ASV interneta kompānija Yahoo pirmdien paziņoja, ka mainīs nosaukumu uz Altaba, bet tās vadītāja Marisa Meiere atstās uzņēmuma padomi pēc tam, kad tiks pabeigts darījums ar telekomunikāciju kompāniju Verizon.

No Yahoo padomes aizies vēl pieci tās locekļi. Meiere tomēr arī pēc padomes pamešanas turpinās vadīt Yahoo.

Yahoo ir noslēgusi vienošanos par savas pamatdarbības aktīvu pārdošanu Verizon. Darījuma summa ir 4,83 miljardi ASV dolāru (4,59 miljardi eiro).

Yahoo jaunais nosaukums būs Altaba. Kompānijas galvenie atlikušie aktīvi būs 15% akciju Ķīnas interneta tirdzniecības kompānijā Alibaba un 35.5% akciju Yahoo Japan.

Darījuma pabeigšana tomēr ir apdraudēta pēc tam, kad Yahoo pērn atklāja, ka piedzīvojusi hakeru uzbrukumus, kuros nozagti lietotāju dati.

Pastāv iespēja, ka Verizon var atteikties no darījuma vai samazināt tā cenu.

Latviešu talants Kristaps Porziņģis gatavojas parakstīt reklāmas līgumu ar Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāju adidas, kas būtu lielākais šāda veida kontrakts Eiropas basketbola vēsturē, vēsta vairāki Ziemeļamerikas mediji.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētājam Porziņģim 1.oktobrī beidzās līgums ar citu sporta inventāra kompāniju Nike, taču nu viņš vienojies par ilgtermiņa līgumu ar adidas, informē Yahoo Sports.

Abas puses esot panākušas vienošanos uz vairākiem gadiem, turklāt tā paredz, ka Porziņģis viena gada laikā saņems no trim līdz sešiem miljoniem dolāru (2,7 - 5,3 miljoni eiro). Basketbolista nopelnītā summa atkarīga no viņa izpildītajiem bonusiem.

Iepriekš tik ienesīgs reklāmas līgums nav bijis nevienam Eiropas basketbolistam.

Pirms tam Porziņģim bija četru gadu līgums ar Nike, kas bija noslēgts, latvietim vēl spēlējot Spānijā. Tas basketbolistam ik gadu ienesa 25 000 dolāru (22 324 eiro). Tiesa, Nike līdz oktobra vidum ir tiesības pielīdzināties adidas piedāvājumam, taču tas, visticamākais, netiks darīts.

Noslēgusies sporta aizsargtērpu ražošanas uzņēmuma Blindsave finansējuma piesaistes kampaņa vietnē Kickstarter, taču nepieciešamos līdzekļus nav izdevies savākt, tomēr tas kompānijas plānus nekavē un janvārī tiks uzsākta masveida ražošana.

Kompānijas mērķis bija 30 tūkstoši eiro, bet izdevies savākt 25 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma īpašnieks Andis Blinds stāsta: «Ar Kickstarter kampaņas rezultātiem esam apmierināti, jo kampaņas uzdevums bija ne tikai savākt naudu. Tā bija daļa arī no mūsu mārketinga kampaņas, kuras mērķis bija pievērst klientu un potenciālo sadarbības partneru uzmanību, kas mums ir izdevies, jo par mums rakstīja tādi pasaulē ievērojami mediji kā Yahoo Sports, Yahoo Tech un Digital Trends, kā arī interesi par mums izrādīja vairāki potenciāli investori. Šobrīd ar vienu no tiem notiek pārrunas, kas varētu noslēgties pēc Jaunā gada.»

Interneta lietotāji var saskarties ar vīrusu, kas izmantojot meklētājprogrammas Google, Yahoo vai Bing novirza interneta pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji. Ļaunatūra ir aktīva visos interneta pārlūkos.

Kā norāda drošības eksperti, pārlūku novirzošais vīruss ir no pārlūkus kontrolējošo ļaunatūru kategorijas. Tai piederošās ļaunprogrammatūras, piemēram, meklētājprogrammas, maldinošas pievienojumprogrammas un paplašinājumi, var tikt iesūtītas sistēmā un instalētas interneta pārlūkā bez lietotāja ziņas.

Ja pamanāt, ka interneta pārlūks darbojas lēnāk nekā parasti, neatveras visas lapas, ķeras interneta sakari, bet Google, Bing vai Yahoo meklētājs novirza uz kaitnieciskām vietnēm, tā var būt zīme, ka dators ir inficēts ar pārlūku novirzošu vīrusu.

