Pārejas process no latiem uz eiro 2014. gada sākumā visiem uzņēmējiem prasīs noteiktas darbības, taču jau tagad zināms, ka eiro ieviešana katram auto tirgotājam izmaksās līdz 50 000 latu, atzīst Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Kulbergs stāstīja, ka joprojām jāseko līdzi tam, kā attīstīsies globālās ekonomikas procesi un kāda būs situācija eirozonā. Viņš pieļāva, ka eirozonas dalībvalstis nepieļaus nekādus dramatiskus negatīvus pavērsienus. Tomēr piebilda, ka jāseko līdzi tam, vai Latvija izpildīs eirozonas dalībvalsts prasību kritērijus un vai saņems uzaicinājumu pievienoties.

LPAA valdes priekšsēdētājs stāstīja, ka patlaban informācijas plūsma par eiro ieviešanu no valsts institūciju puses tikko ir sākusies un nākamā gada laikā tai ir jākļūst izsmeļošākai un intensīvākai, tad arī jautājumu no uzņēmēju un iedzīvotāju puses būs mazāk.

Kulbergs atzina, ka patlaban auto tirgotāji eiro ieviešanai Latvijā negatavojas, taču tas, visticamāk, notiks nākamā gada otrajā pusgadā.

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Latvijā šā gada maijā reģistrēts par 7,7% mazāk automobiļu nekā attiecīgājā laika posmā pērn – tas ir vienpadsmitais straujākais kritums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākajais ziņojums.

Ziņojumā tika iekļautas visas Eiropas Savienības (ES) valstis, izņemot Maltu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis - Šveice, Norvēģija un Islande. Jaunu pasažieru automašīnu reģistrācija gada laikā palielinājās septiņās no ziņojumā ietvertajām valstīm, bet lielākajā daļā valstu – 22 - jaunreģistrēto automašīnu apjoms samazinājās.

Latvijā maijā reģistrētas 960 jaunas pasažieru automašīnas, savukārt šā gada aprīlī – 1040 jaunas pasažieru automašīnas. Savukārt 2013. gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 4110 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2012. gada attiecīgajā laika posmā.

Patērētāji tiek maldināti par Latvijas neatkarīgo auto servisu kompetenci un tiesībām veikt automašīnu servisa un remontu darbus to garantijas periodā, atzinis atzina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) secinājusi, ka klienta pienākums automobiļu remontu un tehniskās apkopes veikt autorizētajos servisos ir tikai papildu jeb importētāja vai pārdevēja sniegtās garantijas laikā un klientam, lai saglabātu ražotāja garantiju, nav pienākuma veikt remontu un tehniskās apkopes tikai autorizētajos servisos auto ražotāja garantijas laikā.

LPAA uzskata, ka ne vienmēr automobiļa pircējs precīzi saprot auto visu garantiju veidus, to nosacījumus un līdz ar to arī savas tiesības un pienākumus, portālam Nozare.lv sacīja V. Kulbergs.

Asociācijā norādīja, ka garantijas var iedalīt trīs grupās - likumā garantētās tiesības patērētājam (tikai fiziskai personai) atgriezt preci divu gadu laikā, ja tiek konstatēti likumā noteiktie gadījumi; automobiļa ražotāja sniegtā garantija, kas parasti ir līdz piecu gadu termiņam un automobiļa importētāja vai pārdevēja sniegtā papildus garantija parasti no piecu līdz 12 gadu termiņam.

Saskaņā ar datiem par 2012. gadā visbiežāk reģistrētajām jaunajām automašīnām, Db.lv piedāvā aplūkot galeriju, kurā redzams, kuri automašīnu modeļi (svars līdz 3,5 tonnām) pērn reģistrēti visbiežāk kā vieglie pasažieru auto, bet kuri vairāk iecienīti kā vieglais komerctransports.

Vairāk uzziniet, skatoties galeriju!

Kopumā pagājušajā gadā reģistrēts aptuveni tikpat daudz jaunu automašīnu, cik iepriekšējā, 2011., gadā, tomēr, tuvojoties gada nogalei, iezīmējās tendencei jaunu automobiļu reģistrācijām samazināties. Pērn, līdzīgi kā 2011. gadā, Latvijā visbiežāk reģistrētas jaunas Volkswagen, Toyota un Peugeot zīmola automašīnas, tāpat Latvijā reģistrētas arī jaunas Ferrari, Cadillac, Infiniti, Rolls-Royce un Aston Martin zīmola automašīnas, kā arī vairāki jauni Bentley, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotie dati par vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta reģistrācijām Latvijā.

