Jau nākamnedēļ 26. septembrī Rīgā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies viena no pasaulē atzītākajām Lielbritānijas deju mūzikas grupām - "Faithless". Bez bez "Faithless" kodola - Maxi Jazz un Sister Bliss, Rīgā ieradīsies arī 7 grupas mūziķi. Atšķirībā no lielākās daļas elektroniskās mūzikas grupu šis būs īsts dzīvās mūzikas koncerts.

Arī tehniskā ziņā koncerts būs vērienīgs. Grupa pati ved uz Rīgu lielu daļu koncerta tehniskā aprīkojuma.

"Faithless", kas apvieno vairākus mūzikas stilus - hip-hopu, tehno, house mūziku, veiksmīgi darbojas jau vairāk kā 10 gadus, kuru laikā radīti tādi deju mūzikas mega grāvēji kā "Insomnia", "God is a DJ", "We come 1", "Bombs". "Faithless" īpaši izceļas ar saviem dzīvajiem koncertiem, kuros grupa spēj aizraut vairāku paaudžu deju mūzikas mīļus.

Citu deju mūzikas grupu vidū "Faithless" izceļas ar to, ka vienmēr ir centusies saglabāt skanējuma oriģinalitāti un ir guvusi atzinību kā profesionāla dzīvā grupa. "Faithless" nekad nav centusies izpatikt pūļa gaumei, bet gan nogaidījusi, kad klausītājs sekos grupai.

Šodien, 25.septembrī, Rīgā ieradusies viena no pasaulē vadošajām deju mūzikas grupām Faithless, Db.lv informēja Positivus Music.

Kopā ar Faithless mūziķiem, ir ieradusies 18 cilvēku liela pavadošā grupa, tai skaitā tehniskais personāls un Sister Bliss gadu vecais dēls, un auklīte. Lai nodrošinātu ģimenes drošību un komfortu, aizskatuves telpās zēnam ir ierīkota speciāla istaba.

Citas prasības koncerta organizētājiem nav izvirzītas. Pilsētas apskati Faithless vēlējās veikt paši, bez gida pavadības.

Bez Faithless kodola - Maxi Jazz un Sister Bliss, Rīgā ieradās arī pastāvīgā Faithless dalībniece Sudha Kheterpal, kura ir uzstājusies kopā ar Kailiju Minogu un Dido, spēlējusi labdarības koncertos LIVE 8 un Lapzemē ekstrēmā 30 grādu salā. Rītdienas koncertā uzstāsies arī viesvokālists Leight Kenny jeb LSK, kurš ir piedalījies Faithless albuma No Roots ierakstīšanā, ilggadīgais grupas ģitārists David Randall, bundzinieks Andy Treacy, kurš ir spēlējis ar tādiem māksliniekiem kā Groove Armada, Robijs Viljams, Dido, kā arī citiem mūziķiem.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Ar pareizi izvēlētas mūzikas palīdzību var palielināt darba ražīgumu un līdz ar to arī uzņēmuma peļņu, norāda eksperti. Lai atspoguļotu mūzikas nozīmi dažādās uzņēmējdarbības jomās, mūzikas industrijas pārstāvji Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienības (LaIPA) vadībā izveidojuši informatīvu mājas lapu www.muzikabiznesam.lv.

«Uzņēmumu vadītājiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, kāda mūzika tiek atskaņota uzņēmumā, un ne tikai apkalpojošā nozarē strādājošajiem, jo darbinieku noskaņojums ir tieši saistīts ar darba ražīgumu,» uzskata Mercuri Urval Latvia vadītāja, biznesa konsultante Dace Lāce.

