Latvijas elektromobilitātes uzņēmums Fiqsy uzsācis darbību Liepājā, kur turpmāk būs pieejami gan koplietošanas skrejriteņi, gan elektriskie automobiļi, informē uzņēmumā.

Ar Fiqsy koplietošanas e-auto būs iespējams veikt braucienus ne tikai Liepājā un tās apkārtnē, bet arī ceļot starp Liepāju, Rīgu un Jūrmalu – uzsākt braucienu vienā pilsētā un pabeigt citā.

"Tagad esam par vienu soli tuvāk tam, lai elektromobilitāte būtu pieejama ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet visā Latvijā. Attīstot elektromobilitāti un koplietošanu, varēsim atslogot pilsētas no auto, padarot gaisu tīrāku un pilsētas – pievilcīgākas dzīvošanai," teic Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Pašlaik Latvijā ir trīs pilsētas, kas veicina elektriskā autotransporta lietošanu. Liepājā pilsētas pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus var novietot bez maksas. Rīgā elektroauto arī var bez maksas novietot Rīgas Satiksmes pārvaldītajās autostāvvietās, kā arī tiem ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome elektriskajiem automobiļiem ir atcēlusi maksu par iebraukšanu pilsētā.

SIA "Fitsypro", kas strādā ar zīmolu "Fiqsy", no šī gada augusta turpmāk piedāvās tikai ilgtermiņa elektroauto nomu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Māris Avotiņš.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums turpinās sadarboties ar esošajiem klientiem, piedāvājot ilgtermiņa nomas pakalpojumu, sākot no viena mēneša.

Tādējādi "Fiqsy" vairs nepiedāvās īstermiņa koplietošanas auto pakalpojumu. Avotiņš norādīja, ka pirms aptuveni pusgada uzņēmums nolēma pārtraukt arī kravas mikroautobusu koplietošanas pakalpojumu. Savukārt elektroskrejriteņu nomu uzņēmums nepiedāvā jau vairākus gadus.

Komentējot uzņēmuma nākotnes vīziju, viņš sacīja, ka uzņēmums turpinās nodrošināt ilgtermiņa elektroauto nomu, piedāvājot tikai elektromašīnas. Patlaban "Fiqsy" piedāvā aptuveni 50 elektroauto.

Viņš papildināja, ka patlaban ir plānots sākt strādāt šādā modelī, kā arī pagaidām nav plānots samazināt vai palielināt automašīnu skaitu. "Ja palielināsies ilgtermiņa klientu skaits, tad palielināsim arī mašīnu skaitu," sacīja Avotiņš.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lai atbalstītu mobilitātes attīstību Latvijā, oktobra sākumā dibināta Latvijas Mobilitātes asociācija.

Pašlaik tās sastāvā ir Eiropas transporta platforma Bolt, skrejriteņu un elektroautomobiļu koplietošanas uzņēmums Fiqsy, automašīnu koplietošanas uzņēmumi CityBee un Carguru, un velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike.

Asociācijas mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par tiem, to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta tīklu uzlabošanā. Viens no pirmajiem asociācijas uzdevumiem būs uzsākt diskusiju ar jauno Rīgas domes sastāvu, lai apspriestu Rīgas pilsētas attīstības plānus, mobilitātes pakalpojumu lomu tajos, kā arī dalītos pieredzē, lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai mikromobilitātes pakalpojumu sezonai.

Elektroauto tirgus 2020. gadā piedzīvojis izrāvienu. Lai arī absolūtos skaitļos tas joprojām ir niecīgs, taču % pieaugums liecina par ar vien pieaugošo elektroauto popularitāti, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopā pārdoti 323 jauni elektroauto, pretstatā 90 vienībām 2019. gadā. Lielā mērā šo izrāvienu sekmējuši koplietošanas auto pakalpojuma sniedzēji.

Pandēmijas gadā auto tirgū kritums un līderu maiņa  

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis...