#Īstens automašīnu iegādes bums vērojams Lietuvā.

2017. gadā Eiropā jaunu pasažieru auto reģistrācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies par 3,4%. Kopumā pagājušajā gadā Eiropā reģistrēti 15,6 miljoni jaunu auto, kas ir visvairāk 10 gadu laikā.

No pašiem lielākajiem reģiona tirgiem visstraujāk šādu auto reģistrācija pieauga Itālijā un Spānijā – attiecīgi par 7,9% un 7,7%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Savukārt Francijā jaunu spēkratu reģistrācija iepriekšējo 12 mēnešu laikā palielinājusies par 4,7% un Vācijā – par 2,7%. Ne visur gan šajā ziņā bilde bija optimistiska – Apvienotajā Karalistē jaunu auto reģistrācija pagājušajā gada izrādījās sarukusi par 5,7%. Tas lielā mērā tiek skaidrots ar to, ka patērētāji šajā valstī jūt neskaidrību ar tā saucamā Brexit procesa iznākumu.

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Latvijā pērn jaunu vieglo automašīnu reģistrācija samazinājusies par 25,8%, kas bija straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem pagājušā gada 12 mēnešos mūsu valstī reģistrēja 13 864 jaunus vieglos automobiļus.

Straujākais kritums pērn fiksēts Horvātijā (-42,8%), Bulgārijā (-36,8%), Portugālē (-35%) Spānijā (-32,3%) un Igaunijā (-29,5%). Lietuvā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi 12,9%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrācija 2020.gadā samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji pagājušajā gadā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija samazinājās par 23,7%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 24,3% apmērā.

Latvijā šogad janvārī-augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 28,4%, kas bija mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šā gada pirmajos astoņos mēnešos mūsu valstī reģistrēja 9181 jaunu vieglo automobili.

Straujākais kritums janvārī-augustā fiksēts Horvātijā (-47,4%), Portugālē (-42%) Spānijā (-40,6%), Lielbritānijā (-39,7%), Grieķijā (-39,1%), Itālijā (-38,9%) un Bulgārijā (-37,6%). Igaunijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi par 33,3%, bet Lietuvā - par 22,9%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju janvārī-augustā samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji janvārī-augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada salīdzinājumā samazinājās par 32%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 32,9% apmērā.

Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar janvāri-aprīli pērn bija ceturtais mazākais 30 Eiropas valstu vidū, liecina otrdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem šogad janvārī-aprīlī mūsu valstī reģistrēja 5481 jaunu vieglo automašīnu, kas bija par 2,5% vairāk nekā 2016.gada pirmajos četros mēnešos. Tāds pats pieaugums reģistrēts arī Vācijā, bet mazāks kāpums bijis vien Luksemburgā (+0,04%), Lielbritānijā (+1,1%) un Francijā (+2%).Lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums Eiropā janvārī-aprīlī gada izteiksmē bijis Horvātijā(+25,3%), Rumānijā (+22,3%), Bulgārijā (+20%), Nīderlandē (19,2%), Ungārijā (+18,9%), Polijā (+18,8%), Grieķijā (+17,9%) un Lietuvā (+17,2%).

Lietuvā janvārī-aprīlī tika reģistrētas 7778 jaunas vieglās pasažieru automašīnas, bet Igaunijā reģistrācijas apmērs sasniedza 8095 spēkratus, kas bija par 7% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

Latvijā šogad janvārī-septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 26,2%, kas bija mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos mūsu valstī reģistrēja 10 410 jaunus vieglos automobiļus.

Straujākais kritums janvārī-septembrī fiksēts Horvātijā (-45%), Portugālē (-39,3%) Spānijā (-38,3%), Bulgārijā (-36,7%), Grieķijā (-35,3%), Itālijā (-34,2%) un Lielbritānijā (-33,2%). Igaunijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi par 30,9%, bet Lietuvā - par 18,2%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju janvārī-septembrī samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji janvārī-septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada salīdzinājumā samazinājās par 28,8%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 29,3% apmērā.

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 31.augustā, rīkoja diskusiju, kas veltīta auto nozares sakārtošanai, kur tika iezīmētas galvenās problēmas gan reģistrēšanas jomā, gan arī jautājumos, kas skar jauno obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) regulējumu.

Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar automašīnām, no šā gada sākuma stājušies spēkā grozījumi automašīnu reģistrēšanas kārtībā, kas paredz, ka juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar automašīnu reģistrāciju reģistrē transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām, lai VID savlaicīgi veiktu risku analīzi. Lai arī sākotnēji šis regulējums bija domāts pievienotās vērtības nodokļu (PVN) karuseļu izskaušanai, pašreiz gan jauno, gan lietoto auto pārdevēji bieži saskaras darījumu kavējumiem, kas liedz klientam iespējami ātri saņemt iegādāto automašīnu, kā uz lieguma laiku tiek nesamērīgi aizkavēti automašīnu tirgotāju finanšu līdzekļi. Auto nozare pauda neizpratni, kāpēc liegums tiek uzlikts tādiem darījumiem, kur spēkrati tiek iegādāti līzingā, kā arī jaunu auto pircējiem, jo tādējādi cieš gan pārdevējs, gan klients, kurš nevar lietot iegādāto automašīnu. Finanšu ministrijas un VID pārstāvji norādīja, ka jau uzsākta diskusija par to, kā paātrināt un sakārtot reģistrēšanas procesu, norādot uz cilvēkresursu trūkumu un nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus.

Šā gada janvārī reģistrētas 911 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 12% mazāk nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, liecina jaunākā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Janvārī reģistrētas 776 jaunas pasažieru automašīnas un 135 jaunas vieglā komerctransporta automašīnas – gan jauna pasažieru automašīnu, gan jauna vieglā komerctransporta reģistrācijas šā gada pirmajā mēnesī ir samazinājušās par 12%.

Latvijā visvairāk janvārī reģistrētas tādu vieglo automašīnu zīmolu kā Volkswagen (reģistrētas 132 automašīnas, kas ir 14,5% no kopējās tirgus daļas), Toyota (109 automašīnas jeb 12,0% tirgus daļa), Peugeot (80 automašīnas jeb 8,8% tirgus daļas), Renault (55 automašīnas jeb 6% no tirgus daļas) vieglās automašīnas.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos reģistrētas 5274 jaunas vieglās pasažieru automašīnas, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā. Līdzīgi kā pērn, arī šogad Latvijas iedzīvotāji visnaskāk pirkuši jaunas Volkswagen, Toyota un Peugeot zīmola automašīnas, liecina jaunākie Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Pirmajos piecos mēnešos visbiežāk reģistrētas Latvijā bija jaunas Volkswagen zīmola automašīnas – kopumā tika reģistrētas 829 jaunas šī vācu zīmola automašīnas, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada. Savukārt, salīdzinot šā gada maiju ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, Volkswagen zīmola automašīnu reģistrāciju skaits ir pieaudzis par 8%.

Otrajā vietā pēc jaunreģistrēto automašīnu skaita šā gada pirmajos piecos mēnešos ir Toyota. No janvāra līdz maija beigām Latvijā tikušas reģistrētas 645 Toyota zīmola vieglās automašīnas, kas ir par 9% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Jaunu Toyota braucamrīku reģistrāciju skaits pieaudzis arī, salīdzinot šā gada maiju ar pērnā gada attiecīgo mēnesi - Toyota reģistrāciju apjoma pieaugums maijā ir 9% apjomā.

Degvielas patēriņa kāpums un jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju skaita pieaugums ir neliels, taču pozitīvs signāls arī automašīnu apdrošināšanas tirgū, norāda apdrošinātājs Balta.

Šā gada augustā Latvijā ticis sasniegts rekords degvielas patēriņā kopš krīzes pārvarēšanas perioda – kopumā patērētas vairāk nekā 100 tūkst. tonnas benzīna un dīzeļdegvielas, sasniedzot tādus patēriņa apjomus kā 2008. gada vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat saskaņā ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datiem, šogad vērojama augšupejoša tendence jaunu transportlīdzekļu skaita ziņā.

Pašlaik gan nav vērojams straujš KASKO īpatsvara pieaugums, norāda Balta, tomēr uzskatot, ka līdz ar jauno automašīnu reģistrācijas palielinājumu veidojas labvēlīga vide arī apdrošināšanas pieaugumam. Sagaidāms, ka jauno pasažieru tirgus turpinās lēnām augt, vienlaikus nopietni atpaliekot no pirmskrīzes rādītājiem. Ierobežojot apdrošināšanas tirgus pieauguma iespējas, norāda Balta korporatīvo partneru pārvaldes vadītājs Kaspars Lukačovs.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-augustā mūsu valstī reģistrēja 14 491 jaunu vieglo automašīnu, kas bija par 3,3% vairāk nekā 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos.

