Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi BBB- un BBB, savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem - F3. Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts BBB+, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Fitch pārstāvis Mikele Napolitano norādījis, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Manuprāt, Latvijai ir gaidāmi grūti tikai astoņpadsmit mēneši, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. To intervijā Db prognozēja ietekmīgā izdevuma The Economist Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass, vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā uz pasaules finanšu krīzes un briestošās recesijas fona.

Pēdējā gada laikā nepārtraukti esam saskārušies ar vārdiem finanšu krīze, pēdējos mēnešos arvien biežāk tos papildina recesija. Vai var uzskatīt, ka recesija pasaules ekonomikā ir sākusies?

Jā, lielākoties varam. Recesijas tehniskā definīcija ir divu ceturkšņu pēc kārtas ekonomikas negatīva izaugsme. Kas attiecas uz sabiedrību, tas nozīmē, ka zūd darbavietas, ka sāk kristies dzīves līmenis, un lielākās sekas ir, ka valstis slēdz savus tirgus, tiek kavēti maksājumi, cilvēku mājokļu vērtība kļūst negatīva, proti, viņu mājokļi būs mazāk vērti nekā hipotekārais kredīts, par kuru tie iegādāti. Manuprāt, mēs ejam šajā virzienā.

Ekonomiskā krīze smagi skārusi lielāko daļu Eiropas valstu, tādēļ pusei no tām var tikt samazināti kredītreitingi, atsaucoties uz Fitch Ratings Eiropas reitingu daļas vadītāju Edvardu Pārkeru ( Edward Parker), vēstī Bloomberg.com.

«Reālā ekonomikas aktivitāte joprojām strauji krītas,» viņš norādījis.

«Mēs redzēsim bezdarba pieaugumu, spiedienu uz bankām un publisko finansējumu, kā arī dažādus no tā izrietošus politiskos spiedienus,» sacījis E. Pārkers.

Pēdējā gada laikā Fitch Ratings samazinājis kredītreitingus pusei Austrumeiropas valstu, proti, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Ungārijai, Ukrainai, Kazahstānai, Rumānijai, Serbijai un Gruzijai.

«Tas ir skaidrs signāls par to, kāda mūsu skatījumā ir šī reģiona kredītvērtība,» uzsvēris E. Pārkers.

Patlaban zemākie kredītreitingi Austrumeiropas valstu vidū ir Moldovai, Ukrainai un Gruzijai, savukārt A + kredītreitingu pagaidām saglabājušas Čehija un Slovākija. A – kredītreitingu Fitch Ratings piešķīris Polijai, tomēr par sava veida «drošo ostu» reģionā patlaban tiek uzskatīta Slovākija, kam šo statusu nodrošina fakts, ka šī valsts jau pievienojusies eirozonai.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Latvijas budžeta deficīta aplēses un palielinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi, norādot, ka Latvija turpina «pārsniegt uz to liktās cerības».

Fitch paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt par 3,5%, lai arī iepriekš aģentūra lēsa, ka Latvijas IKP augs par 2,5%, raksta Bloomberg.

Latvijas budžeta deficīts šogad varētu veidot 2% no IKP, savukārt iepriekš tika paredzēts budžeta deficīts 2,5% apmērā no IKP. Fitch paredz, ka līdz 2014. gadam valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 0,8% no IKP.

Latvijā 2012. gadā palielinājušies fiskālie nodrošinājumi, un to veicināja augstāki par prognozētajiem nodokļu ienākumi, zemāki procentu un sociālo pabalstu maksājumi, norāda Fitch.

Tajā pašā laikā aģentūra prognozē preču eksporta kritumu 20% apmērā, ko ietekmēs vājais ārējais pieprasījums.

Pastāv «vērā ņemama» iespēja, ka Itālijas kredītreitings šomēnes tiks samazināts, pavēstījis reitingu aģentūras Fitch vadītājs.

Fitch vadītājs Deivids Railijs (David Riley) kā iesmeslu minējis to, ka Itālijai trūkst plāna, kā pārvarēt parādu krīzi un valsts lielos parādus.