Īpašu uzmanību vajagot pievērst, ja monotons darbs tiek veikts divas stundas un vairāk. Tas var būt gan ražotnēs un noliktavās, gan arī birojos, kur notiek datu ievadīšana, piemēram, bankās un grāmatvedības uzņēmumos. Jo monotonāks ir darbs, jo efektīvāka ir mūzikas ietekme uz darba ražīgumu un kvalitāti. Šo faktu esot apstiprinājis Lielbritānijas bankā veikts pētījums, kura laikā salīdzināja datu ievadīšanas nodaļas darbinieku darba ražīgumu, kad neatskaņo mūziku, kad atskaņo ritmisku mūziku un kad atskaņo mierīgu mūziku. Par 22% pieauga ievadīto datu apjoms dienās, kad atskaņoja ritmisku mūziku, salīdzinājumā ar dienām, kad atskaņoja mierīgu muziku. Savukārt par 12% vairāk ievadīja datus dienās, kad atskaņoja ritmisku mūziku, salīdzinājumā ar dienām, kad mūziku neatskaņoja vispār.

Koncertu organizētāji atzīst, ka nu jau koncertu organizēšanu var sākt uzskatīt par biznesu, taču iespēju attīstīties vēl ir daudz.

Koncertaģentūru jeb t.s. promouteru pārstāvji min vairākus iemeslus, kādēļ pēdējā laikā pasaulē labi pazīstami mākslinieki vēlas koncertēt Latvijā. Kā atzīst koncertaģentūras Postivus Music pārstāvis Ģirts Majors, pirms pāris gadiem koncertu organizēšanu Latvijā vispār bijis grūti saukt par biznesu, taču tagad aģentūras sākušas kaut ko pelnīt. Tiesa, šis tomēr esot diezgan riskants bizness, jo tā izmaksas ir visai augstas, bet ienākumi - grūti prognozējami, jo ir neiespējami paredzēt, vai tiks iztirgots pietiekami daudz biļešu.

Arēnas Rīga faktors

Būtisku impulsu koncertu dzīves un šī biznesa attīstībai radījusi Arēnas Rīga atvēršana. «Pusotra gada laikā kopš arēnas atvēršanas mēs esam organizējuši pat vairāk pasākumu nekā iepriekšējos 5 gados pirms tam. Šogad jau pieci lieli pasākumi, pērn četri. Tagad mēs varam aicināt māksliniekus uz Rīgu, jo ir lielākas ietilpības norises vieta zem jumta, kas strādā jebkurā gada laikā. Arēna ir ļoti kvalitatīva,» tā Kristaps Kārkliņš, SIA BDG Events mārketinga speciālists. Šī koncertaģentūra Rīgā rīkojusi tādu pasaulē pazīstamu mūziķu kā Depeche mode, Pink un Aerosmith šovus un tās rīkoto koncertu apmeklētāju skaits šogad sasniedzis jau 77 tūkstošus. «Arēnas Rīga atvēršana ir zināms impulss, būtisks, bet to nevajadzētu pārvērtēt. Liela nozīme ir tam, ka cilvēki ir gatavi tērēt naudu par koncertiem, pirms 5-6 gadiem situācija bija pavisam citādāka. Tomēr arēna ir būtiska infrastruktūras daļa, lai šis bizness attīstītos,» atzīst Positivus Music pārstāvis Ģ. Majors, kura pārstāvētā kompānija organizējusi Muse koncertu Arēnā Rīga, Moby koncertu Ķīpsalas hallē, kā arī vairākus citus pasākumus, piemēram, šīs nedēļas nogalē notiekošo mūzikas festivālu Positivus AB. Koncertu rīkotāji ir pārliecināti, ka, neraugoties uz Arēnas Rīga esamību, Latviju nebūt nevar uzskatīt par pietiekami nodrošinātu ar vietām lielu pasākumu rīkošanai. Ģ. Majors norāda, ka šovbiznesa attīstībai par labu nāktu stadions ar kādiem 50 000-70 000 skatītāju vietu, kas ļautu piesaistīt augstākā līmeņa populāros mūziķus. «Cits jautājums ir - cik vispār pasaulē ir mūziķu, kas spētu Latvijā savākt tik lielu publiku,» viņš teica. Sava loma tam, kādēļ promouteriem, runājot ar populārās mūzikas zvaigžņu aģentiem, izdodas pārliecināt viņus, ka ir vērts rīkot koncertu Rīgā, arī faktam, ka Baltijas un Latvijas tirgus daļai mākslinieku ir vēl neatklāts. Latvijas promouteriem nākoties konkurēt ar citu valstu koncertaģenūrām par to, lai konkrēta mūziķa koncerts notiktu tieši Latvijā, jo izpildītāju koncertturneju grafikā parasti konkrētam reģionam paredzēts ierobežots koncertu skaits.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Par blakustiesību atlīdzības nemaksāšanu SIA Maxima Latvija veikaliem visā valstī uz laiku aizliegts atskaņot mūziku. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas rajona tiesa.

