Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Nav noslēpums, ka digitalizācija ir būtiski ietekmējusi moderno uzņēmējdarbību. Transformācijas process turpinājās divu pandēmijas gadu laikā. Notikušās izmaiņas ir būtiski ietekmējušas patērētāja uzvedības un iepirkšānās paradumus. Šīs izmaiņas ir skārušas arī telekomunikāciju un iekārtu servisa jomu.

Ērti risnāmi mobilitātes jautājumi

Jau labu laiku esam pieraduši pārsūtīt sīkpakas nevis ar tradicionālo pasta sūtījumu metodi, bet gan izmantojot pakomātus. Pēdējo gadu notikumi ir būtiski palielinājuši pakomātu servisu slodzi, radot gan jaunas darba vietas, gan piedzīvojot darbaspēka deficītu. Tomēr pakomātu servisa pārsūtītais apjoms ir tikai pieaudzis. Interneta veikali labprāt veic piegādi ar to starpniecību, bet patērētāji labprāt izmanto saņemšans iespējas tuvākajos pakomātos. Nav izņēmums arī tālruņu tirdzniecības process. Rodas jautājums, kādēļ šo pašu ceļu nevarētu mērot remontējams telefons no Liepājas uz Rīgu?

Mobilitāte risina telefonu servisu trūkumu reģionos

Šī gada pirmajā pusgadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veicis 35 miljonu eiro apmērā, t.sk. ziemas dienesta darbi.

Apjomīgākie valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi vasaras sezonā ir grants autoceļu iesēdumu un bedru remonts 3,2 milj. eiro apmērā, asfalta seguma bedru remonts 3,2 miljoni eiro un selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde asfalta seguma autoceļiem divu miljonu eiro apmērā.

Kopumā valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbos ieguldīti 11,4 milj. eiro. Satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu veikti bedru remontdarbi vairāk nekā 149 900 m2 apjomā. Uzlabojot reģionālo un vietējo valsts autoceļu ar asfalta segumu kalpošanas laiku un braukšanas apstākļus autovadītājiem, veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde vairāk nekā 100 km garumā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, grants autoceļiem iesēdumu un bedru remonts veikts turpat 92 000 m3 apmērā, greiderēšana veikta vairāk nekā 40 800 km garumā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katru gadu, kad pienāk rudens un sākas gatavošanās ziemas sezonai, autovadītāji saskaras ar to pašu problēmu – garajām rindām pie riepu servisiem. Līdzko pienācis pirmais sals vai tuvojas 1. decembris, cilvēki steidzas nomainīt vasaras riepas pret ziemas komplektu, un tas rada ievērojamu pieprasījumu pēc riepu montāžas pakalpojumiem. Rezultātā rindas var būt garas, un bieži vien riepu montāža jāgaida ilgāk par nedēļu. Lai izvairītos no šīm neērtībām, Riepu garāža piedāvā riepu montāžu un citus pakalpojumus ar Online pierakstu. Lasi un uzzini vairāk!

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Ceļu būves uzņēmums SIA "Binders", atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām, plāno uzsākt Lietuvas valsts nozīmes reģionālā ceļa Kūlupenai - Darbenai pilnu rekonstrukciju.

Lai arī būvdarbi bija jāuzsāk jau 16.martā, saistībā ar Lietuvas valdības lēmumu no 17.marta slēgt valsts robežas, darbu sākums tiek prognozēts ne ātrāk kā maijā. Šobrīd notiek darba izpildes grafiku un robežu šķērsošanas procedūras saskaņošana.

Pašlaik grantētā ceļa Nr. 2306 Kūlupenai - Darbenai posmu no 0,00 līdz 11,240 un no 11,880 līdz 14,669 kilometram pārbūves gaitā paredzēts pilnībā rekonstruēt, veicot pilnu ceļa segas konstrukcijas izbūvi, tai skaitā atsevišķos posmos veicot atkūdrošanu, kā arī ieklājot asfalta kārtu. Tāpat tiks demontētas vecās un izbūvētas 14 jaunas ceļu šķērsojošās caurtekas un ceļa barjeras, kā arī veikts ceļa posmā esošā tilta remonts. Projekta līgumcena ir 5,1 miljons eiro.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Lai arī šā gada ceļu būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem uz valsts reģionālā autoceļa Ķekava – Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) turpinās pamatīgi remontdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ziemā būvnieki ņems tur tehnoloģisko pārtraukumu, bet 2017. gada pavasarī ceļa būvdarbi atsāksies. Līdz nākamā gada rudenim gandrīz deviņus kilometrus garais ceļa posms, kas līdz šim bija viens no sliktākajiem ceļiem valstī, būs izbūvēts pilnībā no jauna.

Lai būvnieki varētu veikt paredzētos remontdarbus, satiksme pašlaik ierobežota pa posmiem, kas nav garāki par 500 metriem vienā joslā, jo ceļu slēgt nav iespējams. Izņēmums ir Skaistkalnes centrs, kur lietus un ūdens kanalizācijas darbu dēļ bija nepieciešamība uz laiku slēgt ceļa posmu, izveidojot apvedceļu. Pašlaik satiksme caur Skaistkalni ir atjaunota.

Līdz šīs būvniecības sezonas beigām tiks demontēts vecais ceļa segums, daļēji izbūvēta jauna salizturīga ceļu klātne, ieklāts minerālmateriālu maisījums divās kārtās un daļēji uzklāta jauna asfaltbetona seguma apakškārta. Būs arī pabeigti grāvju rakšanas un tīrīšanas darbi.

