Gan uzņēmumiem, gan privātpersonām arvien biežāk rodas vajadzība pēc kvalitatīviem tulkojumiem, un to iemesli var būt dažādi – no starptautisku līgumu un dokumentu sagatavošanas līdz mārketinga materiālu lokalizācijai. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir izvēlēties uzticamu un profesionālu tulkošanas pakalpojumu sniedzēju. Tulkošanas birojs specializējas rakstiskā un mutiskā satura pārveidošanā no vienas valodas citā, nodrošinot, ka vēstījums paliek skaidrs, precīzs un kontekstam atbilstošs. Tomēr ne visi tulkošanas pakalpojumi ir vienādi. Bet kā izvēlēties piemērotāko? Šajā rakstā aplūkosim galvenās lietas, kas jāņem vērā, izvēloties tulkošanas pakalpojumu sniedzēju.

1. Pārliecinieties, ka izvēlētais tulkošanas birojs veic lokalizāciju

Lai gan vārdi “lokalizācija” un “tulkošana” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tās ir divas atšķirīgas darbības. Tulkošana ir process, kurā teksts tiek pārveidots no vienas valodas uz citu. Savukārt lokalizācija ir plašāks process, kurā saturs tiek pielāgots konkrētai valstij vai reģionam, ņemot vērā kultūras, sociālās un lingvistiskās īpatnības.

Vienīgais veids, kā uzņēmumi var palielināt savas iespējas veiksmīgi ienākt un augt jaunos tirgos, ir neaprobežoties ar vienkāršu tekstu tulkošanu. Tas nozīmē, ka, lai efektīvi sasniegtu mērķa tirgu, saturs nav jātulko burtiski, bet gan jāpielāgo, lai tas atbilstu konkrētā tirgus kultūras prasībām. Tulkotājs, kurš veic lokalizāciju, pielietos attiecīgajai nacionālajai kultūrai piemērotas un cieņpilnas frāzes un jēdzienus, izvēlēsies atbilstošu toni un iekļaus tekstā vietējos izteicienus, lai tulkotais saturs atbilstu Jūsu auditorijas vēlmēm. Tieši tādēļ lokalizācija ir tik nozīmīga.

Kancelejas preču tirgotājs SIA "A-birojs" saņems 100 000 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai "Nasdaq Riga" biržā, liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

"A-birojs" ir internetveikala "Birojs.lv" īpašniece.

Projekta par "A-biroja" akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" "First North" tirgū kopējās izmaksas ir 282 000 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 247 000 eiro. No tiem 100 000 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums, bet 147 000 eiro - privātais finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "A-biroja" akciju emisija, piesaistot finansējumu divu miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "A-birojs" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "A-biroja" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" Alternatīvā tirgus sarakstā, tai skaitā kapitāla piesaistes un emisijas organizētāja konsultācijas, dokumentu sagatavošana, apstiprināšana un publicēšana, tirdzniecības vietas sertificētā konsultanta konsultācija un dokumentu sagatavošana, kā arī zvērināta revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Šī gada sākumā SIA “A-Birojs” iegādājies SIA “Baltijas Biroju Serviss” biznesu. Šis pirkums ļaus kāpināt “A-Birojs” biznesa kapacitāti, 2022. gadā par 30% palielinot apgrozījumu, tam sasniedzot 12,5 miljonus eiro.

Savukārt par 25% palielinātais klientu skaits paplašina “A-Birojs” tirgus daļu, iegūstot līdera pozīcijas darba vides risinājumu segmentā.

“A-Birojs” nodrošina darba vides risinājumu pakalpojumu portfeli, ikdienā apkalpojot vairāk nekā 8500 uzņēmumus, kā arī valsts un pašvaldības iestādes.

SIA “A-Birojs” valdes loceklis Artūrs Dombrovskis atzīst, ka darījums ar “Baltijas Biroja Serviss” ir likumsakarīgs solis uzņēmuma attīstībā, lai sniegtu lielāku vērtību klientiem un lai realizētu uzņēmuma stratēģisko mērķi kļūt par līderi darba vides risinājumu segmentā Latvijā.

Šis darījums ir ļāvis ne tikai palielināt piedāvātā pakalpojumu un preču portfeļa konkurētspēju, bet arī stiprināt tirgus pozīcijas biroja tehnikas nomas, servisa un drukas iekārtu izejmateriālu ražošanas segmentā, kurā līdz šim “Baltijas Biroju serviss” bijis viens no lielākajiem spēlētājiem Latvijā.