Tiesa apmierinājusi biedrības Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu prasībā pret SIA Maxima Latvija par zaudējumu kompensācijas piedziņu izpildītājiem un fonogrammu producentiem un aizliegt publiski atskaņot fonogrammas SIA Maxima Latvija veikalos līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas līgumu par atlīdzības samaksu.

«Tiesas lēmums ir pirmais šāda veida precedents Latvijā blakustiesību pārkāpumu gadījumos, kad tiek piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis, saskaņā ar kuru ir aizliegts publiski atskaņot fonogrammas līdz ir noslēgts līgums par atlīdzības samaksu», apmierināta ar tiesas lēmumu ir advokāte Līga Fjodorova.

Darbību sācis pirmais nacionālais mūzikas straumēšanas serviss Streamus, kas sniedz iespēju datorā vai mobilajā telefonā klausīties mūziku. Streamus arī piedāvā plašu Latvijas mūziķu dziesmu katalogu, kā arī pasaules, tostarp NVS valstu mūzikas ierakstus.

Streamus tapis ar Tele2 līdzdalību un ar tā starpniecību mūziku iespējams klausīties datorā, apmeklējot interneta vietni streamus.lv vai lejupielādējot straumēšanas pakalpojuma aplikāciju viedtālrunī. Sākotnēji lietojumprogramma būs pieejama Android ierīcēm, bet drīzumā paredzēts arī iPhone atbalsts. Reģistrējoties ar savu numuru, Tele2 klienti pakalpojumu varēs mēnesi izmantot bez maksas, tāpat uzņēmuma klientiem tiks piedāvāti tarifu plāni, kuros integrēta Streamus lietošana.

Pakalpojuma izstrādātāji norāda, ka ir noslēgti līgumi ar pasaulē lielāko mūzikas izdevēju Universal Music Group un citām pasaules mēroga ierakstu kompānijām, tādējādi Streamus lietotājiem sniedzot iespēju klausīties vairākus miljonus dziesmu – gan, piemēram, agrīnos The Rolling Stones albumus, gan jaunākos Lady Gaga, Lana Del Ray, U2, Metallica u. c. mūziķu. Tāpat ir noslēgta sadarbība ar teju visiem Latvijas populārāko mūziķu izdevējiem.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šodien Sapņu Fabrikā uzstāsies modernā džeza grupa De-Phazz. Kopā ar mūziķiem pirmo reizi Rīgā, ierodas arī grupas izveidotājs un mūzikas autors Pīts Baumgartrs (Pit Baumgartr). Šis jau būs trešais De-Phazz koncerts Latvijā.

Paralēli aktīvai darbībai De-Phazz sastāvā Pīts Baumgartrs, ir radījis remiksu versijas tādu populāru mākslinieku izpildītajām dziesmām un kompozīcijām, kā Kool & the Gang feat. Lauryn Hill, Boy George, Kurtis Blow, Morricone, A-ha, Ella Fitzgerald (Verve USA), Martin Boettcher, Alphaville, Hattler, Till Brönner, Doldinger un daudziem citiem.

Pīts Baumgartrs arī ir viens no pašizveidotā ierakstu leibla Phazz-a-delic īpašniekiem, kas ļauj viņam attīstīt projektus ārpus De-Phazz.