«Ir svarīgi neignorēt šo vīrusu un neatstāt to datorā. Novirzot pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, tas var novest pie citu, ievērojami bīstamāku vīrusu lejupielādēšanas,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Pasaules tautsaimniecības saguršana liek domāt par mazāku izejvielu patēriņu. Tas pēdējā laikā palīdzējis sarukt daudzu izejvielu cenai, kas savukārt palīdz nomierināties inflācijai. Tiesa gan, ne visam cena sarūk.

Piemēram, tiem, kuri, gatavojot ēdienu, ir ieraduši lietot olīveļļu, visticamāk, to nāksies iegādāties par vēl augstāku cenu. Neapstrādātas augstākā labuma Extra Virgin olīveļļas cena šobrīd ir visaugstākā vismaz kopš 1990. gada jeb brīža, kad Starptautiskais Valūtas fonds apkopo šādus datus.

Aprīlī olīveļļas cena bija pieaugusi līdz 6270 ASV dolāriem par tonnu, kas bija par 46% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt kopš 2020. gada aprīļa olīveļļas cena ir palielinājusies par 125%. Sausums Spānijā Vienmēr liela ietekme uz pārtikas izejvielu cenu ir laika apstākļiem noteicošajos to audzēšanas reģionos. Ja šie apstākļi ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka.

Medijos un IT profesionāļu sarunās arvien biežāk dzirdams vārds FinTech. Lai arī termins bieži lietots, tas nenozīmē, ka daudziem, arī tehnoloģiju ekspertiem un zinošiem uzņēmējiem, tā nozīme pilnībā ir skaidra. Tādēļ reizēm gadās to redzēt lietotu nevietā.

Jauns «modes vārds»

FinTech ir joma, kas krasi maina gan mūsu sabiedrisko, gan biznesa dzīvi. Ar FinTech visbiežāk saprot IT jaunuzņēmumus jeb start-up, kas «sapurina» tādas nozares kā mobilos maksājumus, naudas pārskaitījumus, aizdevumus, līdzekļu vākšanu un pat aktīvu pārvaldību. Start-up uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai par izdevīgāku cenu piedāvātu jau esošus finanšu pakalpojumus un piedāvātu jaunus, uz tehnoloģijām balstītus risinājumus.(1) Vienlaikus FinTech uzplaukums sniedz jaunas iespējas gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem. Uzņēmumi var piedāvāt nesalīdzināmi lētākus pakalpojumus, bet patērētāju finanšu pakalpojumu izvēles iespējas nekad nav bijušas tik plašas kā tagad.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Noslēgusies viedpalīga ERNEST Kickstarter kampaņa, kas tika sākta 28.oktobrī. ERNEST ļauj ar viedtālruni pilnībā apvienot automašīnas, garāžas durvju un mājas vārtu kontroli.

ERNEST radītājs Artūrs Pumpurs atklāj, ka mēnesi ilgajā kampaņā projekts piesaistījis gandrīz 18 000 dolāru, kas esot liela summa. «Kopumā sasniegtais pasūtījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs. Šobrīd personīgi sazināmies ar Kickstarter laikā iegūtajiem atbalstītājiem, kuri ir ieinteresēti produktu iegūt savā īpašumā,» stāsta Pumpurs.

Kampaņas laikā tika plānots piesaistīt 50 000 ASV dolāru. Lai gan mobilais sulainis neieguva visus līdzekļus, Pumpurs uzsver, ka dalība Kickstarter kampaņā uzņēmumam sniegusi lielu pieredzi un iespēju iepazīt ASV tirgu. «Šobrīd jau skaidri zinām, ka ERNEST pūļa finansējuma platformā startēs arī nākamgad. Esam iepazinuši Kickstarter auditoriju un pavisam drīz piedāvāsim viņiem jaunu produktu,» atklāj Pumpurs.

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

ASV kredītvēsturu aģentūra «Equifax» ir vienojusies par izlīgumu, ka maksās līdz 700 miljonus dolāru (624 miljonu eiro) par datu noplūšanu, kas skāra nepilnus 150 miljonus klientu, pirmdien paziņoja regulatori.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un štata regulatori paziņoja par visu laiku lielāko sodu kādai kompānijai par datu noplūšanu, kad hakeru rokās nonākuši miljoniem cilvēku vārdi, dzimšanas dati un sociālās apdrošināšanas numuri.