Dažādi tulkošanas pakalpojumi ir nepieciešami teju jebkuram starptautiskam uzņēmumam. Tos piedāvā virkne speciālistu, tāpēc rakstā noskaidrosim, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties konkrētu tulkošanas biroju!

1. kritērijs: uzticams klientu un sadarbības partneru loks

Ja privātajā dzīvē pastāv teiciens “Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu”, profesionālajā vidē to varētu nedaudz pārfrāzēt, jo par uzņēmumu stāsta tā klienti un sadarbības partneri. Profesionāls un uzticams tulkošanas birojs mājaslapā noteikti būs norādījis klientu loku, nereti pievienojot arī atsauksmes par sadarbību.

2. kritērijs: atbilstoša sertifikācija

Jūs taču nedotos pie zobārsta, kas amatu apguvis pašmācības ceļā, vai ne? Šādai pieejai vajadzētu būt arī gadījumos, kad tiek meklēts tulkošanas birojs. Svarīgi, lai atbilstošs sertifikāts ir ne tikai tulkošanas biroja darbiniekiem, bet arī pašam uzņēmumam. Uzmanību pievērsiet ISO jeb Starptautiskās Standartizācijas organizācijas sertifikātiem. Piemēram, ISO 27001 standarts garantē, ka tulkošanas birojs īsteno uzticamas informācijas aizsardzības pārvaldības prakses.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti būvdarbi vēsturiskās noliktavas ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā atjaunošanai, pielāgojot to VSIA “Latvijas proves birojs” vajadzībām.

Saskaņā ar lietotāja vajadzībām ēkā tiks izbūvētas gan apmeklētāju pieņemšanai atbilstošas telpas, gan telpas darbam, kā arī specifiski drošības risinājumi, ķīmiskās testēšanas laboratorijas un seifi, kas piemērotas dārgmetāla izstrādājumu pieņemšanai, uzglabāšanai un testēšanai. Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “KUUM’’ par 2,27 miljoniem eur.

“Soli pa solim, bet mērķtiecīgi veicam vēsturisko ēku atjaunošanu un esam gandarīti, ka vēl viens īpašums Vecrīgā ir atradis sev pielietojumu un tajā sev jaunu mājvietu radīs Latvijas proves birojs, tādēļ, veicot atjaunošanu, ēka tiks pielāgota lietotāja vajadzībām. Esam veikuši ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, secinot, ka tās ārējā veidolā ir saglabājamas vērtības, tādēļ ēkas atjaunošana un pārbūve notiks saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Namu plānots atjaunot gada laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.

Viena pārrakstīšanās kļūda Uzņēmumu reģistra (UR) darbā var novest pie uzņēmuma īpašumu zaudēšanas, liecina SIA AM Birojs šā gada vasaras pieredze.

«2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,» Dienas Biznesam atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

SIA NULE 11 pieder 58,33% no SIA AM Birojs kapitāla daļām, bet pārējās daļas iepriekš piederēja trijām personām. Viena no šīm personām atsavināja savas daļas citai personai, veicot izmaiņas dalībnieku reģistrā. Atbilstoši Komerclikuma 187. 1. pantam UR tiek iesniegts jauns SIA AM Birojs dalībnieku reģistra nodalījums.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Īrijā bāzētais, pasaulē vadošais pilna servisa gaisa kuģu nomas nodrošinātājs “Avia Solutions Group” investēs 25 miljonus eiro sava meitasuzņēmuma "SmartLynx Airlines" jaunā biroja celtniecībā.

"SmartLynx" birojs atradīsies pavisam tuvu lidostai, zīmīgā adresē "Kapteiņos", Mārupē. Šobrīd ir uzsākti būvniecības darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

“”Avia Solutions Group” strauji aug, jo tās komandā strādā talantīgi un pieredzējuši aviācijas profesionāļi. Mums ir svarīgi, ka grupas uzņēmumi veiksmīgi attīstās un sasniedz aizvien labākus rezultātus, tādēļ mūsu atbildība ir nodrošināt tādu darba vidi, kas atbilst grupas vienotajiem standartiem un veicina efektīvu sadarbību,” komentē Jonas Janukenas, “Avia Solutions Group” izpilddirektors.