Jau pagājušajā mēnesī Fitch brīdināja, ka varētu tikt samazināts gan Itālijas A+, gan citu eirozonas valstu kredītreitings. Iespējams, ka reitings varētu tikt samazināts arī Spānijai, Beļģijai, Īrijai, Slovēnijai un Kiprai.

Cits reitingu aģentūras Fitch pārstāvis norādīja, ka viņš neparedz Francijas reitinga samazinājumu 2012. gadā. Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Fitch Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes ir samazinājis no stabilām uz negatīvām. Tas nozīmē – pastāv iespēja, ka valsts kredītreitngs varētu tikt samazināts tuvāko 12- 18 mēnešu laikā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings ir apstiprinājusi līdzšinējā līmenī Parex bankai piešķirtos zemos reitingus.

Parex bankas ilgtermiņa reitings apstiprināts RD līmenī, īstermiņa reitings - RD līmenī. Pēc Fitch Ratings skaidrojuma, RD nozīmē «Ierobežots defolts», proti, RD reitingi raksturo emitentu, kas nav izpildījis maksājumu saistības par obligāciju, aizdevumu vai citu materiālu finansiālu saistību, taču nav piedzīvojis bankrota reģistrāciju vai likvidācijas procesu vai kā savādāk pārtraucis darbību. Attiecīgi augstāki reitingi ir no C līdz AAA.

Bankas individuālais reitings saglabāts zemākajā iespējamā F līmenī (attiecīgi augstāki ir E, D, C, B, A), bankas atbalsta reitings noteikts «5» - arī zemākais iespējamais (augstāki ir attiecīgi 4, 3, 2, 1). Piešķirotais F līmenis nozīmē, ka banka vai nu nepilda saistības vai, pēc Fitch Ratings domām, nebūtu izpildījusi saistības, ja nebūtu saņēmusi ārēju atbalstu. Piemēri šādam atbalstam iekļauj valsts vai pašvaldības atbalstu, jaunu līdzekļu iepludināšanu no akcionāru puses vai cits uzņēmums ir to pārpircis. Savukārt «5» reitings nozīmē, ka banka, kura, kaut arī tas ir iespējams, nevar paļauties uz ārēju atbalstu. Tas var būt saistīts ar vājām finansiālām spējām vai vēlmes trūkuma sniegt atbalstu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A- līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi, informē Fitch.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas tautsaimniecības noturīgo izaugsmi, kas tuvākajos gados tiek prognozēta 3% līmenī. Šāds līmenis ne tikai atbilst Latvijas ekonomikas potenciālam, bet arī vidējam A- reitinga grupas valstu vērtējumam.

Latvijas reitinga A- līmeni uztur arī zemais valsts budžeta deficīts, kā arī valsts parāda līmenis, kas pēc aģentūras prognozēm turpmākajos gados samazināsies. Aģentūra norāda, ka reitingu labvēlīgi ietekmē augstais banku kapitalizācijas līmenis un kopējā stabilitāte banku sektorā, par ko liecina banku bilances rādītāju uzlabošanās.

Lai gan Fitch kā risku atzīmē augsto nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sistēmā, tomēr piebilst, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, nerezidentu depozītu līmenis šogad saglabājies stabils.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Divas vadošās kredītreitingu aģentūras samazinājušas dažu Spānijas lielāko banku reitingus. Tas darīts, atsaucoties uz Spānijas ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, ziņo BBC.

Standard & Poor's (S&P) paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Fitch pavēstījusi, ka pazemina sešu banku reitingus. Fitch pirmdien samazināja trīs Spānijas reģionu kredītreitingus. Aģentūra Astūrijas, Kantabrijas un Madrides kredītreitingus samazinājusi no AA uz AA-, nosakot tiem negatīvu nākotnes perspektīvu. Fitch pagājušajā nedēļā pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-.

S&P norādījusi, ka tās rīcības pamatā ir «sarežģītāka nekā iepriekš gaidīts makroekonomiskā un finansiālā vide Spānijā».

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.