Jau nākamnedēļ 26. septembrī Rīgā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies viena no pasaulē atzītākajām Lielbritānijas deju mūzikas grupām - "Faithless". Bez bez "Faithless" kodola - Maxi Jazz un Sister Bliss, Rīgā ieradīsies arī 7 grupas mūziķi. Atšķirībā no lielākās daļas elektroniskās mūzikas grupu šis būs īsts dzīvās mūzikas koncerts.

Arī tehniskā ziņā koncerts būs vērienīgs. Grupa pati ved uz Rīgu lielu daļu koncerta tehniskā aprīkojuma.

"Faithless", kas apvieno vairākus mūzikas stilus - hip-hopu, tehno, house mūziku, veiksmīgi darbojas jau vairāk kā 10 gadus, kuru laikā radīti tādi deju mūzikas mega grāvēji kā "Insomnia", "God is a DJ", "We come 1", "Bombs". "Faithless" īpaši izceļas ar saviem dzīvajiem koncertiem, kuros grupa spēj aizraut vairāku paaudžu deju mūzikas mīļus.

Citu deju mūzikas grupu vidū "Faithless" izceļas ar to, ka vienmēr ir centusies saglabāt skanējuma oriģinalitāti un ir guvusi atzinību kā profesionāla dzīvā grupa. "Faithless" nekad nav centusies izpatikt pūļa gaumei, bet gan nogaidījusi, kad klausītājs sekos grupai.

Nākamo trešdienu 26. septembrī Arēnā Rīgā koncertu sniegs viena no pasaulē atzītākajām deju mūzikas grupām - "Faithless". Šis būs īsts dzīvās mūzikas koncerts, kura laikā uz skatuves kopā uzstāsies 9 mūziķi. Grupas sastāvā ir izcili mūziķi, kuri ir saistīti arī ar daudzām citām mūzikas zvaigznēm.

Bez "Faithless" kodola - Maxi Jazz un Sister Bliss, Rīgā ieradīsies arī pastāvīgā "Faithless" dalībniece izcilā perkursioniste Sudha Kheterpal, kura ir uzstājusies kopā ar Kailiju Minogu un Dido, spēlējusi labdarības koncertos LIVE 8 un Lapzemē 30 grādu salā. Koncertā uzstāsies arī viesvokālists Leight Kenny jeb LSK, kurš ir piedalījies " Faithless" albuma "No Roots" ierakstīšanā, ilggadīgais grupas ģitārists David Randall, bundzinieks Andy Treacy, kurš ir spēlējis ar tādiem mākslinikiem kā Groove Armada, Robijs Viljams, Dido, kā arī citi izcili mūziķi.

Latvijā ieradīsies arī Sister Bliss gadu vecais dēls un viņa auklīte. Zēna vajadzībām aizskatuves telpās tiks ierīkota speciāla istaba. "Faithless" mūziķi organizatoriem nav izvirzījuši ārišķīgas prasības, vienīgi izteikuši vēlmi nobaudīt kvalitatīvu rozā šampanienti.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Igaunijā ceturtdien apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu "Covid-19", un saslimušais cilvēks valstī ieradies ar autobusu no Rīgas, paziņojis sociālo lietu ministrs Tanels Kīks.

"Runa ir par Igaunijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuram nav Igaunijas pilsonības un kurš ieradās valstī trešdienas vakarā," raidorganizācijai ERR pavēstīja Kīks.

Pēc viņa teiktā, saslimušais ir Irānas pilsonis, kurš ieradies Igaunijā no savas dzimtenes, un viņš ievietots slimnīcā.

Inficētais cilvēks nav ieradies ar lidmašīnu vai kuģi, bet ar autobusu no Rīgas, paziņoja Kīks.

"Autobusa pasažieri pašlaik tiek identificēti un ar viņiem sazinās," sacīja Kīks. Viņš nevarēja pateikt, cik daudz cilvēki bijuši autobusā un kontaktējušies ar inficēto personu.

Pēc viņa teiktā, notiek darbs, lai identificētu cilvēkus, kuri kontaktējušies ar inficēto personu.

Kīks piebilda, ka pašlaik Igaunijā nav plānu noteikt karantīnu koronavīrusa gadījumos.

Šodien Sapņu Fabrikā uzstāsies modernā džeza grupa De-Phazz. Kopā ar mūziķiem pirmo reizi Rīgā, ierodas arī grupas izveidotājs un mūzikas autors Pīts Baumgartrs (Pit Baumgartr). Šis jau būs trešais De-Phazz koncerts Latvijā.

Paralēli aktīvai darbībai De-Phazz sastāvā Pīts Baumgartrs, ir radījis remiksu versijas tādu populāru mākslinieku izpildītajām dziesmām un kompozīcijām, kā Kool & the Gang feat. Lauryn Hill, Boy George, Kurtis Blow, Morricone, A-ha, Ella Fitzgerald (Verve USA), Martin Boettcher, Alphaville, Hattler, Till Brönner, Doldinger un daudziem citiem.