ES vidēji janvārī augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 4,5%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-augustā gada izteiksmē bijis Horvātijā (+22%), Lietuvā (+19,8%), Ungārijā (+19,3%), Bulgārijā (+18,1%), Polijā (+17,8%) un Rumānijā (+16,6%). Igaunijā šis pieaugums bijis 12,2%.

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-augustā bijis Īrijā (-10%), Lielbritānijā (-2,4%) un Somijā (-0,1%).

Latvijā šī gada pirmajos astoņos mēnešos bijis straujāks jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-augustā mūsu valstī reģistrēti 2668 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas bija par 15,9% vairāk nekā 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos.

ES vidēji janvārī-augustā jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācija gada griezumā pieauga par 4,8%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums janvārī-augustā gada izteiksmē bijis Lietuvā (+23,8%), Ungārijā (+20,5%) un Zviedrijā (+20,4%). Igaunijā šajā periodā jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācija palielinājusies par 10,6%.

Jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas kritums janvārī-augustā reģistrēts Lielbritānijā (-3%), Kiprā (-4,6%), Islandē (-4,7%) un Dānijā (-6,6%).

Latvijā šā gada janvārī bijis zemāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī mūsu valstī reģistrēja 1529 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 5,8% vairāk nekā 2017.gada pirmajā mēnesī.

ES vidēji janvārī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 7,1%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī gada izteiksmē bijis Rumānijā (+66,4%), Slovākijā (+48,8%), Ungārijā (+38,5%) un Bulgārijā (+36,8%). Igaunijā šis pieaugums bijis 23,6%, bet Lietuvā reģistrēts 15,4% kāpums.

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī bijis Norvēģijā (-29,5%), Lielbritānijā (-6,3%), Īrijā (-4,9%), Kiprā (-3,5%), Portugālē (-2,8%) un Zviedrijā (-1,3%).

Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-martā mūsu valstī reģistrēja 4185 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 3% vairāk nekā 2017.gada pirmajos trīs mēnešos.

ES vidēji janvārī-martā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 0,7%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-martā gada izteiksmē bijis Ungārijā (+29,8%), Rumānijā (+28,6%), Horvātijā (+28,4%), Grieķijā (+26,9%), Bulgārijā (+26,2%), Lietuvā (+17,3%) un Igaunijā (+15,5%).

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-martā reģistrēts deviņās valstīs, straujāko samazinājumu fiksējot Lielbritānijā (-12,4%), Norvēģijā (-11,6%) un Īrijā (-5,5%).

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Eiropas auto tirgus šogad audzis; autoražotāju akcijām šajā laikā gan tik labi klājies nav.

Eiropieši pēdējo mēnešu laikā visai spēji sarosījušies jaunu spēkratu iegādes ziņā. Tas varētu nozīmēt, ka vecā kontinenta iedzīvotāji acīmredzami šos laikus vērtē kā ļoti labus, lai izdarītu pa kādam lielākam pirkumam, kas droši vien nāk komplektā ar jau kādu laiku aktuālo algu palielināšanos.

Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu vēl pirms gada jaunu vieglo automašīnu reģistrācija Eiropas Savienībā (ES) «palēkusies» par 31,2%. Tas ir ļoti daudz, ja ņem vērā sevišķi to, ka augusts mašīnu pirkšanas aktivitātes ziņā tradicionāli tiek vērtēts kā visai vājš mēnesis. Kopumā augustā tādējādi reģistrēts vairāk nekā 1,1 miljons jaunu pasažieru auto. Šādi dati turklāt nāk pēc ļoti spēcīga jūlija, kad ES tika reģistrēti gandrīz 1,3 miljoni jaunu auto, kas bija par 10,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Eksperti gan norāda, ka šādiem labajiem datiem ir arī izskaidrojums, kas daļēji, visticamāk, saistās ar to, ka no šā gada septembra ieviests jauns, stingrāks WLTP (Worldwide Harmonized Light-Duty Vehicles Test Procedure) tests, kas mērīs auto degvielas patēriņu un izmešu intensitāti. Tiek skaidrots, ka pēdējā laikā daudzi spēkratu pārdevēji dažādiem auto, lai tos pārdotu pirms šī stingrākā testa obligātās iziešanas, piedāvājuši pievilcīgas atlaides, tas lielā mērā novedis pie ļoti pieklājīgiem šī tirgus izaugsmes rādītājiem.

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.