopā iepazināmies ar problemātiskākajām vietām un kopā runājām par iespējamajiem risinājumiem," norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Kā pirmais tika izvērtēts Vidzemes jeb Matīsa tirgus potenciāls. Kopā ar "Rīgas Centrāltirgus" pārstāvjiem tika pārrunātas iespējas izmantot gan plašo laukumu tirgus vidū, gan iespējas atjaunot vēsturiskos paviljonus. "Mums ir jāsaprot, kāpēc citās vietās pilsētā tirgus darbojas, bet šajā vietā zudusi interese gan no tirgotāju, gan apmeklētāju puses," atzina I. Andersone.

Igora Mieža profesionālā pieredze ir gana raiba. Vairāk nekā 25 gadus viņš strādājis vadošos amatos tādos zināmos Latvijas pārtikas un cita veida uzņēmumos kā Tabakas fabrika, Kraft Jacobs, Ādažu čipsi, Latvijas balzams, Rīgas piena kombināts, Laima un citi. Un viņš joprojām ar interesi seko līdzi visu šo uzņēmumu darbībai.

"Latvijas pārtikas uzņēmumu vidē vadošo darbinieku rotācija vispār ir ļoti interesanta, jo liela daļa no man zināmiem, vadīt spējīgiem speciālistiem veic savu karjeras goda apli, iekļaujot pieminētos un citus uzņēmumus. Mēs tomēr esam ļoti mazs tirgus," stāsta I. Miezis. Savā pieredzē viņš lielākoties visur bijis atbildīgs par pārdošanas un mārketinga sektoriem.

"Protams, katra darbavieta ir devusi savu pienesumu profesionālo iemaņu izveidē. Domājot par bijušajām darbavietām, pret visām izjūtu dziļu cieņu un pateicību kolēģiem. No agras bērnības nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Kādreiz tie bija daudzi gadi austrumu cīņās, esmu noskrējis sešus maratonus, bet pēdējos gados izbaudu motokrosa braukšanu. Uzskatu, ka sports kādreiz ir reāli palīdzējis sakārtot sevi un tumšākos dzīves brīžos ļāvis kā Minhauzenam izvilkt sevi aiz matiem laukā," atklāj SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab", Miera ielā 58a, Rīgā, radošo industriju biznesa inkubatora ēkas pamatos 14.februārī ievietota laika kapsula ar vēstījumiem nākotnei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Līdz ar kapsulas ievietošanu tiek sperts ļoti nozīmīgs simbolisks solis, lai nākamgad pēc Filmu skolas korpusa celtniecības pabeigšanas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas studenti varētu uzsākt mācības brīnišķīgās mūsdienu prasībām atbilstošās telpās bijušajā Tabakas fabrikā," atklāj Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš.

“Šis ir viens no trim ar kultūras nozari saistītajiem projektiem, kuru ietvarā mums ir iespēja atjaunot vidi degradētas teritorijas, iedvest tajās jaunu elpu un atgriezt tās pilsētas viesiem un iedzīvotājiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šobrīd notiek Latvijas Kultūras akadēmijas kvartāla attīstības 1.posms. Lai realizētu ilgus gadus auklētos plānus par pilnvērtīgu LKA pārcelšanos uz Miera ielu, būs nepieciešami vēl nopietns sagatavošanās darbs. Mēs, NRJA, pievienojam kapsulai 2 eiro monētu kā simbolisku nepieciešamu sastāvdaļu, lai labie nodomi varētu realizēties,” atklāj NRJA dibinātājs Uldis Lukševics.