Pīts Baumgartrs arī ir viens no pašizveidotā ierakstu leibla Phazz-a-delic īpašniekiem, kas ļauj viņam attīstīt projektus ārpus De-Phazz.

Grupas pamatsastāvu Rīgā veido Kauls Frīrsons (Karl Frierson), Bernds Vindišs (Bernd Windisch), Olivers Rubovs (Oliver Rubow), Ralfs Omihens (Ralf Oehmichen), Franks Spaniols (Frank Spaniol) un samtainās balss īpašniece Pata Apeltone (Pat Appleton).

Izsole, kurā bija paredzēts izsolīt uzņēmējam Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA Hobi Latgale un SIA Skonto FC, atzīta par nenotikušu, jo šodien uz izsoles turpinājumu nebija ieradies neviens solītājs, DB apstiprināja tiesu izpildītāja Helga Praņevska.

H.Praņevska pastāstīja, ka 25.augusts, pirmā izsoles diena bijusi ļoti smaga un solīts esot ļoti daudz, taču tālāk par Skonto FC kapitāldaļu izsoli neesot tikuši, jo beigusies darba diena, tādēļ ticis pieņemts lēmums izsoli turpināt 26. augustā. Taču tad neviens nav ieradies.

Savukārt Gundars Porietis, kuram par labu tiek rīkota izsole, norādīja, ka G.Indriksons ar savu juristi Daci Grīnbergu esot izgāzuši izsoli. Izsolei bija pieteikušies divi pretendenti: Evija Freimane, kas strādājot D.Grīnbergas birojā un Venjamins Radionovs, kuru, pēc G.Porieša teiktā, atsūtījis G.Indriksons. Kad neviens neesot ieradies uz izsoles otro dienu, esot mēģināts zvanīt uz telefona numuru, kuru norādījis V.Radionovs, taču numurs neesot bijis pareizs, tāpēc solītāju tā arī atrast neesot izdevies.

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti šodien žurnālistiem izteica aizdomas, ka viņu kolēģis Nikolajs Kabanovs (SC) uz sēdi varētu būt ieradies iereibis.

Kā novēroja aģentūra LETA, šodien apakškomisijas sēdē Kabanova izturēšanās varēja radīt aizdomas, ka viņš ir «kunga dūšā». Arī vairāki deputāti pēc sēdes izteica neapmierinātību ar to, ka kolēģis uz darbu ir ieradies iereibis.

Viens no apakškomisijas deputātiem neoficiāli atzina, ka teorētiski var pieļaut arī situāciju, ka Kabanovs ir lietojis stipras zāles. Tomēr deputāts atzīmēja, ka ir redzējis, kā izskatās cilvēki alkohola reibumā, tāpēc viņš uzskata, ka Kabanovs bija dzēris. Viņš uzskata, ka šāda situācija ir pazemojoša pārējiem kolēģiem, un domā, ka apakškomisijas sēdi šī iemesla dēļ varbūt vajadzēja pārtraukt.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Positivus Music vadītājs Ģirts Majors. Positivus Music ir viena no lielākajām Latvijas koncertaģentūrām, kas dibināta 2003. gadā un ir organizējusi daudzus mūzikas koncertus, piemēram, Kings Of Leon, Nine Inch Nails, Lana Del Rey, Faithless, James Blunt, Kaiser Chiefs, Garbage un citus. Kopš 2007. gada Positivus Music organizē arī Positivus festivālu.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nevaru iedomāties, ka darbotos kādā citā nozarē, izņemot šo. Bet kāpēc? Droši vien tāpēc, ka ļoti patīk.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Sliežu remontdarbu laikā, kas tiks veikti Šķirotavas stacijā 30.septembrī, kā arī 1., 2. un 3.oktobrī, noteiktas būtiskas izmaiņas Ogres un Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto elektrovilcienu vietā, vairākiem elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem noteiktas papildu pieturas, kā arī mainīti daudzu vilcienu kustības saraksti, informē AS Pasažieru vilciens.

30.septembrī un 2.oktobrī nekursēs šādi elektrovilcieni:

· Nr.6250 Rīga (plkst.19:07)-Ogre (19:51);

· Nr.6256 Rīga (plkst.21:18)-Lielvārde (22:23) un Nr.6260 Rīga (plkst.23:20)-Lielvārde (0:25);

· Nr.6253 Ogre (plkst.20:13)-Rīga (20:58);

· Nr.6257 Lielvārde (plkst.21:10)-Rīga (22:10) un Nr.6261 Lielvārde (plkst.22:13)-Rīga (23:14).

1. un 3.oktobrī vilciens Nr.6204 Rīga (plkst.5:30)-Lielvārde (6:31) būs atcelts iecirknī Rīga-Salaspils un kursēs tikai no Salaspils stacijas plkst.5:54 atbilstoši sarakstam maršrutā Salaspils-Lielvārde.

30.septembrī un 2.oktobrī dīzeļvilciens Nr.622 Rīga (plkst.20:52)-Krustpils (23:15) no Rīgas aties plkst.20:41, 10 - 11 minūtes agrāk kursēs arī no citām posma Rīga-Šķirotava stacijām un papildus pieturēs Gaismā (plkst.21:03), Rumbulā (21:06), Dārziņos (21:11) un Dolē (21:15). No Salaspils līdz Krustpils stacijai vilciens kursēs atbilstoši sarakstam.