Grupas pamatsastāvu Rīgā veido Kauls Frīrsons (Karl Frierson), Bernds Vindišs (Bernd Windisch), Olivers Rubovs (Oliver Rubow), Ralfs Omihens (Ralf Oehmichen), Franks Spaniols (Frank Spaniol) un samtainās balss īpašniece Pata Apeltone (Pat Appleton).

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Rīgā, Merķeļa ielā 11 durvis vērusi Mūziķu Telpa – radoša vieta, kas izveidota, lai veicinātu jauno, kā arī pieredzējušo mūziķu attīstību un savstarpēju sadarbību.

Jaunatvērtajā Mūziķu Telpā regulāri norisināsies meistarklases, nodarbības, prezentācijas, kā arī atradīsies viss nepieciešamais aprīkojums, lai mūziķi varētu sanākt uz mēģinājumiem, ierakstīt video un īstenot citas radošās ieceres. Jau šobrīd ir iespējams iznomāt telpu privātiem vai akustiskiem treniņiem, nesen tur notikusi lekcija par mūziķu reģistrēšanos VID un nodokļu maksāšanu, kā arī drīzumā plānots sarunu vakars ar DJ Rudd, kurā viņš ar jaunajiem mūziķiem dalīsies savā pieredzē un ieteikumos par darbošanos Latvijas mūzikas industrijā.

Telpa radīta pateicoties jauno mūziķu aprindās zināmajai vokālajai trenerei Annijai Oueija, jau ilgu laiku klausoties studentu ilgās pēc mājīgas vietas, kurā viņi varētu netraucēti trenēt vokālu, rakstīt jaunas dziesmas, nākt uz meistarklasēm, kursiem un brīvā, pozitīvā gaisotnē sapazīties ar saviem kolēģiem un līdzīgi domājošiem.

Šā gada 27.novembrī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) noslēgusi vienošanos ar saksofonu kvartetu Next par grupas dalību starptautiskās tūrisma izstādēs un darba semināros pasaulē nākošajā tūrisma sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Vienošanās paredz, ka grupa piedalīsies Latvijas rīkotajos tūrisma gadatirgos un prezentācijās nākošajā sezonā.

Tuvākā grupas uzstāšanās būs jau 29.novembrī Tallinā, kur notiks Latvijas tūrisma prezentācija Igaunijas tūrisma nozarei par aktualitātēm ziemas un pavasara sezonā.

Tad sekos izstādes Reiseliv Oslo, Matka Helsinkos, MAP Parīzē, Tur Gēteborgā, Intourmarket Maskavā un citas.

Saksofonu kvarteta sastāvā spēlē Inga Meijere, Jeļena Kovaļenko, Arnita Akmentiņa un Kristīne Avota. Grupa ir dibināta 2002.gadā un savā repertuārā ir iekļāvusi klasiku, 20. un 21.gadsimta akadēmisko saksofonu mūziku, izklaidējoša žanra mūziku, filmu, it īpaši, latviešu filmu mūziku, dažādu tautu mūziku un pēdējā laikā latviešu tautas mūziku mūsdienīgā apdarē.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple paplašinājusi to valstu sarakstu, kurās ir pieejams mūzikas pakalpojums iTunes Match. Turpmāk serviss būs pieejams 19 jaunās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Apple iTunes Match ļauj noskenēt lietotāja rīcībā esošo mūziku un izvietot to datu «mākonī» iCloud. Izmantojot pakalpojumu «mākonī» iespējams sinhronizēt ne tikai iTunes Store tiešsaistes veikalā iegādāto mūziku, bet arī tādu, kas lietotāja rīcībā ir nonākusi citos veidos. Šajā gadījumā «mākonī» tiek izvietota mūzikas faila kopija no iTunes Store.