«Kompānijas, kas gūst peļņu no personas datu informācijas, ir īpaši atbildīgas par šādu datu aizsardzību un drošību,» sacīja FTC priekšsēdētājs Džo Simonss.

««Equifax» neveica pamatpasākumus, kas būtu novērsuši datu noplūdi, kas skāra apmēram 147 miljonus klientu,» viņš atzina, paziņojot par vienošanos starp kompāniju un regulatoriem.

Vienošanās vēl jāapstiprina tiesā. Tā paredz, ka vismaz 300 miljoni dolāru no šīs summas tiks izmaksāti cietušajiem klientiem.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Darbiniekiem Eiropā turpmāk būs jāpiedomā par privātu ziņojumu sūtīšanu darba laikā, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien nolēmusi, ka kompānijas var novērot savu darbinieku saziņu internetā.

Šāds spriedums pieņemts Rumānijas inženiera lietā, kurš tika atlaists 2007.gadā, kad viņa kompānija atklāja, ka viņš izmanto ziņojumu apmaiņas sistēmu Yahoo! Messenger ne tikai darba kontaktiem, bet arī saziņai ar savu līgavu un brāli. Kompānijas politika aizliedza izmantot ziņojumu apmaiņas sistēmu personīgiem nolūkiem.

ECT noraidīja inženiera argumentu, ka kompānija pārkāpusi viņa tiesības uz korespondences konfidencialitāti.

Kā norādīja ECT, nav «nesaprātīgi, ka darba devējs vēlas pārbaudīt, vai darbinieki darba laikā pilda savus profesionālos uzdevumus», piebilstot, ka kompānija piekļuvusi ziņojumiem ticībā, ka tie satur profesionālu saziņu.

Nupat jau lielākā daļa cilvēku līdz 35 gadu vecumam zina, kas ir populārā teksta un attēlu apmaiņas aplikācija Snapchat. Ja ne vēl Latvijā, tad ASV jau nu noteikti. Aplikācijas pielietojumi var būt ļoti amizanti un, to lietojot vai redzot tās piedāvātās opcijas, rodas jautājums - kā šo kompāniju var novērtēt ar 34 miljardiem ASV dolāru?

Taču tieši 34 miljardi dolāru bija Snapchat mātes kompānijas Snap Inc. vērtība pēc pirmās publiskās tirdzniecības dienas šo ceturtdien. Pēc Yahoo Finance datiem, vienas akcijas aizvēršanas cena (24,48 USD) bija par 44% lielāka, nekā atvēršanas cena (17,00 USD). Tas ir lielākais publiskais piedāvājums kopš Alibabas akcijām 2014. gadā, ziņo The New York Times.

Viss izskatās ļoti rožaini un varbūt pat pārāk. Mums nav jēgas salīdzināt Snap Inc. peļņas rādītājus ar Facebook, Alibaba vai kaut Netflix, jo Snap nav peļņas! Pēc Snap publiskotajiem datiem, uzņēmums zaudēja 514,6 miljonus ASV dolāru 2016. gadā. Arī 2015. gads nebija spīdošs (372,9 miljoni ASV dolāru zaudējumi). Snap Inc. ir ļoti savdabīgs, jo tas nav sasniedzis peļņu nevienu gadu kopš tā atvēršanas 2011. gadā un ir arī brīdinājis investorus, ka, iespējams, tā arī nekad nestrādās ar peļņu.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Neatkarīgi no tā, vai saņem tikai ikmēneša algu vai pelni arī ar investīciju palīdzību, ir zināms, ka dividendes ir lielisks veids, kā nodrošināt sev papildus naudas plūsmu.

Savukārt viena no investoru problēmām ir tāda, ka starp dividenžu maksājumiem bieži vien ir jāgaida vairāki mēneši. Lielākā daļa uzņēmumu dividendes izmaksā martā, jūnijā, septembrī vai decembrī un, ja dividendes veido kaut cik vērā ņemamu daļu no ienākumiem, pastāv reāls risks ilgstošam ienākumu trūkumam.

Lai uzturētu regulāru naudas plūsmu, Dienas Bizness ir apkopojis 12 akcijas, kuras Tev izmaksās dividendes katru mēnesi, līdzīgi, kā regulārus ienākumus nodrošina ikmēneša alga. Šajā sarakstā iekļauti ASV uzņēmumi ar stabillu biznesa modeli un veselīgiem finanšu rādītājiem. Ne visas no šīm akcijām ir ar augstu atdeves procentu, taču tās, kuras pagaidām vēl nesniedz augstus rezultātus, ir ar labu izaugsmes potenciālu.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.