Absolūtais līderis ir Renault ar 108 auto, tam seko VW ar 63 auto un TOP3 noslēdz Nissan ar 33 auto. Tālāk seko Hyundai – 29, Porche – 16, Audi – 14, BMW – 13, Mazda – 12, Peugeot – 11, Jaguar – 8, Tesla – 6.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Turklāt 2020. gadā importēti arī 245 lietoti elektroauto, kas ir 58% pieaugums pret 2019. gadu (143 auto).

Līdz 2030.gadam plānots ieviest elektroauto lieljaudas uzlādes punktus 

Līdz 2030.gadam Latvijā plānots ieviest elektroauto lieljaudas uzlādes punktus, kas padarītu cilvēkiem...

Elektroauto būtiski ietekmējis arī vidējo izmešu rādītājus jaunajiem auto. CO2 vidējais rādītājs jaunajiem auto nokrities līdz 129 g/km no 136 g/km 2019. gadā.

"2020. gada dati pierāda, ka pat nelielais elektroauto daudzums būtiski samazina vidējos CO2 izmešu rādītājus. Ar atbalsta pasākumiem bezizmešu un zememisijas auto segmentam šo samazinājumu būtu iespējams vairākkārtīgi paātrināt. Tai pat laikā jaunās transporta ekspluotācijas nodokļa izmaiņas ir vairākkārtīgi palielinājušas nodokļu slogu videi draudzīgām automašīnām. Tāpēc mudinam nekavējoties sākt darbu pie transportlīdzekļu nodokļu politikas pārveides un atbalsta mehānisma izstrādes, kas veicinātu sabiedrības un uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem automobīļiem,” secina Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Latvijā straujākais elektroauto skaita pieaugums ES 

Šogad trīs ceturkšņos Latvijā reģistrēto elektroauto skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

AS Latvenergo zīmols Elektrum, sadarbojoties ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Rimi, klientu stāvlaukumā atklājis jaunu elektrisko automašīnu uzlādes staciju.

Tirdzniecības centra Rimi Aleja klientu stāvlaukumā atklāta Elektrum 22 kW maiņstrāvas elektrisko automašīnu uzlādes stacija, kurā vienlaicīgi iespējams uzlādēt četras automašīnas.

Fiqsy ierīkojis divas elektroauto uzlādes vietas Rīgā 

Zaļās mobilitātes zīmols Fiqsy atklājis publiskai lietošanai divas elektroauto uzlādes vietas...

Šobrīd Elektrum klientiem ir pieejamas 40 uzlādes pieslēgvietas, daļa no tām ir uzstādīta kopā ar sadarbības partneriem.

"Elektromobilitāte ir jauns un būtisks attīstības posms Latvenergo koncernā. Elektrum sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektu attīstītājiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu ērtu un pārdomātu uzlādes tīklu. Sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti nepārtraukti uzlabojas. Sabiedrība uz elektromobiļiem skatās ar aizvien lielāku uzticību, un tā vairs nav tāla nākotne, drīzāk tuva realitāte, citiem jau šodiena," piebilst AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis.

Turpinot attīstību, līdz 2021. gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros atklājot vairāk nekā 80 pieslēgvietu, Elektrum plānos ir kļūt par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

No Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) programmām, kuras varētu nonākt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārziņā, lielākā interese varētu būt par atbalstu īres namu celtniecībai un energoefektivitātes celšanu daudzdzīvokļu namos, prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Sarunas vēl turpinās, bet pašlaik izskatās, ka "Altum" varētu uzticēt aptuveni 200 miljonus eiro no šī mehānisma," teica Bērziņš.

Tostarp viņš norādīja, ka apmēram 80 miljoni eiro varētu būt saistīti ar energoefektivitātes programmu. Tāpat būs instrumenti digitalizācijai.

"Ļoti liels prieks ir par to, ka varētu būt finansējums īres namu celtniecībai gandrīz 43 miljonu eiro apjomā, kā arī nepilni 60 miljoni eiro varētu tikt paredzēti daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programmai. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdzīgai programmai mums jau pērn lielā pieprasījuma dēļ vienā brīdī bija jāpārtrauc pieņemt pieteikumi. Ar šo ANM papildu finansējumu mēs šīs programmas apjomu varam turpināt celt," stāstīja Bērziņš.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.