"Aviokompānija pēdējo piecu gadu laikā ir pieredzējusi ievērojamu izaugsmi un šobrīd mēs fokusējamies uz restrukturizāciju, lai spertu nākamos soļus uzņēmuma ilgtspējīgā attīstībā. Esmu drošs, ka jaunais birojs kalpos kā nozīmīgs pagrieziena punkts "SmartLynx" izaugsmē, veicinot gan sadarbību starp departamentiem, gan darbinieku labsajūtu. Jaunais birojs arī ir kārtējais apliecinājums tam, ka "SmartLynx" veic lidojumus klientiem visā pasaulē, taču mūsu saknes nemainīgi saglabājas Latvijā," teic Edvins Demeņus, "SmartLynx Airlines" izpilddirektors.

Tiek pārdotas radošā digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" telpas, liecina uzņēmuma vadītāja Artura Medņa ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Darījuma cena 294 600 eiro.

"Baigi negribam pārdot, taču, pa diviem gadiem esam izauguši, un nu vairs tajā nepietiek vietas jauniem kolēģiem," sociālajā tīklā "Facebook" raksta A.Mednis.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka norādītajā vietā šāda veida birojs ir samērā unikāls piedāvājums. Pēc A.Medņa domām, līdzīgu tirgū nav. Tiek pārdota atsevišķa ēka ar savu ieeju, augstiem griestiem un plašiem logiem visā augstumā.

"New Black" birojs atrodas Miera ielā, Rīgā. "Ērta satiksme kā ar sabiedrisko, tā privāto. Blakus dažādi restorāni un pusdienu kafejnīcas, veikali, sporta zāles, baseini, skolas un bērnudārzi," raksta A.Mednis.

Birojs ir pilnībā mēbelēts ar pēc pasūtījuma Latvijā ražotām mēbelēm - iebūvēts skapis drēbēm, skapis dokumentiem, WC, ergonomiska virtuve, pārrunu telpas un galdi - viss veidots no metāla un koka.

30. oktobrī DNB Latvijas filiāle, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA sastāvdaļa, svinīgi atklāja savas jaunās, modernās biroja telpas Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē. Svinīgajā pasākumā piedalījās uzņēmuma vadība, Norvēģijas vēstniece Latvijā, Jaunās Teikas biroju īpašnieki no Eften Capital, jaunā biroja tapšanas partneri – Colliers Latvia un Lauder Architects, NCCL, ABSL pārstāvji kā arī DNB ilgtermiņa sadarbības partneri, iezīmējot nozīmīgu soli filiāles izaugsmē un tālākajā attīstībā Latvijā.

Jaunās telpas, kurās šobrīd strādā aptuveni 500 darbinieku, ir būtisks solis DNB bankas investīcijās filiāles turpmākajā izaugsmē. Plānojot turpināt palielināt darbinieku skaitu tuvāko gadu laikā, filiāle nodrošina ne tikai mūsdienīgu un ērtu darba vidi, kura radīta uzklausot darbinieku skatījumu par ērtu darba vietu, bet arī īpaši aprīkotas apmācību telpas, kas palīdzēs sagatavot jaunos speciālistus, tostarp nodrošinot norvēģu valodas apmācības ar atalgojumu apmācību laikā.

Jaunais birojs veidots ar ideju par Norvēģijas darba vides ienešanu Rīgas darbinieku ikdienā. Neoficiāli saukts par “mazo Norvēģiju”, DNB birojs lepojas ar iekļaujošu darba vidi, iekārtojumā redzamajām Norvēģijas dabas un kultūras detaļām. Par Norvēģijas un Latvijas biznesa un kultūras saitēm, kurās ir iespēja iesaistīties arī DNB Latvijas filiāles darbiniekiem, lielu pateicību sakām mūsu sadarbības partneriem no Norvēģijas Karalistes vēstniecības un Norvēģijas Tirdzniecības kamerai Latvijā (Norwegian Chamber of Commerce in Latvia).

Būvmateriālu ražotājs Baltijā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro jauna biroja būvniecībā ar mērķi izveidot modernu, ērtu un ilgtspējīgu darba vidi darbiniekiem.

Efektīvi izplānotajā 1200 m2 plašajā birojā būs darba vietas 77 Latvijas “Knauf” komandas locekļiem, kā arī tajā darbosies jaunizveidotais “Knauf Shared Service Center”, kas nodrošinās pakalpojumus citiem “Knauf” Grupas uzņēmumiem.