Latvijas gaisa telpā no plkst. 9.00 pilnībā atcelti ierobežojumi, DB apstiprināja Civilās aviācijas aģentūras direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Šāds lēmums pieņemts atbildīgo institūciju sapulcē otrdienas rītā.

M. Čerņonoks uzsvēra, ka atbildīgās institūcijas pastiprināti turpinās uzraudzību un stingri uzraudzīs gaisa telpu un sekos līdzi aktuālai informācijai. Tāpat tiks pieprasīti ziņojumi no pilotiem un pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tehnikai.

Otrdienas rītā lidostā Rīgā nosēdusies pirmā lidmašīna, atgādināja M. Čerņonoks, norādot, ka pēc pilota ziņojuma, secināts, ka «viss ir tīrs un labs un bīstamība nekāda.»

Vienlaikus viņš piebilda, ka Eiropā jau līdz šim veikti testi lidojumiem, lai pārliecinātos par lidojumu drošību.

Pirmais reiss starptautiskajā lidostā Rīga ieradās otrdien plkst. 07:45 no Kijevas, ko veica Ukrainas nacionālā lidsabiedrība AeroSvit, liecina lidosta Rīga sniegtā informācija. Savukārt ap plkst. 9.10 gaidāms SmartLynx čartera reiss no Tenerifes.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Igaunijā konstatēts jau trešais saslimušais ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19", un, tāpat kā abi iepriekšējie, arī šis saslimušais ceļojis caur Rīgas lidostu.

Pēc Igaunijas Veselības departamenta sniegtās informācijas, trešais saslimušais, kuram "Covid-19" analīzēs konstatēts trešdien, ir vidēja vecuma Tallinas iedzīvotājs, kurš 29.februārī ar lidmašīnu ieradies Rīgā no Itālijas pilsētas Bergamo.

No Rīgas viņš atgriezies mājās ar personīgo automobili. Viņam ir augsta temperatūra, kā arī kaulu un locītavu sāpes. Slimnieks ārstējas mājās.

Viņš ceļojis ar to pašu reisu, ar kuru otrais Igaunijā apstiprinātais "Covid-19" pacients, proti, ar lidsabiedrības "Ryanair" reisu Nr.FR4714 no Bergamo uz Rīgu.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja apstiprināja, ka 29.februāra lidojumā no Itālijas pilsētas Bergamo uz Rīgu vēl vienam pasažierim ir konstatēts "Covid-19". Arāja atgādināja, ka centra rīcībā ir attiecīgā lidojuma pašažieru saraksti, solot papildu informāciju par šo gadījumu sniegt turpmākajās stundās.

Laikraksts Diena veicis eksperimentu, pārbaudot, vai Vecrīgas bāros joprojām notiek lētticīgo tūristu apkrāpšana. Žurnālists izlicies par holandieti Jakobu no Amsterdamas, kurš uz pāris dienām ieradies Rīgā biznesa darīšanās.

«Gribi iedzert? Varbūt kādu aliņu?» angliski vaicājusi bārmene. Žurnālists ar pirkstu dzērienu kartē rādījis uz starptautiski pazīstamo šķirni Budweiser (kartē gan bijis rakstīts Budweser), kas maksā divus latus par puslitra kausu. Tomēr bārmene ieteikusi pamēģināt Lāčplēsi, kas maksājis jau piecus latus. «Prasu, vai tā ir laba šķirne. Jā, esot labs (tas nekas, ka veikalā pudele Lāčplēša maksā tikai ap 50 santīmiem). Pieci lati par kausu alus šķiet padārgi, bet lētticīgā tūrista apstrādāšana tagad tikai sākas,» raksta žurnālists.

Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Kaut arī Maskavā pārtikas pietiek, tās piegāžu apjomus no Latvijas iespējams palielināt nevis par tik un tik procentiem, bet vairākas reizes, pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) paziņoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš ieradies vienas dienas vizītē Rīgā.

«Maskavā pārtikas tirgus ir pietiekams, katru dienu maskavieši patērē 32 –34 tūkstošus tonnu pārtikas, bet tajā jānotiek diversifikācijai – nevar orientēties uz vieniem un tiem pašiem piegādātājiem. Tad uzreiz ir monopols. Sadarbojoties ar daudziem piegādātājiem, izdodas noturēt normālas cenas,» teica J.Lužkovs, ziņo diena.lv. Maskavas valdībā ar pārtikas jautājumiem nodarbojas divi departamenti – viens regulē iepirkumus vairumā, otrs sadarbojas ar mazumtirdzniecības tīkliem. J.Lužkovs arī norādīja, ka maskavieši pie Latvijas pārtikas esot pieraduši un uzskata to par kvalitatīvu. Taču Maskavas mērs tieši neatbildēja, vai pārtikas piegāžu palielināšanās no Latvijas varētu būt saistīta ar Rīgas markas projektu.