Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas pārrobežu projektā Labi savienots Centrālās Baltijas reģions līdz 2017. gada septembrim būtiski modernizācijas darbi tiks veikti vairāk nekā 10 ostās Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā.

Latvijā ar bankas Citadele finansējumu vairāk nekā 150 tūkstošu eiro apmērā projektā piedalās arī Pāvilostas ostas pārvalde. Ostas modernizāciju plānots pabeigt līdz jūnija vidum, informē bankas pārstāvji.

Sagaidāms, ka jau šogad vasaras sezonā palielināsies Pāvilostas ostā apkalpoto ārzemju un Latvijas kuģu skaits. Jau šobrīd Pāvilostas ostā vidēji gadā piestāj 300 viesjahtu no 15 valstīm. Ostas pārvalde prognozē, ka būtiski palielināsies arī to ārzemju tūristu kuģu skaits, kas pārziemošanai izvēlas Pāvilostu, nevis kādu no savas valsts ostām. Kopš osta vairākus gadus atpakaļ sāka infrastruktūras modernizācijas darbus, aizvien vairāk viesjahtu paliek pārziemot Pāvilostā.

Pāvilostas ostas mola pagarināšanas darbus jau kopš februāra turpina veikt Lietuvas uzņēmums «Kauno tiltai». Uzņēmums noslēdzis līgumu ar jaunu apakšuzņēmēju no Polijas, un darbi projektā jāpabeidz līdz šā gada oktobrim, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laikam» apstiprina Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Līgums ar «Kauno tiltai» tika noslēgts 2016. gadā, savukārt 2017. gada vasara kļuva liktenīga iepriekšējam apakšuzņēmējam, jo līdz rudenim tā arī neizdevās nogremdēt nevienu no milzu kastēm, kurām jābūt molu pamatos. Iepriekš plānotā tehnoloģija, gluži tāpat kā jaunā, noteic, ka uz smiltīm gulda aptuveni pusmetru resnas kārklu bizes, bet uz tām nogremdē kastes, kuras vēlāk pieber ar akmeņiem. Šī kon­strukcija ir mola pamatos un garantē, ka tas netiks izskalots.

«Jaunā molu celtniecības tehnoloģija ir izstrādāta sadarbībā ar projektētājiem. Tās galvenais uzdevums ir ietekmēt celtniecības ātrumu, jo bezviļņu periodi ir īsi un tā ir galvenā problēma. Tieši tādēļ daļu montāžas darbu izdarīs jau upē. Sakas upē kastes jau samontēs pa divām kopā un tad vilks ārā nogremdēšanai – tas ietaupīs laiku. Termiņš ir līdz šā gada rudenim, pretējā gadījumā ir risks zaudēt finansējumu,» komentē R. Griškēvičs.

Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pusgrimis stāv uzņēmēja un mūziķa, kādreizējā Liepājas deputāta Luija Fonteina (Stēns Lorenss) kuģis «Spurn».

Kuģis Pāvilostas ostā nogrimis jau aizvadītā gada rudens izskaņā un pašvaldība organizējusi tā izcelšanu un nogādāšanu citviet.

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova skaidroja, ka šobrīd Fonteina kuģis joprojām pusgrimis, bet nostiprināts stāv Sakas upes kreisajā krastā.

Pāvilostas novada dome novembra beigās lēma segt Sakas upē nogrimušā kuģa «Spurn» izcelšanas darbu izmaksas pakalpojuma sniedzējam, lēšot aptuvenās izmaksas 5445 eiro apmērā. Tāpat dome šajā sēdē lēma uzdot pašvaldības juristēm sagatavot prasību iesniegšanai tiesā par izdevumu piedziņu no SIA «Fontaine. Ent.».

«Lai gan šobrīd vides piesārņojuma draudi nepastāv, tomēr pašvaldības mērķis un nostāja ir pēc iespējas ātrāk izcelt kuģi no Sakas upes un piedzīt no kuģa īpašnieka visus pašvaldībai un ostas pārvaldei līdz šim radušos izdevumus,» uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.