Jaunais birojs atradīsies “Knauf” 30 hektāru plašajā teritorijā Ropažu novada Sauriešos, kur jau darbojas septiņas “Knauf” ražotnes, “Knauf Akadēmija” apmācībām un kur līdz šim atradās arī “Knauf” birojs.

“Jaunais, mūsdienīgi aprīkotais birojs būs viena no lielākajām dāvanām mūsu darbiniekiem “Knauf” 30 gadu jubilejā, kuru atzīmēsim nākamgad. Biroja būvniecību uzsāksim šogad ar mērķi 2024. gada vasarā komandai jau ļaut baudīt darbu jaunajā birojā, kurā tiks ieviesti jaunākie digitālie un ilgtspējīgie risinājumi darbinieku labsajūtas un produktivitātes celšanai. Jaunā biroja būvniecībā pēc iespējas vairāk tiks izmantoti “Knauf” ražotie produkti, tādējādi birojs kļūs arī par lielisku paraugu tam, kā radīt ilgtspējīgu ēku ar augstas kvalitātes, Latvijā ražotiem materiāliem,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šā gada nogalē plāno pārcelties uz biroja kompleksu Rīgā, Talejas ielā 1, no trīs dažādām adresēm - Vaļņu 28, Mucenieku 3 un Smilšu ielas 1, kas ļaus samazināt telpu platību un izmaksas, informē VNĪ.

Birojs tiks veidots atbilstoši aktivitātēs bāzēta biroja principiem. Vienlaikus tas kļūs par VNĪ attīstītā koncepta «Nākotnes birojs» valsts pārvaldei pilotprojektu. «Būsim pirmie Latvijas publiskajā sektorā, kas baudīs iespējas un priekšrocības, ko dod darbs šāda koncepta birojā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Biroju kompleksā Talejas ielā 1, kas plašāk pazīstama kā Valsts Ieņēmuma dienesta atrašanās vieta, šobrīd ir brīvas platības, kas tiek pielāgotas mūsu vajadzībām. Mūsu komandai, pārceļoties uz vienotu biroju Talejas ielā 1, tiks samazināta esošā kopējā izmantotā platība par 45% (no 3690 m2 uz 2055 m2). Kopumā rēķinām, ka telpu uzturēšanā nepilnu piecu gadu laikā ietaupīsim aptuveni miljonu eiro. Lielāko daļu atbrīvotās telpas Vecrīgā, pielāgojot lietotāja vajadzībām, plānojam izmantot valsts pārvaldes vajadzībām,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs A.Vārna.

Šī gada 11. jūlijā Vides pārraudzības valsts birojs SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku «Dobele» un «Pienava» būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Paredzams, ka Tukuma novadā varētu tikt izbūvētas 22 vēja turbīnas, bet Dobeles novadā – 13. Divas no atļautajām vēja turbīnām iespējams izbūvēt tad, ja SIA Eolus izdosies vienoties ar pieguļošo zemju īpašniekiem un pārvietot tās ārpus nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

«Atļauto vēja turbīnu skaits ir pilnībā pietiekams, lai šis projekts būtu ekonomiski pamatots un mēs iesim uz priekšu ar tā turpmāku izstrādi. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums ir ļoti svarīgs solis projekta attīstības procesā un mēs esam ļoti priecīgi par to, cik detalizēti Vides pārraudzības valsts birojs ir analizējis iecerētā parka darbību un ietekmi uz apkārtējo vidi. Mēs šīs prasības noteikti pilnībā ņemsim vērā un esam pārliecināti, ka mūsu projekts veidos labo praksi vēja parku izveidei Latvijā nākotnē,» saka Gatis Galviņš, SIA Eolus valdes loceklis.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons aģentūrai LETA pagaidām nekomentēja, vai viņa klients ir aizturēts.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka kādā krimināllietā birojs veic procesuālās darbības, taču nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā aizturēts Martinsons.

Birojs saprot sabiedrības interesi, bet vienlaikus lūdz plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un sabiedrību būt saprotošiem un ļaut birojam dažas dienas strādāt un veikt nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības. Tiklīdz tas būšot iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sola sniegt papildu informāciju.

Aģentūrai LETA zināms, ka Martisona aizturēšana nav saistīta ar izmeklēšanām pret Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.