Foto: Freepik.com / senivpetro

Ziema ir tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka pienācis laiks parūpēties par sava uzņēmuma autoparka gatavību mainīgajiem laikapstākļiem. Riepu garāža, viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, jau vairākus gadus atgādina, ka laicīga sagatavošanās ir atslēga uz drošu un komfortablu braukšanu visos gadalaikos. Lasi un uzzini, kā tavam uzņēmumam var palīdzēt profesionāls riepu serviss!

Kāpēc ir svarīgi sagatavot uzņēmuma autoparku ziemai?

Laikapstākļi ziemā uz ceļiem rada īpašas prasības automašīnai un tās riepām. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, ir būtiski aprīkot automašīnu ar piemērotām ziemas riepām, kas nodrošina optimālu veiktspēju pat vissziemīgākajos laikapstākļos. Taču drošas ziemas riepas ir tikai viens no aspektiem, par ko jāparūpējas pirms ziemas iestāšanās. Ne mazāk svarīga ir, piemēram, savirzes regulēšana un nesezonas riepu uzglabāšana. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Vai plāno iegādāties jaunu automašīnu? Varbūt straujais degvielas cenu kāpums licis apdomāt ekonomiskāka automašīnas modeļa iegādi?

Lai arī kāds būtu tavs mērķis un pieredze auto iegādē, mazlietotu spēkratu tirgus ir kļuvis pieejamāks un uzticamāks, kā jebkad agrāk. Mobile de ir lielisks palīgs šajā jautājumā. Sākot ar modeļa izraudzīšanos, līdz pat auto piegādei. Lasi tālāk un uzzini noderīgus padomus, kā iztikt bez nepatīkamiem pārsteigumiem.

1. Zini, ko vēlies

Vispirms nospraud mērķi. Ja skaidri zināsi, kādu modeli meklē un cik lielu naudas summu vari tam veltīt, būs vieglāk orientēties piedāvājumā.

Tad definē apakšējo robežu. Tas ir zemākais tehniskais stāvoklis, kāds, tavuprāt, ir pieļaujams dotajā cenu kategorijā.

Latvijas valsts autoceļu tīkla kopējais garums ir 20 081 km, no tiem 11 075 km ir autoceļi ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Lai grants ceļš kalpotu pienācīgi un ilgstoši, tam jāveic regulāri uzturēšanas darbi: seguma planēšana, ko sarunvalodā mēdz saukt arī par greiderēšanu, ceļa klātnes profilēšana, iesēdumu un bedrīšu remonts, īpašos gadījumos – seguma atputekļošana, caurteku un grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana; krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs, ceļu nodalījuma joslā un zāles pļaušana.

Savukārt atkarībā no satiksmes intensitātes reizi 3-10 gados ir jāveic grants seguma atjaunošana. Konstatēts, ka laika apstākļu ietekmē grants seguma autoceļš vidēji zaudē 1 cm seguma gadā. Grants seguma atjaunošana sastāv secīgi no pamatnes profila izveidošanas, jaunas grants kārtas izbūves un tās noveltņošanas.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Valsts policiju (VP), pagājušajā nedēļā veica vieglo auto tehniskā stāvokļa kontroli Rīgā, Krasta ielā, konstatējot būtiskas un nepieņemamas neatbilstības vairāku auto tehniskajā stāvoklī.

Kāda busiņa stāvoklis pat bijis tik kritisks, ka tika pieņemts lēmums anulēt tā tehniskās apskates uzlīmi.

CSDD pārstāvis Rolands Rumba, atbildot uz db.lv jautājumu, kā šāda automašīna spēja iziet tehnisko apskati, sniedza sekojošu atbildi:

«Uzskatām, ka tas ir spilgts piemērs tam, kad transportlīdzekļa remonts tiek veikts tikai, lai auto iegūtu atbilstošu tehnisko stāvokli uz vienu brīdi, kad jāiziet tehniskā apskate. Šis gadījums atspoguļo daļas autovadītāju attieksmi pret savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, kuriem nav mērķis saremontēts un drošs auto, bet izdarīt tikai tik daudz, lai transportlīdzeklis iegūtu tehniskās apskates uzlīmi tajā brīdī.

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 4,0% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 4,8% pēc izlīdzinātiem datiem.

2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,7 miljardi eiro.

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 4%. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 34 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 23%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16%. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē – par 33% (smilts, grants, šķembas).

AAS BTA Baltic Insurance Company 2015. gadā apdrošināšanas atlīdzībās par specializētajai tehnikai nodarītajiem bojājumiem izmaksājusi 663,26 tūkstošus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, informē apdrošinātājs.

Atlīdzību apjoma pieaugumu ietekmējis BTA saņemto atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums – pērn BTA saņēmusi par 25% vairāk atlīdzību pieteikumu nekā 2014. gadā.

Saskaņā ar BTA statistiku interese par specializētās tehnikas un iekārtu apdrošināšanu ik gadu pieaug. Pērn BTA apdrošināto specializētās tehnikas un iekārtu skaits pieaudzis par 15%. Tomēr būtiski pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Kopumā par specializētās tehnikas un iekārtu bojājumiem vai bojāeju 2015. gadā BTA izmaksāja 663 264 eiro, bet gadu iepriekš BTA izmaksātā kopējā atlīdzību summu par specializētās tehnikas bojājumiem bija 237 528 eiro.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.