Gadījumā, ja serviss lietotāja mūzikas failus neatpazīs, tad tie tiks augšupielādēti «mākonī». iTunes Match padara lietotāja mūziku pieejamu no jebkuras vietas pasaulē. Pakalpojumu iespējams izmantot par gada samaksu 24,99 eiro apmērā. Kopumā iTunes Match var sinhronizēt 25 tūkstošus dziesmu un servisu piesaistīt desmit Apple ierīcēm.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noslēgusi sadarbības līgumu ar Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompāniju PPL (Phonogrphic Performance.Limited). Līgums ar Lielbritānijas kompāniju PPL, kas sadarbojas ar vadošajām mūzikas licencēšanas organizācijām daudzās pasaules valstīs, ļaus Latvijas izpildītājiem un producentiem - LaIPA biedriem - gūt peļņu no repertuāra atskaņošanas Lielbritānijā.

Gan PPL, gan LaIPA līguma noslēgšanu sauc par svarīgu posmu abu valstu sadarbībā mūzikas jomā.

«Vairāku latviešu mūziķu ieraksti tiek atskaņoti Lielbritānijā, piemēram, Brainstorm jeb Prāta vētra, BTH, akadēmiskās mūzikas izpildītāji un citi. Līdz šim mūziķi nesaņēma atlīdzību par savu ierakstu izmantošanu Lielbritānijā, bet nu sadarbība ar PPL ļaus to nodrošināt. Mūziķi saņems atlīdzību ne vien par tekošo gadu, bet arī par Lielbritānijā izmantotajiem ierakstiem iepriekšējos gados,» skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka Lielbritānijā mūzikas izmantotājiem ir noteikti daudz augstāki tarifi un ir liela atšķirība, cik lielu atlīdzību par mūzikas ierakstu atskaņošanu mūziķi saņem Latvijā un Lielbritānijā.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Positivus Music vadītājs Ģirts Majors. Positivus Music ir viena no lielākajām Latvijas koncertaģentūrām, kas dibināta 2003. gadā un ir organizējusi daudzus mūzikas koncertus, piemēram, Kings Of Leon, Nine Inch Nails, Lana Del Rey, Faithless, James Blunt, Kaiser Chiefs, Garbage un citus. Kopš 2007. gada Positivus Music organizē arī Positivus festivālu.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nevaru iedomāties, ka darbotos kādā citā nozarē, izņemot šo. Bet kāpēc? Droši vien tāpēc, ka ļoti patīk.

Pandēmijas dēļ pasaule ir pieradusi pie attālinātā jeb hibrīdā darba stila. Ja jūsu mājās vai birojā ir maz vietas, ir svarīgi izveidot ērtu, ērtu, ergonomisku un kompaktu, bet vienlaikus efektīvu darba vietu. Jaunie Dell monitori – P Series, UltraSharp 4K monitori ar IPS Black paneļu tehnoloģiju un OptiPlex Micro PC – ir lielisks risinājums, kas izceļas ar savu augstākās klases veiktspēju un eleganci.

Ienirstiet spilgtu krāsu jūrā ar Dell U3223QE un U2723QE monitoriem

Izbaudiet visu burvīgo krāsu buķeti ar pasaulē pirmajiem Dell UltraSharp 4K monitoriem ar integrētu IPS Black tehnoloģiju. 31.5" Dell U3223QE vai mazāks 27" Dell U2723QE monitors sniedz iespēju novērtēt izcilo 4K izšķirtspēju. Kontrasta attiecība 2000:1 izceļ nevainojamu krāsu un melnās krāsas veiktspējas kombināciju. 1.07 miljardi krāsu un plašu gamma, tostarp 100% sRGB, 100% Rec. 709, 98% DCI-P3 un VESA sertificētais DisplayHDR™ 400 piešķirs attēlam izcili reālistisku izjūtu. Monitoriem ir arī RJ45 (vadu Ethernet), USB-C (līdz 90 W jauda), īpaši ātrdarbīgs USB 10 Gbps un ātrās piekļuves pieslēgvietas.